Diemžēl šogad Latvijā uz pirmajiem pavasara vēstnešiem – gājputniem – raugāmies kā uz draudīgu ligu.
Saistībā ar putnu gripas izplatību un to, ka šo slimību pārnēsā gājputni, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) mājputnu īpašniekus aicina pievērst pastiprinātu uzmanību ganāmpulku biodrošībai. Līdz maija beigām aizliegts mājputnus turēt ārā, aizliegta arī mājputnu izbraukumu tirdzniecība.
Mūspuses putnu turētāji biodrošības prasības zina un tās arī ievēro, taču cenšas to izdarīt ar iespējami mazākiem līdzekļiem.
Pārgaujas novada Raiskuma pagasta “Grīvzemē” bioloģiski saimnieko Alvis un Māra Alsbergi. Saimniecībā ir pussimts vistu un 10 gaiļi. Putnu gripas novēršanas preventīvie pasākumi saimniekiem labi zināmi. “Kā jau lauku cilvēkiem, kas aizņemti nemitīgos darbos un kuriem neatliek laika sēdēt pie televizora vai šķirstīt avīzes, par putnu gripas iespējamību daudz nezinājām. Pagājušā gadā vistas laidām ārā tepat ceļmalā, tad pie mums iegriezās PVD pārstāvji. Viņi mūs informēja par biodrošības pasākumiem, tos arī ievērojām. Tagad vistu kūts pielāgota, lai klukstes netiktu laukā, tomēr kūtī jānodrošina gaisa apmaiņa, jo citādi putni ir mitri. Esam šo putnu gripas traci apsprieduši arī ar kaimiņiem, domas dažādas. Cik tur reāli draudi, cik izdomāti, grūti pateikt, jo aplipināt var tad, ja tuvējā dīķī pie mājas putniem nolaižas savvaļas putni, taču tas maz ticams, kur vēl iespēja, ka savvaļas zosis kontaktētos ar vistām. Par laimi, mums arī nav ļoti liels ganāmpulks, lai sliktākā gadījumā, ja vistas jālikvidē, nebūtu kritiska situācija,” stāsta M. Alsberga.
“Grīvzemē” putniem ir izsmalcināta ēdienkarte. Saimnieki vistas baro ar gliemežvāciņiem, bietēm, burkāniem un kartupeļiem, taču nekas neatsverot iespēju knābāt zāli. Arī dzīvošana kūtī bez gaismas padara vistas nervozas. Tās nedēj, kā pienākas, un dusmās knābā olas. “Kad ilgāk tumšs, kūtī liekam lampas, protams, tās ir papildu izmaksas, bet sarēķinājuši šos izdevumus neesam. Ja putni viens pakaļ otram sāks mirt, likvidēšu visu ganāmpulku. Patiesībā, jo lielāks ganāmpulks, virs 100 putniem, jo lielāks saslimtības risks. Jo vairāk putni iet ārā, pat sniegā, jo izturīgāki,” saka M. Alsberga, piebilstot, ka putnu gripas epidēmija varētu ietekmēt arī cenu paaugstināšanos bioloģiskām vistām, olām un cāļiem.
To, ka šī sērga būtu kāda ļauna citu valstu konspirācija ar mēģinājumu iznīcināt mūsu putnkopību, M. Alsberga apšauba: “Būsim atklāti! Latvijā nav neviena spēcīga nozare, kura būtu konkurents kādam importētājam. Tās dažas vistu fermas ar pāris tūkstošiem vistu? Nu, nē! Arī cūkkopību neviens Latvijā nenolād, neesam taču nekāda Dānija. Šajā situācijā draudus izjūt tās saimniecības, kurās vistas ir kaut neliels, bet stabils ienākumu avots.”
Cēsu novada Vaives pagastā Daces Zālītes saimniecībā ir vistas un gaiļi, kopskaitā 19 putni. Ņemot vērā PVD izsludinātos drošības pasākumus, saimnieki nolēmuši, ka līdz karantīnas beigām vistas paturēs kūtiņā. “Iespējams, pietiks ar to, ka vistas atradīsies telpās. Putnu gripa nav nekas pārsteidzošs, nav arī nekas pēkšņs. Arī iepriekšējos gados bija strikti biodrošības pasākumi, jo šur tur ziņoja par vīrusa uzliesmojumiem. Varbūt ziņas nebija tik skaļas, jo priekšplānā izcēla Āfrikas cūku mēri, tomēr par putnu gripu esam informēti jau senāk. Tām pāris vistiņām, kuras mums jau senas dējējas, milzu līdzekļus netērēsim. Pēc noteikumiem pie novietnes durvīm var izvietot nelielu kasti, tajā iebērt skaidas, kas aplietas ar dezinfekcijas līdzekli – tas arī viss, nekādus milzīgus tēriņus tas neprasīs,” stāsta saimniece.
Vistas kļūst nemierīgākas, gaida sauli un iespēju pakasīt zemi tuvējā aplokā, taču karantīnas dēļ vēl jāpaciešas. “Tā, ko viņas dabū ārā, – sliekas, akmentiņus, gliemežus un zāli- tā viņām vēl ilgi nebūs. Nāksies iztikt ar to, ar ko dzīvoja ziemā, jo, ja vistas nevar laist zālītē, tad zāli nevar arī nest putniem. Mēs arī pārāk nepārdzīvojam vīrusa tuvošanos, jo nav milzum liela vistu saime, ja arī nomirs, neko padarīt,” saka D. Zālīte.
Arī Juris Pudulis no Priekuļu novada Mārsnēnu pagasta tur vistas. Viņam palikušas vairs tikai deviņas dējējas. Kungs apgalvo, ka visus drošības pasākumus strikti ievēros, jo lieta esot nopietna. J. Pudulim ir bioloģiskā saimniecība, tāpēc nekādus dezinfekcijas līdzekļus lietot nedrīkstot, taču, kā noteikumi paredz, pie durvīm novietošot kasti, kurā iebērti pelni vai krīts. “Protams, te apkārt viens otrs pat negrasās neko ievērot, cer, ka PVD nepamanīs, taču tas ir uz katra paša sirdsapziņas. Es savā kūtiņā nevienu iekšā nelaidīšu. Pagājušajā gadā jumta pažobelē dzīvoja arī bezdelīgas, šogad zinu, ka nebūs. Tāpat PVD publiski ir aicinājis ziņot par bezatbildīgiem cilvēkiem, kuri domā, ka noteikumi uz viņiem neattiecas. Domāju, tautas klusais telefons strādās labi, nav, ko brīnīties, ja pavisam negaidīti ierodas inspektori un, labākajā gadījumā, izsaka brīdinājumu,” pauž J. Pudulis, piebilstot, ka publicētā 90 centu kompensācija par vienu nobeigušos dējējvistu esot katra cietušā saimnieka godīga samaksa par nolaidību.
Ja putnu gripas uzliesmojums tiks konstatēts kaut vai nelielā piemājas saimniecībā, ap to triju kilometru rādiusā tiks noteikta aizsardzības zona, bet 10 kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Mājputni slimības skartajā novietnē tiks iznīcināti, bet 10 kilometru attālumā noteikts mājputnu un no tiem iegūtu produktu (gaļas, olu) tirdzniecības un pārvietošanas ierobežojums. Ja kādā vietā tiks konstatēts putnu gripas uzliesmojums, 10 kilometru rādiusā PVD inspektors vistas apraudzīs katrā sētā.
Komentāri