Cēsis svētdien apciemoja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kurš šajā amatā ir trīs mēnešus. Šī nebija oficiālā vizīte, bet, kā vēstnieks pastāstīja “Druvai”, viņš uzstādījis sev mērķi apceļot visu Latviju, lai iespējami labāk iepazītu šo valsti. Braucieni ļaujot labāk sajust konkrētās pilsētas gaisotni. Savulaik, strādājot Krievijas centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja amatā, viņš centies iespējami vairāk apceļot Krieviju.
Cēsis bija pirmā mazpilsēta, kuru vēstnieks apmeklēja savā darbības laikā Latvijā. Līdz šim viņš pabijis Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī. Vēstnieku pilsētas apskatē pavadīja Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, iepazīstinot viesi ar pašvaldības darbu, pilsētu, tās mērķiem un iecerēm. Vēstnieks kājām izstaigāja vecpilsētu, apmeklēja pils kompleksu, uzkāpa Livonijas ordeņa pils tornī un pat sasveicinājās ar pašu mestru Valteru fon
Pletenbergu, kurš tobrīd vadīja kādu ekskursantu grupu. Kopā ar G.Šķenderu vēstnieks apmeklēja arī Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru apbedījumu vietu pie Meža kapiem un nolika tur ziedus.
“Par politiku nerunājām,” atzina G.Šķenders. “Pārrunājām pilsētas attīstību, paveikto, iecerēto, domāju, ka viesis bija apmierināts ar redzēto un dzirdēto. Šī vizīte viņam ļāva gūt priekšstatu par mūsu pilsētu, ierodoties te oficiālā vizītē, viņam jau būs nepieciešamā pamatinformācija. ”
Sarunā ar “Druvu” vēstnieks atzinīgi novērtēja Cēsīs redzēto, īpaši akcentējot mūsu bagātīgo vēstures mantojumu: “Patīkama, klusa, mājīga pilsēta ar senu vēsturi, kas tiek rūpīgi glabāta. Tas ir svarīgi, jo tas, kurš glabā vēsturi, var būvēt nākotni, balstoties uz pieredzi. Šajos trīs mēnešos esmu konstatējis, ka Latvijā lielu uzmanību velta kultūrvēstures saglabāšanai. Tas veicina arī tūristu pieplūdumu, jo noprotu, ka Cēsis ir uz tūrismu orientēta pilsēta. Cilvēki saprot, ka pret ciemiņiem jāizturas laipni. Šādu attieksmi līdz šim esmu jutis arī citviet Latvijā. Cilvēki ir laipni, labvēlīgi, atsaucīgi, man nav nācies sastapties ar negatīvu attieksmi.”
Jautāts par abu valstu sadarbību, A.Vešņakovs to raksturoja ar vienkāršu līdzību par diviem kaimiņiem, kuriem nepieciešams sadarboties, vai nu kopīgi veicot darbus, vai izpalīdzot ikdienas vajadzībā: “Līdzīgi ir ar kaimiņvalstīm, tikai tur šī saimniecība ir krietni lielāka. Viena kaut ko prot labāk nekā otra. Kāpēc ar to nedalīties? Latvijā ir kvalitatīva piena produkcija, ja to spēj saražot vairāk, nekā pašiem vajag, to var pārdot Krievijā, kur tirgus ir ļoti liels. Krievijā ir energoresursi, mēs varam pārdot tos.
Turpinot salīdzinājumu par kaimiņiem, svarīga ir arī atrašanās vieta – viens dzīvo pie ūdeņiem, otrs pie meža. Lai šis otrais tiktu pie ūdens, viņam jāsadarbojas ar kaimiņu. Latvija ir kaimiņš, kas atrodas pie jūras, un caur šo valsti Krievija var iziet uz Eiropu, Eiropas Savienību. Ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir liela Latvijas bagātība, tāpēc sadarbība starp Latviju un Krieviju kļūst arvien ciešāka, un ieguvējas ir abas valstis.”
Sākot pildīt vēstnieka pienākumus, A.Vešņakovs kādā intervijā izteicās, ka gatavs apgūt latviešu valodu. Uz jautājumu, vai tas jau sākts darīt, vēstnieks paskaidroja, ka jau esot sarunāti skolotāji, vasaras skolu brīvlaikā viņš sākšot mācīties.
Komentāri