Miera skrējiens cauri novadam

Pirmdienas rīts Vecpie­balgas vidusskolā sākās ar pulcēšanos pagalmā. Te tika sveikti Miera skrējiena dalībnieki. Uzsākuši ceļu Nor­vēģijā, viņi cauri Latvijai skrien uz Lietuvu, tad Mol­dovu un Ungāriju. Tas ir tikai viens pasaules Miera skrējiena maršruts.

“Tā ir garākā stafete pasaulē, kas veltīta mieram un sadraudzībai. 1987.gadā to izveidoja filosofs, sportists, mūziķis un UNESCO miera prēmijas laureāts Šrī Činmojs. Viņš pasauli redzēja kā vienu ģimeni. Viņš ticēja, ka skriešana ir vienkāršs, bet iedarbīgs instruments miera kultūras popularizēšanā. Skriešana saved kopā cilvēkus,” stāsta Miera skrējiena dalībnieks no Īrijas Sandenans Magī.

No Rūjienas izskrienot cauri Valmierai, Liepai, svētdien Vecpiebalgā ieradās 21 skrējiena dalībnieks no Īrijas, Jaunzēlandes, Igaunijas, Aus­trā­lijas, Rumānijas, Meksikas, Uzbekistānas, Skotijas, Vā­cijas, Horvātijas un Latvijas. Skrējēji kā miera simbolu nes lāpu. Gadu gaitā tā pabijusi 150 valstīs un vairākas reizes apceļojusi pasauli. “Mēs nesam vēsti, ka visi esam viena liela ģimene, mēs varam spert soli miera virzienā. Kad no viena ciema, vienas pilsētas vai valsts dodamies uz nākamo, lāpu nododam tālāk. Skrienot brīžam ir vieglāk, brīžam grūtāk, noskaņojamies mērķim,” bilst S.Magī un uzsver, ka Latvijā cilvēki ir laipni, atvērti.

Vecpiebalgas skolas saime viesus sagaidīja ar skolas himnu. Direktore Ilona Strelkova, uzrunājot savējos un viesus, atgādināja, ka Miera skrējiens ir skrējiens no sirds uz sirdi, jo, nododot miera lāpu no rokas rokā, no savas valsts kaimiņu valstij, tiek nodotas labās domas un labā griba. “Tā mēs apliecinām, ka vēlamies dzīvot saskaņā un mierā ar kaimiņu zemēm, mēs vienojamies kopīgajā sapnī par vienotu un mierpilnu pasauli,” sacīja I.Strelkova. Kopā dziedāta, īpaši izskanēja Miera skrējiena himna.

“Iztēlojos, ka katrs solis, ko veicu, kā puķe uzzied mieram. Arī Šrī Činmojs teica, ka iztēle jau ir kā realitāte,” saka Roksana Magdiči no Rumānijas un tāpat pārējie    20 skrējēji, no kuriem puse ir no citām valstīm, izteica prieku par Latviju.

“Katra tikšanās ir emocijām bagāta,” uzsvēra Miera skrējiena Latvijas posma koordinatore Baiba Mennika. Viņa pastāstīja, ka Latvijā silti sagaidīti uz robežas, tad piestājuši Valmierā, Sv.Sīmaņa baznīcā. Liels prieks bijis par liepēniešiem, kuru pulciņš sagaidīja un pievienojās.

Baiba Miera skrējienā piedalās no pirmās reizes – 1993.gada. Kopš tā laika Latvija šajā labas gribas akcijā ir piedalījusies piecpadsmit reizes, izskrienot cauri daudziem novadiem un viesojoties visās lielākajās Latvijas pilsētās.

“Tās ir sajūtas. Skrien cauri Rucavai, Cēsīm, Piebalgai, un lāpa vieno cilvēkus. Ir tādi, kuri ik reizi pievienojas, jo grib būt komandā, kurā valda    vienotība un miers. Skrējiens savieno paaudzes, dažādu profesiju pārstāvjus. Novadu vadītāji sagaida uz robežas, viņiem svarīgi būt skrējienā, atgādināt, ka miers nav pašsaprotams. Katrs, kurš rokās paņem lāpu un noskrien kaut vismazāko gabaliņu, jūtas vienots ar citiem pasaulē, viņš runā miera valodā,” pārdomās dalās B.Mennika un piebilst, ka laukos satiktajos cilvēkos jūtams miers, pilsētās tas ir sašķobījies.    “Pērn komandā    skrēja divas ukrainietes. Daudz runājām par mieru. Viņas bija neizpratnē, kā tas var būt, ka    Ukrainā ir karš, bet Latvijā miers, kādreiz mūs saistīja kopīga vēsture. Stāstīju viņām Latvijas vēsturi, par    neatkarības iegūšanu un atgūšanu. Viņas skrēja par mieru savā zemē,” stāsta Miera skrējiena Latvijas posma koordinatore.     

Pēc vakarrīta svinīgā pasākuma visa skolas saime devās uz stadionu un kopā ar Miera skrējiena dalībniekiem veica vienu apli, bet 30 jaunie biatlonisti un slēpotāji    kopā ar pagasta sporta organizatoru Tomu Praulīti turpināja skrējienu līdz Inešiem. Tad novēlēja citiem skrējējiem laimīgu ceļu līdz Ērgļiem, Pļaviņām, Jēkabpilij, Aknīstei, un tad jau miera lāpu pārņems lietuvieši. Tomam šis bija trešais Miera skrējiens, kura ceļš vijas cauri Vecpiebalgai, un tad viņš uzņemas rūpes, lai dalībnieki te justos labi. Skrējiena dalībnieki vecpiebaldzēnam pasniedza medaļu “Lāpnesis 2024” par sirds darbu un aktīva dzīvesveida popularizēšanu sabiedrībā.