Mazdārziņš veselībai un atpūtai

Tas nekas, ka zeme vēl nav apžuvusi un vēl par agru kaut ko sēt vai stādīt, taču saulainās dienās mazdārziņos jau rušinās to saimnieki. “Uz dārziņu aizeju regulāri, vienīgi ziemā, kad sniegs, ne. Jā­pārliecinās, vai viss kārtībā. Sil­tumnīcā jau iesēti salāti, redīsi, kā­posti stādiem. Visa apkārtne jānokasa. Saulīte silda, gribas ārā,” saka cēsniece Anita Bērziņa, kura kopā ar māsas ģimeni apsaimnieko mazdārziņu pilsētā.

Cēsu pašvaldība ar pilsētniekiem noslēgusi 336 līgumus par mazdārziņu zemes nomu. “Lielāka interese parasti ir aprīlī, maijā. Dār­zi­ņu nomnieku skaits pēdējos gados īpaši nav mainījies, tas bijis ap 330,” stāsta pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas zemes ierīcības inženiere Laima Vīg­ran­te un paskaidro, ka ir mazdārziņu nomnieki, kuri paši atzīst, ka vairs nespēj tikt galā, kāds cits labprāt iz­nomā viņu jau iekoptu dārziņu. Šosezon no dārziņiem atteikušies četri cēsnieki, bet rindā ir pieci saim­niekotgribētāji. “Cēsīs iekoptu brīvu mazdārziņu nav. Ir iespēja no­māt aizaugušus. Tie, kuri ļoti vē­las savu dārziņu un ir gatavi ieguldīt daudz darba, tādus var dabūt,” pastāsta domes speciāliste. Cē­sīs pārredzamā nākotnē pašvaldības zemes daudzums mazdārziņu nomai samazināsies. Lie­lā­­ko­ties teritorijas plānojumā tā paredzēta apbūvei, taču, kamēr tas netiek darīts, to izmanto mazdārziņiem. “Ir cēsnieki, kuri gribētu dār­­ziņu ilgākiem gadiem, diemžēl to plānot nav iespējams. Ja ir kāds, kurš vēlas pašvaldības zemes gabalu pirkt noteiktam mērķim, tiek rīkota izsole. Pašval­dī­ba arī iznomā zemi mazdārziņiem īpašumos, kas vēl nav nostiprināti Zemesgrāmatā,” atklāj Laima Vīg­rante un piebilst, ka aizvien vairāk jaunās ģimenes, kurās ir bērni, labprāt vēlas arī dārziņu. Protams, visus interesē arī tā atrašanās vieta, lai nebūtu jābrauc cauri visai pilsētā. Vis­vairāk interesentu ir par mazdārziņiem Vaives ielā, bet tur brīvu dār­ziņu nav.

Līgatnes novadā noslēgts ap simts līgumu par zemes nomu mazdārziņiem. Nekustamā īpašuma speciāliste Solveiga Kauliņa pastāsta, ka teritorijas plānojumā zemes izmantošanas mērķis ir norādīts mazdārziņi. “Līgatniešiem nav pamata uztraukties, ka var kas mainīties. Mazdārziņi ir tuvu daudzdzīvokļu mājām, ja kaut kas mainīsies, visi laikus jābrīdina, to paredz likums,” skaidro Solveiga Kauliņa. Par zemes nomu mazdārziņiem pašvaldība līgumus slēdz uz trim gadiem. “Dārziņu skaits gājis mazumā. Ja kāds līgatnietis grib dārziņu, atliek uzrakstīt iesniegumu,” saka Līgat­nes pašvaldības Plānošanas, nekustamā īpašuma un būvniecības nodaļas lietvedības pārzine Anas­tasija Šveice un pastāsta, ka no mazdārziņiem atsakās vecie cil­vēki, kuriem vairs nav spēka kopt sējumus un stādījumus, bet nākamo paaudzi mazdārziņi interesē maz. Ir vien dažas jaunās ģimenes, kuras vēlas savu dārziņu.

“Skaļupes daudzi novērtējuši kā labu vietu dzīvošanai. Te dzīvokļus iegādājušies daudzi bijušie rīdzinieki, un viņi grib arī savu mazdārziņu. Diemžēl te visa zeme, kas paredzēta mazdārziņiem, ir iznomāta. Citur novadā tā nav,” pastāsta Solveiga Kauliņa.

Anas­ta­sija Šveice arī atzīst, ka ne visi, kuri nomā paņēmuši zemi dārziņam, ir gatavi ieguldīt lielu darbu un daudz laika, lai kaut ko izaudzētu. Dažkārt jau pēc gada saprot, ka mazdārziņu nevajag. “Lī­gatnē Skolas un Rīgas kalnā vairāki pilsētnieki atteicās no mazdārziņiem tikai tāpēc, ka mežacūkas izposta sastādīto un sasēto. Cilvēki tā arī pateica – nav jēgas kaut ko darīt, ja mežacūkas visu iz­posta. Dārziņu teritorijas, kuras neviens neizmanto, pašvaldība ap­­pļauj, lai nebūtu problēmu ar kūlu,” pastāsta Anastasija Šveice.

Priekuļu novada pašvaldība Liepas pagastā iznomājusi zemi ap 500 mazdārziņu kopējiem. “Mums nav brīvu dārziņu, tādu, kurā uzreiz var iet un stādīt, sēt. Teritorijas ar aizaugušiem mazdārziņiem varam piedāvāt,” saka Priekuļu novada pašvaldības Ne­kus­tamā īpašuma nodaļas speciāliste Līga Pabērza un atklāj, ka situācijās, kad kāds atsakās no dārziņa, kāds cits jau ar viņu ir sarunājis, ka turpinās saimniekot. Pa­rasti abi reizē atnāk uz pašvaldību, viens atsakās no dārziņa, otrs noslēdz līgumu. Daudzus gadus maz­dārziņu nomas līgumus paš­val­dība slēdza uz gadu, pērn visi noslēdza līdz 2019.gadam.

Liepēniešu Golubovu ģimene tikko iegādājusies dzīvokli Liepā, pēc piecu gadu prombūtnes atgriezusies Latvijā. “Esam vairāk laucinieki nekā pilsētnieki, gribas savu zemes stūrīti, izaudzēt kartupeļus, tomātus, saņemt enerģiju no zemes. Savs dārziņš – tas ir svaigs gaiss, bērniem varam parādīt, kā no sēkliņas izaug burkāni, ka tie rūpīgi jāravē,” pārdomās dalās Aleksandrs Golubovs, bet dzīvesbiedre Sandra atzīst, ka mazdārziņš ir iespēja visai ģimenei būt kopā. Aleksandrs arī atklāj, ka, braucot no Cēsīm uz Lie­pu, ceļa malā uzmanību piesaistījusi stādu audzētava. Nākamreiz tai garām nebrauks. “Pašiem gribas kādu augļu koku, krūmu iestādīt,” bilst liepēnietis.

Ja zemi mazdārziņam nomā no pašvaldības, tad gada maksu var droši nosaukt par simbolisku. Un tā ir visos novados. Ja platību nomā no privātpersonām, kuras arī piedāvā zemi mazdārziņiem, tad gan jārēķinās ar lielāku summu.

Pirms dažiem gadiem tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu namos, interese par mazdārziņiem bija maza. Bieži vien izskanēja, ka visu taču var nopirkt veikalā, nav vajadzības pūlēties. Tagad ne tikai pensionāri, arī jaunās ģimenes, domājot par veselīgu pārtiku bērniem, aizvien biežāk izvēlas paši kaut ko izaudzēt. Mazdārziņu tradīcijas mainās. Ja kādreiz kaut ko izaudzēt ikdienas galdam bija būtisks atspaids ģimenes budžetā, tad tagad svarīgākais – kā tas audzēts, cik tas vērtīgs un kā ietekmēs veselību.