Kurš gan nav dzirdējis par Zaļo tirgu Rīgā. Laucinieki pilsētniekiem piedāvā visu, ko vien var izaudzēt un saražot. Vasarās rīdzinieki izbrauc uz laukiem un tur arī labprāt iepērkas. Lielākoties viņi izvēlas vietējo produkciju.
“Nav taču normāli, ja no citām zemēm uz Straupi ved salātus, tos varam paši izaudzēt. Pagastā ir daudzas bioloģiskās saimniecības, straupieši prot gan piena, gan gaļas produktus ražot. Straupe atrodas izdevīgā vietā – cik tad tālu Cēsis, Limbaži, Valmiera, tāpēc vien te ir īstā vieta zaļajam tirdziņam, ” saka Astrīde Rozīte, viena no zaļā tirgus atjaunošanas iniciatīvas grupas dalībniecēm.
Sarunās radās ideja – Straupē jārīko zaļais tirgus. Idejas tālāk virzīšanu uzņēmās iniciatīvas grupa, kuras vairāki dalībnieki jau kopā sastrādājušies rakstot un izdodot “Straupes grāmatu”. “Bez naudas un zināšanām neko nevar izdarīt, ” pašsaprotami atgādina Astrīde. Iniciatīvas grupa uzrakstījusi projektu un guvusi rajona padomes finansiālu atbalstu mācībām un tirgus sarīkošanai. “Zemniekam tirgum ir jāsagatavojas. Daudziem trūkst uzņēmības, cits baidās. Cilvēki jāpārliecina, ka viņi paši var daudz ko izdarīt, jāparāda un jāpierāda, ka viņi to spēj. Tiem, kuri strādā, audzē dārzeņus, ražo un gatavo interesantas lietas, trūkst laika, lai izburtos cauri dokumentu lapām, tāpēc arī uz nodarbībām aicinājām VID, PVD speciālistus, arī zinošus cilvēkus mārketingā, reklāmas jomā. Viņi mācīja, stāstīja, kā pareizi rīkoties, ” stāsta Astrīde un piebilst, ka savējiem padomu mārketingā neliedz Braslas kroga saimniece Baiba Smilga.
Uz pirmo nodarbību ieradās vairāk nekā 20 interesenti ne tikai no Straupes, arī Raiskuma, Stalbes, Vaidavas. Aizkustinošs bijis Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāves Daces Kalniņas uzsvērtais, ka jātirgo ar pašapziņu, ar domu, ka bez maniem burkāniem pircēja dzīve ir nepilnvērtīga.
“Sarīkot zaļo tirgu nebūt nav viegli, ne jau tāpēc, ka mēs nemācētu vai nevarētu. Ļoti nesakārtota Latvijā ir likumdošana. Tādi lokālie tirgi nav paredzēti. Vai tāpēc lauciniekiem jāatsakās no ieceres?” domās dalās Astrīde Rozīte. Straupiešiem izveidojusies sadarbība ar pazīstamo pavāru Mārtiņu Rītiņu, kurš vienmēr popularizē veselīgu pārtiku, kā arī Slow food (tulkojumā – lēnā ēšana) kustību Latvijā, kas aicina saglabāt laukos ražoto produktu daudzveidību, aicina atcerēties, ka lauksaimniecība ir ne tikai ekonomikas nozare, bet tā saistīta ar mūsu vēsturi, kultūras tradīcijām, antropoloģiju, ķīmiju, fiziku, tajā ir mūzika un poēzija.
Straupieši ir pārliecināti, ka 22.jūnijā būs pirmais zaļais tirgus. Un pēc tam katru pirmo un trešo svētdienu līdz pat oktobrim. “Straupē ražotais biezpiens, sviests, krējums un citi piena produkti ir ļoti iecienīti. Rīgā pēc tiem stāv rinda, bet brīvdienās ne viens vien brauc uz Straupi iepirkties. Kooperatīvā sabiedrība zaļajam tirdziņam atvēlējusi laukumu pie pienotavas. Sadarbībā būsim ieguvēji visi,” saka Astrīde un mudina straupiešus gatavoties tirgošanai, bet tos, kas vēlas nopirkt īstus lauku labumus, braukt pirms Jāņiem uz Straupi.
Komentāri