Jau trešo mēnesi pagrabiņā līdzās Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam darbojas Piebalgas vēstniecība – vieta, kur pulcēties piebaldzēniem un viņu darinātos smukumus un gardumus lūkot tūristiem.
Piebalgas vēstniecības ideju Rīgā izlolojuši jaunpiebaldzēni Edgars Žagariņš un Mārtiņš Krišjānis. Iecere dzimusi oktobrī, jau novembra izskaņā tā sāka vainagoties ar rezultātiem. Vēstniecība omulīgas telpas radusi vecpilsētā, Mazajā skolas ielā 2. Tur apvienoti Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadnieku greznākie izstrādājumi, ko pēc labākās sirdsapziņas puiši mēģina andelēt un dot aptaustīt Rīgas kungiem un dāmām, kā arī svešzemju viesiem.
“Esam priecīgi, ka Piebalgu izdevies atvest uz galvaspilsētu, ar lepnumu rādām, cik skaisti un īpaši ir mūsu amatnieku darinājumi. Rotas, māla un porcelāna izstrādājumi, adījumi, lins, meldru pinumi, papīra lampas un ne tas vien – tā ir daļa Piebalgas kultūras,” saka Edgars Žagariņš. Taujāts, kā zem viena jumta satikušās abas Piebalgas, viņš norāda: “Kurš vairs spēj novilkt robežu starp vienu un otru Piebalgu! Tās arvien vairāk saplūst kopā. Tāpēc ar prieku pieaicinājām arī vecpiebaldzēnus.”
Ar rokām radītais cilvēkiem no laiku laikiem paticis, tāpēc arī Piebalgas vēstniecība par intereses trūkumu patlaban sūdzēties nevar. Jo īpaši apmeklēta vēstniecība bija decembrī, kad cilvēki meklēja dāvanas. “Turklāt vēstniecība iedvesmo arī pašus piebaldzēnus. Ne mazums novadnieku nīkst bez darba. Ja viņi prot radīt kaut ko savām rokām, tad šī ir iespēja, lai kaut ko pārdotu un nopelnītu. Tā mēs ne tikai popularizējam Piebalgu Rīgā, bet stiprinām savu novadu, pamudinot piebaldzēnus sarosīties un nesēdēt dīkā,” saka Edgars.
Piebalgas vēstniecība ir arī vieta, kur ikviens piebaldzēns ar draugiem tiek aicināts iegriezties, lai vienkārši pavadītu laiku kopā, raisītu sarunas, baudot vājākus un stiprākus Piebalgas brūvējumus. Tā arī bijusi sākotnējā iecere, ar ko klajā savulaik nācis idejas līdzautors Mārtiņš Krišjānis. Edgars ideju attīstījis līdz vēstniecībai, kur zem viena jumta sapulcināt tirgotājus, ražotājus un amatniekus un mēģināt viņu veikumu popularizēt. “Kad sākām rosīties, gribējām organizēt tūrisma informāciju, censties popularizēt Piebalgu, radīt ēsmu, lai tūristi paši vēlētos aizbraukt apskatīt Piebalgu. Šim nolūkam cerējām uz atbalstu arī no novadu pašvaldībām, diemžēl neizdevās to gūt, tā apetīte šo ieceri attīstīt mums krietni mazinājās. Pagaidām vēstniecības darbība balstās uz divu cilvēku iniciatīvas. Mēs būtu ļoti pateicīgi, ja kaut nelielu artavu sniegtu arī pašvaldības. Redzams, ka šāda vieta ir vajadzīga, tādēļ ļoti labprāt ideju uzturētu ilgtermiņā, bet nezinu, cik ilgi vieni spēsim ideju finansiāli iznest. Pašreiz pietrūkst līdzekļu, lai plašāk pastāstītu par vēstniecību. Ar sociālajiem tīkliem vien ir par maz, noderīgi būtu bukleti, piesaistoša izkārtne,” saka Edgars. Lai projekts attīstītos un tam nodrošinātu finanšu līdzekļus, vēstniecības dibinātāji ikdienā aizņemti algotā darbā. Šī iemesla dēļ Piebalgas vēstniecība durvis ver tikai no piektdienas līdz svētdienai. Šajās dienās notiek ne tikai tirgošanās. Lai Piebalgas kultūra šajā vietā pilnībā iemājotu, tiek rīkoti arī kultūras pasākumi. “Februāra sākumā izdevās lielisks akustiskais koncerts ar Dzerkaļu ģimeni, kas arī ir piebaldzēni. Vēstniecības telpas pieskandināja ģitāras, kokles, džambas, lietuskoka un Tibetas bļodas skaņas. Tas viss bija ziemas sajūtu rituālajā koncertā “Trīs gaisi”. Atsaucība uz sadziedāšanos bija pārsteidzoši liela, tādēļ esam iecerējuši šo tradīciju uzturēt reizi mēnesī,” saka Edgars.
Komentāri