Līdz šim lauksaimnieki izteikuši pārmetumus zemkopības ministram Mārtiņam Rozem, ka viņš nepietiekami aizstāv piena ražotāju intereses. Situācija neuzlabojas. Piena iepirkuma cenas ir zemas, izskan pat satraucošas ziņas, ka Kurzemē piena pārstrādātāji pārtrauc sadarbību ar zemniekiem. Piena ražotāji apsver iespēju beigt darbību. Izmaksas aizvien palielinās, iepirkuma cenas ir zemas, bet kredītsaistības lielas un izdzīvošana kļūst aizvien grūtāka.
Šonedēļ ministrs Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē skaidroja situāciju Latvijas piena tirgū. Latvijas un Lietuvas pārstāvji izteikuši arī prasību atjaunot eksporta atmaksu noteiktiem piena produktiem – sviestam, sieram, piena un suliņu pulverim. Eksperti uzskata, ka piena eksporta palielināšana varētu būt viens no krīzes risinājumiem. Tomēr Eiropas Komisija pagaidām nav izrādījusi atsaucību. Lauksaimniecības komisāres Mariannas Fišeres – Bēlas pārstāvis Maikls Manns pat atzinis: ”Nākotnē mēs vēlamies vispār likvidēt eksporta subsīdijas kā tādas, tādēļ šis nav pareizais ceļš, kuru iet.”
M. Roze uzsvēris: ”Latvijas piena produktu ražotāji vairs nespēj nodrošināt produktu ražošanu par atbilstošām cenām. Liela ietekme uz piena cenu ir arī ražošanas resursu izmaksām, kurām ir tendence ievērojami pieaugt. Tādējādi produkti tiek pārdoti par cenām, kas vairs nesedz produktu pašizmaksu un uzņēmumi cieš zaudējumus.” M. Roze atzīmējis, ka piena iepirkuma cena nevar tikt pazemināta līdz pagājušā gada līmenim, pretējā gadījumā var notikt piena ražotāju bankroti. Tāpat ministrs atzinis, ka jāpievērš uzmanība pārtikas ķēdēs iesaistīto dalībnieku uzraudzībai un kontrolei, lai mazinātu negodīgas konkurences un cenu manipulāciju risku.
Lauksaimnieki jau ilgstoši to uzsvēruši, taču tagad ministrs pauž Latvijas nostāju, ka ES līmenī nepieciešams risināt jautājumu par lielveikalu izdarīto spiedienu uz pārtikas ražotājiem. Jāizvērtē iespējas un jārod metodes, kas samazinātu ražotāju izmaksas un stiprinātu lauksaimniecības produkcijas ražotāju konkurētspēju.
Kamēr ministrs diskutē Briselē, lauksaimnieki turpina meklēt ceļu, kā pievērst valdības uzmanību piena ražotāju problēmām. Zemnieki uzskata, ka jārod līdzekļi krīzes situācijas novēršanai, jāpanāk ES maksājumu palielināšana Latvijai, turklāt valdībai jāizstrādā ilgtermiņa politika lauksaimniecībā, kas orientēta uz ārējo tirgu apgūšanu. Jūnijā plānota arī piena dalīšana bez maksas Rīgā, lai pievērstu plašāku sabiedrības uzmanību krīzei.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena darba grupas vadītājas vietniece, SIA ”Stalbes Agro” vadītāja Aija Balode vērtē, ka krīzes novēršanai nelīdzēs protesta akcija, tāpat nelīdzētu arī ministra demisija, par ko ik pa laikam notiek diskusijas. A. Balode uzsver, ka krīze ir jārisina augstākajā valsts, pat Baltijas valstu līmenī. Ministrs Briselē aizstāv eksporta subsīdiju nepieciešamību, tomēr arī tās neatrisinātu problēmas. Jābūt stratēģijai, taču pašlaik tādas trūkst.
”Protams, ka neesam apmierināti,” uzsver A. Balode. Valdība līdz šim nav izpildījusi lauksaimnieku izteiktās prasības. Viena no tām ir par tiešās tirdzniecības kvotu. Zemnieki aicina septiņu tonnu ierobežojumu atcelšanu vismaz mazajiem, ja ne visiem piena ražotājiem. Tāpat aizvien sāpīgs ir arī finansējuma jautājums. Prasīto sešu miljonu vietā valdība atvēlēja tikai 2,5 miljonus latu, turklāt ar sarežģītu administrēšanas procesu. Turklāt šīs ir tikai dažas no prasībām.
A. Balode vaicā: ”Vai pirms diviem gadiem valstij nebija nekādas stratēģijas, kad tika piešķirti Eiropas maksājumi standartu apguvei? Tika piešķirtas lielas naudas summas lieliem un maziem ražotājiem, zemnieki uzņēmās saistības uz pieciem gadiem. Bet kas tagad notiks?” Pašlaik nav skaidra situācija, kas notiks ar saistībām, ja zemnieki bankrotēs.
LOSP pārstāve uzsver, ka jānotiek visu iesaistīto pušu sarunām, valdības diskusijām ar lauksaimniekiem, jo neatrisināto jautājumu ir daudz, taču krīzes mazināšanai nepieciešami kompleksi pasākumi.
Komentāri