Vecāki neapzinās iespējamās bērnu veselības problēmas un nerod laiku ārstu apmeklējumam
Cēsu speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē mācās 32 bērni, kuriem ir redzes problēmas, un 78 bērniņi, ar kuriem rūpīgi strādā logopēdi, lai labotu valodu. Iestādi apmeklē visa rajona bērni, bet speciālisti lēš, ka bērnu, kuriem vajadzētu pirmsskolas gudrības apgūt speciālā iestādē, ir daudz vairāk. Vietu ir tik, cik ir. Īpaši jautājums aktualizējas pavasaros. Arī šogad maijā bērnu vecāki nāks uz speciālistu komisiju, kur pedagogi un mediķi lems, kuram bērniņam būs vieta bērnudārzā un nodrošināta speciālistu komandas uzraudzība, kurš paliek aiz strīpas.
“Diemžēl katru gadu kādai ģimenei ir jāatsaka. Vecāki ļoti vēlas, lai bērni, kuriem ir kaut mazākās veselības problēmiņas, apmeklētu mūsu iestādi, bet visus nevaram uzņemt. Komisijā strādā speciālisti, un bērnudārzā tiek tie, kuriem ir nopietnas redzes, runas problēmas. Noteikti uzņemam arī tos bērnus, kuriem ir tuvāk skolā iešanas laiks,” skaidroja speciālās pirmsskolas iestādes vadītāja Dace Zavadska un uzsvēra, ka būtiski, lai informācijā, ka 13. maijā bērnudārzā notiks redzes, bet 14. maijā valodas komisija, nopietni ieklausās vecāki un nepalaiž garām brīdi, kad uzlabot bērna veselību un dzīves kvalitāti nākotnē.
“Gandrīz visi bērniņi, kuri pie mums mācījušies, vēlāk izglītību iegūst vispārizglītojošās skolās. Tas ir būtiski, ja bērns, kuram bijušas redzes problēmas, piemēram, izteikta tuvredzība, var mācīties ģimnāzijā un arī studēt,” tā D. Zavadska un piebilda, ka vislabākie rezultāti ir tad, ja veselības problēmas pamanītas agrīni, ja bērni nevis piecu gadu vecumā, bet savlaicīgi sākuši mācīties speciālajā iestādē – konsultējušies un ārstējušies speciālistu uzraudzībā, piedalījušies nodarbībās. Iestādē strādā bērnu, acu ārsts, masiere, notiek ārstnieciskās vingrošanas nodarbības.
Pēdējos gados speciālisti pamanījuši, ka aizvien vairāk bērniņiem ir redzes problēmas, kas nav pamanītas gada, divu gadu vecumā, jo vecāki nav veduši mazo pie acu ārsta. Daktere Anita Gediņa atceras, ka laikā, kad bērnu profilaktiskās redzes pārbaudes bija obligātas, nav bijis tik daudz ielaistu gadījumu. Statistika liecina, ka agrāk mūsu rajona acu ārsti pārbaudījuši redzi 90 procentiem bērnu, tagad to izdara vien piektdaļai gadu un trīs gadu vecumā.
“Visa atbildība likta uz vecāku pleciem, bet viņi diemžēl bērnus neatved pie acu ārsta, jo nenovērtē pārbaudes svarīgumu. Taču vecākiem ir velti gaidīt, ka bērns pats pateiks – labi neredzu, jo viņš pierod redzēt neskaidri un nezina, kādam īsti attēlam jābūt. Tikai tad, kad bērns nonāk pie speciālista, atklājas, ka viņš neredz. Arī šķielēšana nav tikai kosmētisks defekts, jo šķielējošā acī ierasti ir pazemināta redze. Vēl ir apslēptā šķielēšana, kuru var konstatēt tikai speciālists, ” skaidroja acu ārste Anita Gediņa un piebilda šķietami šokējošu ziņu: “Ja bērnam pazeminātu redzi konstatē sešu gadu vecumā vai vēlāk, tad ir gandrīz neiespējami palīdzēt. Jāzina, ka bērnam brilles var nozīmēt jau no sešu mēnešu vecuma.” Vēl ārste skaidro, ka bērnu pavājinātas redzes iemesli visbiežāk ir iedzimta tālredzība vai tuvredzība, astigmatisms. Ja netiek veikta atbilstoša redzes korekcija, tad redze neattīstās. Ārste par vecāku bezatbildību uzskata atļaušanu bērnam stundām ilgi skatīties televizoru vai ieurbšanos datorspēlēs.
Kāpēc bērnus ar nopietnām redzes problēmām mudina apmeklēt speciālo pirmsskolas izglītības iestādi?
“Pie mums strādā tiflopedagogs, ir speciālas nodarbības, papildus ārstēšanai mediķi izmanto speciālu aparatūru. Un pie mums ir ērtāk arī tāpēc, ka te visi ir bērniņi, kuriem nepieciešams valkāt brillītes, nevienu par to neapsmej. Bērni dzīvojas ar vienu aizlīmētu actiņu, lai labotu redzi, un nekaunas. Diemžēl mēs dzirdam, ka bērniņus ar veselības problēmām mēdz apsaukāt bērnudārzos, uz ielas, pagalmā,” stāstīja Dace Zavadska.
Speciālisti nezina, cik ģimeņu par iespēju apmeklēt speciālo bērnudārzu interesēsies maijā, bet jau ir zināms, ka pieaudzis arī to bērnu skaits, kuriem ir valodas problēmas. Un biežs iemesls – vecākiem trūkst laika, lai ar mazo runātos.
“Cik ilgi bērns ir kopā ar mammu, ja viņa no agra rīta līdz vēlam vakaram ir darbā? Bērnam vajag kontaktēties ar savējiem – zīmēt, krāsot, rotaļāties un runāties,” tā D. Zavadska un piebilda, ka ir nācies mācīt runāt arī piecgadīgiem bērniem, jo mazie auguši kā aizgaldiņā.
“Esam mācījuši bērnu, kurš sešu gadu vecumā vēl staigāja ar pamperu pie dupša un runāja tikai dažas skaņas. Iemācījām runāt. Tie ir gadījumi, kad bērni aug sociāli nelabvēlīgās ģimenēs, kur vecāki par pienākumu uzskata mazajam iedot ēst, bet nevis viņu audzināt, lolot, mācīt,” tā iestādes direktore, kura ir bažīga par raksturoto situāciju, bet priecājas, ka kolektīvs var, grib un prot darīt vajadzīgu darbu.
Jāpiebilst, ka bērnu uzturēšanās maksa speciālajā bērnudārzā ir lētāka nekā pilsētas vispārizglītojošās pirmsskolas izglītības iestādēs. Iestādes darbu finansē Izglītības un zinātnes ministrija un atbalsta Cēsu dome. Jau vairākus gadus pie šī bērnudārza darbojas arī dienas centrs, kuru apmeklē dažāda vecuma bērni, lai uzlabotu veselību un piedalītos logopēdu un citu speciālistu nodarbībās.
Komentāri