Mūzikai un pilsētai

Koncertzāles “Cēsis” desmitās jubilejas gads izskan ar festivālu “Čello Cēsis”. Koncertzāles darbība gan devusi novada iedzīvotājiem augstvērtīgu kultūras dzīves pienesumu, gan piesaistījusi pilsētai kultūrtūristus.

“Esam nonākuši pie mūsu koncertzāles desmitgades jubilejas kulminācijas. Rīt atklāsim izstādi, kurā eksponēsim latviešu lielmeistaru Borisa Bērziņa un Georga Barkāna darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Ar muzeju mums vienmēr bijusi izcila sadarbība,”    teic koncertzāles mākslinieciskā vadītāja Inese Zagorska. “Vakaru turpināsim ar svētku lielkoncertu. Ir divi mūsu festivāli, bez kuriem vairs nav iedomājams koncertzāles “Cēsis” vārds. Tas ir pavasarī notiekošais Pētera Vaska mūzikas aprīlis un nupat gaidāmais “Čello Cēsis”,” saka I.Zagorska un uzsver, ka festivāls ir veidots ar skatienu nākotnē. Desmitā festivāla jaunums ir starptautisks čellistu konkurss “Čello Cēsis”.    “Arī konkurss kļūs par ikgadēju tradīciju, kur satiksies jaunie čella spēles talanti. Tā esam arī paplašinājuši mūsu festivāla formātu ar zināmu skatienu tālāk nākotnē.”

I.Zagorska atzīst, ka desmitgade ir neliels posms koncert­zāles mūžā: “Ticam, ka koncert­zāle    pastāvēs vēl daudzas desmitgades, un    esam ielikuši tai drošu, stabilu pamatu. Sākums ir svarīgs, bet esmu pārliecināta, ka mūsu koncertzāle svinēs simto jubileju. Tas nozīmē, ka mūsu darbs līdz šim ir bijis un arvien ir profesionāls,    cilvēki, komanda, kas pie tā    strādājusi, ir nozares speciālisti , kas    spējuši vienu no valstī nozīmīgākajām koncertzālēm attīstīt, izveidot pamanāmu gan Latvijas, gan arī starptautiskā mērogā.”      

Līdz ar jauno koncertzāli būtiski mainījās ar Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas ikdiena. “Esam priecīgi būt daļa no koncertzāles ēkas,” ar gandarījumu saka direktors Vigo Račevskis un uzsver, ka audzēkņiem    tā ir nenovērtējama iespēja -    gan solo, gan kolektīvos uzstāties koncert­zālē. Protams, gribētos to darīt biežāk.    Mūzikas vidusskolas jaunajiem mūziķiem vairs nav jāpierāda, ka spēj piepildīt zāli gan ar kvalitatīvu mūziku, gan ieinteresētiem klausītājiem.

“Cēsu koncertzālē ir labākā akustika Latvijā. Neviena zāle nav tik jutīga kā šī. Tā piemērota ne tikai lieliem kolektīviem, bet arī solistiem un nelieliem ansambļiem,” vērtē V.Račevskis un piebilst, ka muzicēt tādā zālē ikvienam mūziķim ir sapnis. Pašam spilgtā atmiņā    “Kremerata Baltica” koncerts ar Gido Krēmeru. Tas bijis    akustiski un muzikāli izcils.

“Koncertzāles piedāvājums ir interesants. Diemžēl audzēkņi reti var atļauties nopirkt biļetes, kaut tās pieejamas arī par zemāku cenu. Taču jaunajiem mūziķiem ir svarīgi gan apmeklēt koncertus, gan pašiem uzstāties, apliecināt sevi, gūt pašapziņu,” pārdomās dalās V.Račevskis.

Cēsis vienmēr sevi dēvējušas par pilsētu, kurā mutuļo daudzveidīga kultūras dzīve.    Cēsu novada Uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras direktores vietniece Monta Bērzkalne uzsver, ka kopš atklāšanas    kon­cert­­zāle “Cēsis” kļuvusi par svarīgu kultūras pasākumu norises vietu ne tikai Cēsīs, novadā, bet arī visā Latvijā.

“Cēsu koncertzāle ir viena no Latvijas reģionālo koncertzāļu tīkla un piedāvā izcilas kultūras programmas, kuras pieejamas ikvienam. Sava loma arī    koncert­zāles atrašanās vietai – aptuveni simts kilometri no Rīgas, Vidzemes sirdī.    Tas ļauj piesaistīt ne tikai rīdziniekus, bet arī viesus no Igaunijas un citām kaimiņvalstīm. Pēdējos gados arvien vairāk cilvēku dodas baudīt augst­vērtīgus kultūras notikumus ārpus galvaspilsētas, atklājot jaunas vietas un iespaidus arī Cēsu novadā,” saka M.Bērzkalne. Viņa vērtē, ka Cēsu koncertzāle, būdama vismazākā reģionālā koncert­zāle, ar mājīgumu un augstās kvalitātes saturu ieinteresē to apmeklēt. Festivāls “Čello Cēsis” un “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” ir tikai daži no pasākumiem, kas ieguvuši starptautisku atpazīstamību.

Statistika liecina, ka pērn koncertzāli apmeklēja gandrīz simts tūkstoši cilvēku. “Tas pozitīvi ietekmē arī reģiona tūrisma nozares attīstību un sniedz būtisku atbalstu vietējiem uzņēmējiem, kuri piedāvā naktsmītnes,    kafejnīcas, restorānus un citus pakalpojumus,” vērtē M.Bērzkalne un uzsver, ka nacionālā reģionālo koncertzāļu tīkla izveide ir pat trīs reizes    palielinājusi kultūras pasākumu apmeklējumu Latvijā. Tas veicina arī to, ka arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot reģionos, nevis galvaspilsētā, tā palīdzot līdzsvarot reģionu attīstību, kā arī rīdziniekus apmeklēt kultūras notikumus ārpus galvaspilsētas.

“Nākamgad Cēsis nesīs Latvijas kultūras galvaspilsētas vārdu, kas vēl vairāk stiprinās pilsētas un tās koncertzāles nozīmi valsts kultūras kartē. Kultūras programmas uz novadu atvedīs cilvēkus, kuri novērtē to, kas ir Cēsīs, ko piedāvā pilsētas kultūras dzīve. Koncertzāle “Cēsis” turpina būt galvenais dzinējspēks gan Cēsu novada kultūras, gan reģiona attīstībā,” saka M.Bērzkalne.