Šonedēļ vārda dienu svinēja visi tie, kuru vārdi nav ierakstīti kalendārā. Aizvien biežāk vecāki bērniem izvēlas īpašus, nedzirdētus, pat nedaudz savādus vārdus. Par vārda ietekmi uz cilvēka dzīvi, par likteni un vēlmi to izzināt „Druva” sarunājās ar astroloģi Lindu Ceriņu. Lindas darbs un dzīve tagad saistās ar Valmieru, taču skolas gadi pagājuši Cēsīs un vairākus gadus dzīvots arī Raunas pagastā.
– Vai cilvēka vārds patiešām ietekmē dzīvi?
– Vārds ietekmē ļoti. To pētījuši tie, kuri nodarbojas ar ezoteriku. Taču arī astroloģijā to pēta. Ar matemātiskas sistēmas palīdzību katram burtam piemēro skaitli, katram skaitlim konfigurāciju. Astrologi var noteikt, kuras planētas iedarbībai vārds ir pakļauts visvairāk, kāda ir tā ietekme uz cilvēku. Kādēļ mēdz būt disharmonijas sajūta? Ja cilvēka dzīvi pārvaldošā planēta ir Marss, bet vārds merkuriānisks, iespējama agresivitāte. Ja cilvēks pēc savas būtības ir neptuniānis, bet vārds merkurisks, viņš var ieslīgt ilūziju, nirvānas pasaulē, lai gan šai dzīvē, iespējams, ir pavisam citi uzdevumi. Tomēr bieži vārds atbilst dzimšanas laikam.
Esmu novērojusi, ka cilvēkiem ar vienādiem vārdiem piemīt līdzīgas īpašības. Vārds Ivars norvēģu valodā nozīmē dedzīgs, degošs, tātad tas ir īpašības vārds. Un patiešām, vīrieši ar šo vārdu ir dedzīgi, radoši.
– Tad varbūt, pirms dot bērnam vārdu, doties pie astrologa?
– Nē, tā ir intuitīva lieta. Jāseko iekšējai balsij. Jāskatās arī vārda un uzvārda saderība. Nenāk par sliktu gribēt nedaudz vairāk, nevajag ieslīgt mazvērtības kompleksos un domāt – kā gan varu bērnam ielikt karaļu vārdu, piemēram, Ričards. Dodot bērnam stipru vārdu, vecāki nodrošina viņa aizsardzību.
– Tātad ir stiprie un vājie vārdi?
– Protams. Latviešiem stiprie vārdi ir vairāki desmiti. Ir vārdi un arī ne-vārdi, tāpat kā mājas un ne-mājas, mašīnas un ne-mašīnas. Neuzskatu, ka māja, kas no kaut kā saķepināta, būs laba, tāpat ir arī ar vārdu.
Ja tas ir vietvārds, kaut ko apzīmējošs, tam ir cita nozīme. Linda daudzās valodās nozīmē “liepa”. Vecāki gribējuši skanīgu vārdu. Turklāt mūsu saknes ir Igaunijā, un Linda ir igauņu nacionālais vārds – Linda un Kalevipoegs Igaunijā ir tāpat kā Laimdota un Lāčplēsis Latvijā. Zīmīgi, ka mans dzimtais uzvārds ir Kurmis, bet iegūtais – Ceriņa. Tās ir dabiskas lietas.
Izvēlēties salasītus, saliktus vārdus var būt diezgan iznīcinoši, jo katram vārdam ir sava nozīme, izcelsme vai nu mūsu kultūrā, vai citas tautas kultūrā, un tas ir būtiski.
Bieži var izdarīt kļūmīgus darbus. Zinām taču, ka ir puķes, kuras nesader ar rozēm, tādēļ tās kopā nestāda. Tāpat ir ar vārdiem. Cilvēki dažkārt lietas mēdz vienkāršot, bet pirms vārda došanas tomēr vajadzētu painteresēties.
– Daudzi netic ne vārda, ne arī dzimšanas gada un laika ietekmei…
– Taču tas ietekmē. Būtiskākais ir brīdis, kad esi dzimis. Izejot no tā, veidojas arī turpmākā dzīve. Cits jautājums, vai cilvēks to spēj pieņemt, saprast un akceptēt. Bet nevar taču noliegt to, ko nepārzini. Nav jau viss pilnībā jāpieņem, var kaut tikai ieklausīties.
– Vai ticat liktenim?
– Jā. Tādēļ ir tik svarīgi zināt precīzu dzimšanas laiku, jo dažas minūtes daudz ko izsaka.
Vairākkārt esmu saskārusies ar to, ka cilvēki ir maldināti – viņiem vienkāršotā, brutalizētā veidā pateikts, ka naktī dzimušie nav tik laimīgi kā dienā dzimušie, ka tad un tad notiks kas slikts, ka karma nosaka to un to. Šādi var ļoti nodarīt pāri – cilvēks noticēs, ka ir nelaimīgāks nekā citi, un tāds arī būs. Taču tolerants, zinošs astrologs katram pastāstīs individuālās privilēģijas, iespējas. Teikt – ja šo gadu pārlaidīsi, visu mūžu dzīvosi laimīgi, ir muļķības. No šādas informācijas cilvēks būs nepārtrauktā stresā un gaidīs, kad kaut kas var notikt. Laimīgi var dzīvot visu mūžu. Liktenis mums visiem iedots laimīgs, tikai paši to sarežģījam. Būtu labi, ja mēs spētu dzīvot kā bērni, raudzīties uz pasauli bērna acīm. Mums tas ir dots, taču mēs sevi apkrāmējam ar negatīvām lietām.
Es vispār neskatos, vai notiks kas slikts, jo sevī esmu pieņēmusi, ka pasaulē ir tikai labais. Ja runā par karmu – to uzkrājam paši. Pat elementārā veidā. Ja visu laiku pīpēšu, varu saslimt ar plaušu vēzi vai sagandēt veselību bērniem. Astroloģijā uzskata, ka karmisko sodu uzliek planēta Saturns, ko sauc par likteņa pirkstu.
– Dodoties pie astrologa, tomēr ir nedaudz bail no sliktā, no ziņas par nāvi.
– Ja astrologs redz šādas lietas un pasaka par tām, to var vērtēt kā zemu profesionālo līmeni. Šādas lietas nesaka. Taču ir cilvēki, kuri uzbāzīgi to jautā. Spēlējas ar likteni, grib zināt, vai astrologs to var pateikt. Jā var, bet vai tas ir vajadzīgs?
Gadā ir pat vairākas reizes, kad varētu atnākt nāve, tādēļ konkrētas nāves dienas nemaz nav. Telefona zvans, kas aizkavē, acu priekšā kādam uzbrauc automašīna, nokavēts vilciens, kurš pēc tam cieš katastrofā. Nereti cilvēks saprot, ka tas varēja būt nāves brīdis, taču nebija.
Ir cilvēki, kuri prasa, lai pasaka slikto. Bet nekā slikta dievišķajā pasaulē vispār nav, cilvēki paši to ir izdomājuši. Tiklīdz pieķeries šai domai, iekšējais baiļu ķermenītis ir pabarots un sliktais arī notiek. Lielākais cilvēka ienaidnieks ir prāts, kurš neapturami maļas kā ogas mikserī.
– Tātad ir lietas, kas rakstītas zvaigznēs, taču likteni varam ietekmēt?
– Jā. Ja man paredzētas sarežģītas attiecības ar cilvēkiem, varu izvēlēties, pa kuru ceļu iet. Varu ar visiem kašķēties, taču varu izlīgt. Varu bubināt, ka viss ir slikti, taču varu kādu iepriecināt, palīdzēt ar dzīvi neapmierinātam mājas pārvaldniekam piedāvāt izgatavot mājas iedzīvotāju saraksta plāksnīti.
– Ko darīt ar iegūtajām zināšanām par planētu ietekmi, likteņa noteikto?
– Visvieglāk ir pašam astrologam. Viņš savas zināšanas dzīvē var piemērot gandrīz pilnībā. Protams, ir arī ārējie spēki, kas ietekmē dzīvi.
Ja pie astrologa dodas mērķtiecīgi, lai izzinātu kādu dzīves sfēru – pašizaugsmi, biznesu, attiecības, tad no tā var paņemt pašu labāko. Ir labi, ja cilvēkam ir vēlme izprast sevi un sakārtot iekšējo pasauli.
Astrologam profesionāli jāpārzina psiholoģija. Cilvēki, kas atnāk, ir ļoti dažādi. Daži nāk ar milzīgu agresiju, tad ir jānomierina. Citi nāk ar lielām sāpēm, uztraucas, ir arī ļoti slimi cilvēki. Līdzi jāiedod labais, taču nevis tikai tā, lai pieaugtu spārni, bet lai ar šiem spārniem spētu rīkoties. Joprojām to mācos. Var prognozēt notikumus, taču ir jāzina, ko dot, bet ko paturēt sevī.
– Tā ir arī milzīga atbildība.
– Cilvēks ir atnācis padevīgs. Astrologs atver viņa failu un iekļūst ļoti, ļoti dziļi. Ir pat metodes, kas paredz paskatīties domās, bet tas ir nedaudz par traku. Ar to spēlēties nedrīkst.
Daudzi noliedz astroloģiju, okultās zinātnes, uzskata, ka notiek zombēšana vai ieciklēšana. Taču to pieļaut nedrīkst. Ja astrologs jūt, ka cilvēkam ir nosliece uz ieciklēšanos, var klientam arī atteikt.
– Vai nevar izveidoties atkarība, dodoties pie astrologa pirms ceļojuma, kāzām, kredīta ņemšanas, varbūt pat randiņa…
– Tā dažreiz notiek, un tas ir par traku. Reizi gadā gan var atnākt, jo gada laikā daudz kas var būt mainījies. Ar laiku cilvēks vairs nenāk uzzināt par konkrētiem notikumiem, bet gan gūt dzīves filozofiju. Varbūt ir nosprausti mērķi nākamajam gadam un ir nepieciešams padoms. Ja sevi noskaņojam, ka nekas neizdosies, tā arī notiks, bet, tikko atveram vārtus un sakām – es eju iekšā, durvis atveras.
Tagad grāmatveikalu plaukti ir pilni ar literatūru, kas sludina – domā, ko vēlies, un tas tev būs. Tā ir, taču cilvēkam jāiemācās atslābt. Ir jāmāk apstāties, dzīvot vienkārši šeit un tagad. Jāmāk priecāties. Re – blakus ir skaista puķu dobe – kāds padarījis labu darbu, vēl citi ir uzlikuši bruģīti. Visas lietas jāmāk saistīt un baudīt.
Varu iedot tikai veiksmes formulu, bet pašam jāiemācās ar to rīkoties. Nevaru cilvēkam iedvest to, kas ir manī. Nepārdzīvoju par sīkumiem. Ja nav naudas, labi, nauda ir, arī labi. Nekāroju pēc tā, kas man nepieder. Cilvēkam jābūt tam, kas viņš ir, un jāizprot, kāda ir viņa loma uz dzīves šaha galdiņa – bandinieka, torņa vai karaļa. Jāpriecājas, ka vispār esam, jo ilgs jau tas laiks nav.
– Ir cilvēki, kuri dienu iesāk ar horoskopu izlasīšanu laikrakstos. Vai šīm prognozēm ticēt?
– To var uztvert kā jautru izklaidi, taču pieņemt kā konkrētus norādījumus nebūtu pareizi.
Pasaulē ir vairāk nekā seši miljardi cilvēku un tikai divpadsmit horoskopa zīmes. Varētu pieņemt, ka katrs pusmiljards ir ar vienu horoskopa zīmi. Tātad vienam pusmiljardam ik rītu kāds sastāda vienotu prognozi. Tas nav nopietni. Es ieteiktu šīm prognozēm neticēt akli, tā ir spēlēšanās. Tad jau labāk ik rītu izlasīt vienu A. Čaka vai Raiņa dzejoli, aizsūtīt kādam foršu ziņu ar novēlējumu.
– Lēmums kļūt par astroloģi bija saistīts ar vēlmi izprast sevi?
– Jā. Sapratu, ka varētu mācīties zintniecību, kārtis, bet tas man šķita nepamatoti. Domāju – kā var būt kaut kas, kas ir nekas. Taču astroloģija ir zinātne, tā balstīta uz astronomiju un fiziku. Tomēr mirklis, kad beigšu ar to nodarboties, var pienākt jebkad. Jau tagad jūtu, ka savu artavu esmu atdevusi un enerģija sāk lēnām izsīkt. Ir lietas, kas kļūst svarīgākas, aizvien vairāk nodarbojos ar fotografēšanu.
Kad mācījos astroloģijas skolā, bija mērķis pelnīt ar to naudu. Tas piepildījās ātri, bet tagad mērķis ir vairāk izprast lietu kārtību, sevi un palīdzēt citiem izprast sevi.q
Komentāri