Straupieši nopietni ķērušies klāt parka sakārtošanai blakus pagastmājai.
Te atrodas Teodora Zaļkalna veidotais piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem, kurš izturējis arī padomju gadus.
“Pie pieminekļa pagasta iedzīvotāji iet valstij svarīgos brīžos – svētkos un atceres reizēs. Pieminekļa apkārtnes sakopšana ir viens no darāmajiem darbiem, gatavojoties Latvijas 90gadei,” “Druvai” pastāstīja pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Kalniņš.
Gadu desmitiem Latvijas vēstures liecinieks stāvēja, kokos un krūmos ieaudzis, noēnots. Kā atzīst pašvaldības vadītājs, ne viens vien atmodas sākumā brīnījies, kā Straupē liela ceļa malā, pie pagastmājas varējis saglabāties piemineklis Latvijas atbrīvotājiem. Visticamāk, pirmajā pieminekļu jaukšanas vilnī kāds to paglāba, tad tas apsūnoja, koki un krūmi nosedza no nevēlamām acīm. “To, ka tur ir piemineklis, man stāstīja mātes brālis. Arī par brīvības cīņām zināju. Piemineklis bija tik neuzkrītošs, apsūnojis, tāds tas vienmēr tur bijis,” atmiņās kavējās straupiete Vilma Sprance. Viņa arī atzina, ka tagad, kad apkārt parks paretināts, piemineklis labi redzams katram garāmbraucējam.
Pirms uzsākt pieminekļa apkārtnes sakārtošanu, pašvaldība konsultējās ar pieredzējušo parku un ainavu projektētāju Pauli Nulli, kurš atzina, ka parks ir vecs, aizaudzis, tas jāatēno. Koku izzāģēšana tika saskaņota ar Gaujas Nacionālā parka speciālistiem, kuri arī palīdzēja ar padomu.
Pieminekļa apkārtnes sakopšanā izrādīja ieinteresētību un piedāvāja palīdzību piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” un SEB, kā arī vairāki straupieši strādāja bez atlīdzības. Pašvaldībai šie darbi izmaksāja ap četriem tūkstošiem latu.
“Šajās dienās tiks uzklāts bruģis, lai varētu ērti nokļūt pie pieminekļa,” stāsta pašvaldības vadītājs un uzsver, ka ar pieminekļa atēnošanu un bruģa uzklāšanu darbi nebeigsies. Lai sakārtotu parku un tas atbilstu šodienas kritērijiem, darāmā daudz.
Komentāri