Amatas novada pašvaldībai pieder 285,49 ha meža, no kuriem daļa atrodas Gaujas nacionālajā parkā. “Meža platības paplašinājās pakāpeniski. Daļa mežu Amatas novada pašvaldībai bija jau pirms 2009. gada, bet pēc pēdējās novadu reformas pievienojās arī Zaubes, Nītaures un Skujenes pagasta meži. Pašvaldības mežus nedodam ne nomā, ne apsaimniekošanā,” saka Amatas novada domes Teritorijas attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Arvīds Lukjanovs.
“Pēdējā koku ciršana un izvešana notikusi 2013. gadā, kad vējgāzes seku likvidēšanai bijām spiesti izstrādāt 152 kubikmetrus koksnes. No saviem mežiem negādājam pat malku, jo esam aprēķinājuši, ka iepirkt ir izdevīgāk. Pašlaik ar cieto kurināmo apgādā pansionātus, kultūras namu un pārvaldes ēkas, izņemot galveno administratīvo ēku, kas tiek sildīta ar elektrību.”
A.Lukjanovs atzīst, ka Amatas novada pašvaldībā ir īpaša attieksme pret īpašumā esošo mežu, jo no tā pašvaldības budžetam netiek paņemts ne cents. “Mūsu gadījums ir īpašs ar to, ka ar mežu nedarām pilnīgi neko un uzskatām, ka tas ir pareizi,” pauž A. Lukjanovs un paskaidro: “Amatas novada domes deputāti ir nolēmuši, ka mežus nenomās un nedos apsaimniekot, tikai pārdos, mēs, izpildītāji, pie šī nosacījuma pieturamies. Grūti pateikt, cik šāds lēmums ir pareizs vai nepareizs. Ja mums vajag kurināmo skolām, izdevīgāk veikt iepirkumu, ne mežizstrādi. Tā izdodas apiet iespējamās konfliktsituācijas meža iznomāšanas vai izstrādes gadījumā.”
Amatas novadā nav mežsarga vai mežziņa, kas kārtotu cirsmu atļaujas vai apsekotu mežus. Nelielus kopšanas darbus ziemā veic komunālās nodaļas brigāde. Toties pēc skandalozā notikuma ar firmu “Forest Fox”, kā rezultātā nomas lauksaimniecības zemēs tika izcirsti lietas koki, tagad Amatas novada pašvaldība par situāciju mežos esot labi informēta.
“Notikušo sīkāk komentēt nevēlos, vien teikšu, ka tā mums bija laba mācība nepaļauties uz kadastra kartēm. Šī lauksaimniecības zeme Amatas novada pašvaldības īpašumā nonāca pēc kārtējās reģionālās reformas, un tāpēc mēs pat nenojautām, kāda tur situācija, vien paļāvāmies uz kadastra sistēmas datiem. Pēc starpgadījuma ar “Forest Fox” veicām apsekošanu dabā arī citos nogabalos un konstatējām, ka vēl trīs īpašumos ir izveidojusies līdzīga situācija, kas nesakrīt ar informāciju kadastra reģistrā. Esam attiecīgi reaģējuši, bet tik un tā neuzskatām, ka mums būtu vajadzīgs kāds papildu speciālists. Mežizstrāde nav izdevīga. Personīgi es uzskatu, ka šādi darījumi pat nav pašvaldības funkcija un tai nevajadzētu nodarboties ar cirsmu izsolēm,” saka A. Lukjanovs.
Papildu līdzekļus no pašvaldības īpašumiem iegūst dažādos ceļos, tostarp pārdodot tai piederošās ēkas un dzīvokļus. “Vidēji gadā izdodas pārdot ap 20 īpašumu, tāpēc neesam spiesti nopietni ķerties pie meža resursiem,” saka A. Lukjanovs. Viņš sacīto papildina, bilstot, ka aprēķinot īpašuma vērtību, netiek atsevišķi kalkulēts, cik vērtīgs bijis mežs un cik lauksaimniecības zeme: “Īpašums paliek īpašums, tas tiek pārdots kā vesela vienība. Mēs esam spējuši veiksmīgi operēt ar tiem resursiem, kādi pieejami. Man arī grūti spriest, kāpēc citas pašvaldības piekopj meža apsaimniekošanas praksi, jo, manuprāt, tas pat ir neizdevīgi. Meža apsaimniekošana prasa milzīgu darbu.” Turklāt A.Lukjanovs uzsver, ka mežu var pārdot par krietni labāku cenu nekā lauksaimniecības zemi vai koksni uz celma.
Līdz šim pašvaldības mežos bijusi tikai viena organizēta meža stādīšana sešu hektāru platībā. Tā notika Lielās talkas laikā, un stādus uzdāvināja kāda juridiska persona.
Komentāri