Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība apkopojusi lasītāju un galveno bibliotēku bibliotekāru ieteikumus un pasniedza balvas konkursā „Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs”. Šogad konkursā galvenais vērtēšanas kritērijs bija ieguldījums pagasta novadpētniecības attīstībā, pagasta kultūras dzīves pilnveidošanā un par pašaizliedzību, palīdzot lasītājiem tikt pie nepieciešamās informācijas un zināšanām.
No Cēsu rajona apbalvošanai ieteikto vidū bija Liene Zuimača no Priekuļu pagasta, Vera Dalberga no Līgatnes pagasta un Vija Indriksone no Sērmūkšu bibliotēkas Skujenes pagastā.
“Pateicoties Vijas Indriksones mīlestībai uz savu darbu, augstai profesionalitātei, radošumam, arī entuziasmam un enerģijai, bibliotēka ir viena no labākajām pašvaldību publiskajām bibliotēkām Cēsu rajonā,” vērtē Cēsu centrālās bibliotēkas vadītāja Natālija Krama. “Pagājušajā gadā bibliotēkā bija reģistrējušies 159 klienti, bet iedzīvotāju skaits Sērmūkšos – 120. Vija iesaistās projektu konkursos, labprāt mācās, ievieš jaunas darba formas. Turklāt bibliotēkā regulāri notiek literāri un tematiski pasākumi. Apkopots plašs materiālu klāsts par Skujenes novadu. Veicot novadpētniecības darbu, izstrādāts tūrisma maršruts „Laipni lūdzam Skujenes pagastā”. Šogad, V.Indriksones rosināti, Sērmūkšu pamatskolas audzēkņi uzsāka pagasta dzimtu un lauku sētu iepazīšanu un materiālu vākšanu, apmeklējot iedzīvotājus.
V.Indriksone Sērmūkšu bibliotēku vada desmit gadus. Viņa atzīst, ka šajos gados bibliotēkās notikušas lielas pārmaiņas, taču galvenais, ka internets kļuvis par sāncensi grāmatām.
„Bibliotēkas pēdējos gados ir strauji modernizējušās. Arī mēs esam ieguvuši jaunas, izremontētas telpas, skaistas mēbeles un interneta lasītavu ar septiņiem datoriem,” stāsta V. Indriksone un piebilst, ka ugunsgrēks, kurš pirms trim gadiem nopostīja daļu Sērmūkšu skolas un bibliotēku, deva iespēju radīt īstu gaismas pili.
„Visu sāku no nulles, šobrīd pati brīnos, cik daudz padarīts,” atzīst bibliotekāre un vērtē: „Lai arī bibliotēkās ienākuši datori, neteikšu, ka lasītāju kļuvis mazāk. Pagājušajā gadā mūsu lasītāju skaits audzis par pusotru tūkstoti.”
V. Indriksone atzīst, ka internets laukos ir nepieciešams un svarīgs: “Ja vienu dienu nav interneta, arī es jūtu, ka mans darbs beidzies. Ne varu kopkatalogā kaut ko redzēt, ne datu bāzēs. Arī pagasta ļaudīm internets ir nepieciešams. Bija pat gadījums, ka ziemā lielajā putenī, vakarā piebraucot pie bibliotēkas, redzēju, kā trīs sakņupuši cilvēciņi sēž uz bibliotēkas kāpnēm un ķer WI-FI internetu.” Ne tikai jauni cilvēki, arī vecāka gadagājuma ļaudis izmanto internetu, pagastā ir arī pensionāre, kura darbojas internetā, lai gūtu zināšanas tieslietās.
„Protams, tīmekli nereti izmanto arī praktiski, veicot internetbankā maksājumus. Tā kā domāju, ka bibliotēkai katrā pagastā ir nozīmīga vieta. Un, neapšaubāmi, laukos bibliotēka ir gaismas nesējs. Turklāt grāmatas vērtība nezudīs nekad, pat ja datora lasītavas kļūs vēl populārākas un pieejamākas,” vērtē V. Indriksone.
Komentāri