Pagājušajā nedēļā, otrdien, kad pastnieks bija apbraukājis Vecpiebalgas pagastu, arī Gaitnieku mājās Olekšu sievietes, kā ierasts, priecājās par lasīšanas brīdi. Viņas nedomāja, ka līdz ar “Druvu” mājās ienāk arī dāvanas saņemšanas prieks – lielais laimests avīzes abonētājiem. “Jau pie pastkastes acīs iekrita avīzes pirmās lappuses virsraksts: “”Druvas” televizors vecpiebaldzietei”. Skatos, fotogrāfijas centrā redzama sieviete, kas man nepazīstama, un nodomāju: “Lai viņai veicas!”” stāsta Eiva Olekša. Ar avīzi aizgājusi līdz mājām un sākusi lasīt. Tad arī kļuvis saprotams, ka bildē redzams cilvēks tikai izvelk lozes, bet laimētāja ir viņa pati – Eiva.
Olekšu dzimtā “Druva” kā informācijas avots ir svarīga trim cilvēkiem. Vispirms jau mammai Vinetai. Viņa ir viscītīgākā lasītāja. Eiva piebilst, ka mamma bez “Druvas” nemaz nevar iedomāties dzīvi. “Kad pie mums atbrauc vecākais brālis, tad arī viņš pārskata visas “Druvas”. Jau cik gadu viņš vairs nedzīvo Cēsu rajonā, bet “Druviņas” vajag. Mums mājās avīžu kaudzīte sakrājusies, viņš, prom braucot, to paņem līdzi.” Eiva pati uzskaita, kādus jaunumus uzzina no laikraksta slejām: “Pagājušajā nedēļā skatos bildē – brāļa dēls. Viņš tagad mācās skolā Cēsīs. Mammai apliecināju, tas ir viņš – mazdēls. Ikdienā avīzes lasīšanu sāku ar sludinājumiem. Man patīk tos pētīt, izdarīt praktiskus secinājumus – tātad šobrīd daudz malku pārdod, pirms laika bieži pārdeva lopus, tagad mazāk. Mamma avīzi izlasa no vāka līdz vākam.” To saka vecpiebaldziete, kura iztiku pelna divos darbos – veicot masāžas un turot lopus. “Ja ir kāds veiksmes stāsts par lopu audzētājiem, to avīzē vienmēr izlasu,” stāsta Eiva Olekša un piebilst, ka gribētu “Druvā” atrast vairāk informācijas par savu novadu – Vecpiebalgu: “Esmu savā ziņā savrupniece, vairāk saistīta ar dabu. Varu parunāties arī ar lopiem.”
Informāciju profesijai vai par notikumiem citur Latvijā Eiva, kā jau vidējās paaudzes cilvēks, ikdienā smeļas arī no interneta datu bāzēm. Dators uz galda kļuvis par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Televizoram paredzētais galdiņš istabā līdz šim stāvējis bez pielietojuma. Tagad situācija mainīsies, un Eiva, jau pēc televizora uz Cēsīm braukdama, izlolojusi domu, ka televizors viņas istabā kalpos, lai klausītos un skatītos mūzikas kanālu. Laimētāja bilst, ka pēc taisnības laimests pienāktos cītīgākajai “Druvas” lasītājai un avīzes ilggadējākajai abonētājai – mammai, bet viņa sacījusi, ka ar televizoru savā istabā ir apmierināta.
Prom braucot, kad lielais laimests ar vislielāko rūpību tiek ielikts automašīnas aizmugurējā sēdeklī, mēs vēl pārmijam kādu vārdu, uzklausot Eivas intereses avīzes lasīšanā. Viņa teic, ka interesējot ezotērika, ievērojusi, ka “Druva” ik palaikam atrod cilvēkus, lai intervētu viņus par šo tēmu. “Atrodiet vēl kādus!” novēl lasītāja, zinot, ka žurnālistiem tas nav vienkārši. Ne visi cilvēki grib runāt par tēmām, kas saistās ar mistiku.
Komentāri