Eiropas dienu, kas kalendārā ierakstīta 9. maijā, lielākoties atzīmē jauniešu auditorijās, erudīcijas konkursos noskaidrojot atšķirīgo Eiropas valstīs.
Erudīcijas spēles tiek sastādītas vai arī pieejamas Eiropas informācijas punktos. Cēsīs tas atrodas centrālajā bibliotēkā. Bērnu literatūras nodaļā vakar spēli ar kauliņu mešanu, atbilžu meklēšanu un gājieniem no pilsētas uz pilsētu, izspēlēja gan sākumklašu komandas gan probācijas dienesta redzeslokā esošie bērni.
Stalbes vidusskolā Eiropas dienas atzīmēšana vakar bija notikums. Tā sākās ar konkursu, noskaidrojot divas erudītākās klašu komandas, Eiropas valstu pazinējas. Kā jau konkursā, netrūka spriedzes, kad bija jāpazīst valstu karogi, simboli, uzrunas katras valsts nacionālajā valodā, jānosauc galvaspilsētas un ar krāsu zīmuļiem jāvelk Eiropas kontūra. Konkursā netrūka arī jautrības, kad dalībnieki iepazīstināja ar valstu atšķirībām, dejojot īru dejas, attēlojot vācu festivālu, liekot minēt angļu bērnu sacerētās mīklas.
”Gribējām noskaidrot, kā Latvijā sajūtam Eiropas garšu,” vērtēja skolotāja Māra Buša, kura bija izveidojusi ģeogrāfiskus, nacionālus un arī politiskus jautājumus. Atbildes vislabāk zināja audzēkņi, kuri bija apmeklējuši skolas bibliotēku un ielūkojušies ilustrētās grāmatās bērniem, kas latviešu valodā stāsta par Eiropas valstīm. Daļa atbilžu jauniešiem bija rokā tāpat, jo fakti par Eiropas Savienību daudziem ir ikdienas daļa, skatoties televīziju, sekojot līdzi pieaugušo centieniem ražošanā un pakalpojumu sfērā pielāgojoties Eiropas vienotajām prasībām.
ES fondu līdzekļi Stalbes vidusskolā izmantoti, papildinot materiālo bāzi matemātikas un dabas zinību klasēs. Skolotāji piedalījušies kursos un ar fondu atbalstu papildinājuši zināšanas moderno priekšmetu pasniegšanā.
Viens no populārākajiem veidiem, kā skolu jaunatne iepazīst Eiropas valstu kultūru, ir piedalīšanās Comenius mūžizglītības programmās. Arī Stalbes vidusskola saņēmusi uzaicinājumu pievienoties Lietuvas, Polijas, Grieķijas un Turcijas skolēniem, lai veiktu pētniecisko darbu, iepazīstot valstu izcilākos pārstāvjus kultūrā, sportā un politikā.
Ja Latvijā tikai jaunākā paaudze 9. maiju vairāk zina kā Eiropas dienu un tā vairāk saistās ar izziņas procesu, Eiropas valstu iepazīšanu, tad viņu vecākiem, bet visvairāk vecvecākiem 9. maijs saistās ar Otrā pasaules kara beigu atzīmēšanu. Taču abi svētki – kara beigu atzīmēšana un 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministra Robēra Šūmana izteiktais aicinājums apvienoties, lai Eiropā radītu nebijušu, spēcīgu miera modeli – ir radušies uz kara drupām.
”Uzvaras diena ir iemesls atcerēties pagātni, bet Eiropas diena – iemesls domāt par nākotni,” vērtē Iveta Šulca, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja. Viņa skaidro, ka četros gados, kopš Latvija iestājusies ES, sabiedrības apziņā izveidojies paradokss. Jaunākās aptaujas liecina, ka dominē šāds uzskats: Eiropas Savienība virzās pareizi, Latvija nepareizi. 28 procenti no aptaujātajiem izteikušies, ka ”Latvijas dalība ES ir slikta lieta”. I.Šulca vērtē: ”Tā sacīts, acīmredzot baidoties, ka Latvija nespēs ieņemt pienācīgu vietu pasaulē. Tomēr vēsturiskie draudu iemesli, kāpēc pirms pusgadsimta dzima Eiropas Savienība, lielā mērā pieder pagātnei. 21. gadsimts ir pienācis ar jaunu draudu definīciju: terorisms, klimata pārmaiņas, enerģētiskā atkarība un migrācijas sociālās sekas.”
Tas nozīmē, ka jaunajai paaudzei, kas pagaidām spēlē spēles, lai labāk iegaumētu Eiropas Savienības valstu atšķirības, nākotnē daudz vairāk būs jāvelta pūles, lai atrastu kopīgo, kas veicinātu mieru un labklājību Eiropas kontinentā.
Komentāri