Izbraukumu skaits uz ugunsgrēkiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona Cēsu daļai pērn samazinājies, salīdzinot ar 2015.gadu, stāsta daļas komandieris Kaspars Dravants.
“Arī skatoties ilgākā laika posmā, pērn izbraukumu skaits, ja tā var teikt, ir ar mīnus zīmi, bet šis ir gadījums, kad mīnuss ir kā pluss,” piebilst komandieris.
Ja kopumā Vidzemes reģionālās brigādes teritorijā pērn reģistrēti 1415 ugunsgrēki (tai skaitā 312 kūlas ugunsgrēki, 24 – meža ugunsgrēki, 145 – maldinājumi), Cēsu daļā, tai skaitā Jaunpiebalgas postenī, reģistrēti 185 ugunsgrēki (40 kūlas ugunsgrēki, 6 – meža ugunsgrēki, 16 – maldinājumi).
Salīdzinājumā ar citiem gadiem: 2015. gadā – 225 ugunsgrēki; 2014. – 305; 2013. – 266; 2012. – 207; 2011. – 212.
Parasti ugunsgrēku skaita statistiku iespaido kūlas degšana, varbūt tieši mazais kūlas ugunsgrēku skaits dod pozitīvo pienesumu. Pērn Cēsu daļas teritorijā reģistrētie 40 kūlas ugunsgrēki ir otrs mazākais skaits pēdējos desmit gados. Gadu iepriekš uz pērnās zāles degšanu nācās izbraukt 81 reizi, bet 2014.gada pavasaris bija īpaši ugunīgs, tad fiksēti 147 kūlas dedzināšanas gadījumi.
K. Dravants uzsver, ka situācija tomēr uzlabojas un pērnās zāles degšanu pavasarī ietekmē ne tikai laika apstākļi: “Pērn kūlas degšana galvenokārt tika fiksēta ceļmalās, dzelzceļa malās, neapsaimniekotās vietās pilsētā. Man rodas pārliecība, ka neviens zemes īpašnieks, kurš nodarbojas ar lauksaimniecību, saņem platību maksājumus, apzināti kūlu nededzina. Mēs sadarbojamies ar Lauku atbalsta dienestu, pēc katra kūlas ugunsgrēka nosūtām viņiem ugunsgrēka aktu ar GPS koordinātēm. Pēc tam dienesta darbinieki dabā apseko šo teritoriju, un, ja degšana bijusi zemē, par ko īpašnieks saņem platību maksājumus, tie tiek samazināti.”
Cēsu daļas un Jaunpiebalgas posteņa vīri pērn devušies uz 134 glābšanas darbiem. Visbiežāk – 58 reizes – sniegta dažāda tehniskā palīdzība, 39 reizes notikusi palīdzības sniegšana sadarbībā ar citiem dienestiem, bet 24 reizes nācies iesaistīties cilvēku glābšanā, kas galvenokārt saistās ar ceļu satiksmes negadījumiem.
Apkures sezonā ugunsgrēku ikdienas pārskatos samērā bieži nākas lasīt, ka izbraukts uz notikumu, jo dedzis skurstenis. Var likties, tas tāds ļoti nosacīts ugunsgrēks, bet K. Dravants norāda, ka tas ir nosacīts līdz brīdim, kamēr iztur skurstenis un neaizdegas apkārtējās konstrukcijas: “Tā ir nekontrolēta degšana, ko iedzīvotājs ar saviem spēkiem nevar likvidēt. Cenšamies māju īpašniekiem atgādināt, ka ar katru šādu degšanas reizi dūmeņa ugunsdrošība samazinās, tāpēc labāk parūpēties, lai šāda degšana nenotiek.”
Atskatoties uz 2016.gada statistiku novadu vērtējumā, visbiežāk ugunsgrēki dzēsti Cēsu novadā – 57 reizes, vismazāk – Vecpiebalgas novadā, tikai astoņas reizes. Priekuļu novadā reģistrēti 35 ugunsgrēki, Līgatnes novadā – 27, Jaunpiebalgas novadā – 17, Amatas novadā – 16, Raunas novadā – 9.
Viens no dienesta uzdevumiem ir arī prevencijas darbs, kas tiek veikts regulāri. Inspektori dodas uz skolām, lai stāstītu par ugunsdrošību, Cēsu daļā skolēni ierodas ekskursijā. Pērn to apmeklējuši 1267 cilvēki no tuvienes un tālienes, arī no Siguldas, Rīgas, Valkas un citiem novadiem.
Cēsu daļa aizvadījusi pirmos divus gadus jaunajā depo, un komandieris atzīst, ka šī joprojām ir vismodernākā un labāk nodrošinātā VUGD daļa valstī un uz viņiem citi skatoties ar pozitīvu skaudību: “Tāpēc jau neesam lepni, mēs gribētu, lai visiem būtu šādi darba un sadzīves apstākļi, šis ir piemērs, uz ko tiekties.”
Depo semināru telpās notiek kvalifikācijas celšanas pasākumi dienesta darbiniekiem, tās izmanto arī citi dienesti – Valsts policija, Neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Darbinieku trūkums Cēsu daļā nav jūtams, arī kadru mainība maza, domājams, ka mūsdienīgie darba apstākļi to tikai sekmē. Pildās arī VUGD vadības solījumi, arvien uzlabojas atalgojums, tehniskais nodrošinājums. Pērn Cēsu daļā saņemtas divas jaunas ugunsdzēsības tehnikas vienības – autokāpnes un autocisterna. Cēsu ugunsdzēsēju – glābēju rīcībā tagad ir divas mūsdienu prasībām atbilstošas cisternas, tāpēc arvien mazāk nākas izmantot vecās ZIL markas automašīnas. K. Dravants norāda, ka viena no tām ir rezervei, ja kāda no jaunajām ir remontā, bet izbraukumos lielākoties dodas ar moderni aprīkotajiem auto.
Komentāri