Turpinot stāstus par mīluļiem un to neparasto uzvedību, kārta suņiem, visuzticamākajiem „radības kroņa” līdzgaitniekiem. Ik pa laikam nākas konstatēt, cik dzīvniekiem ir liela nozīme mūsu ikdienā. Iepriekš jau rakstīju, ka elektroniskā paraksta parolei iesaka izmantot mīļākā mājdzīvnieka vārdu. To pašu iesaka arī datorapmācības speciālisti, ierosinot lietotāja paroli veidot no mājdzīvnieka vārda. Gulēšana gultā
Kucēnu saimniekus māca, ka suņus gultā nevajag laist, tomēr izrādās, ka ļoti daudzi to dara un pat lepojas. Lūk, grāmatās rakstot, ka 99.9% bulterjeru guļot saimnieku gultās! To pašu saka arī par takšiem, jo tas jau nav taksis, kas neguļ gultā. Protams, starp saimniekiem! Un arī ziemeļniekiem haskijiem, ko citi atstāj pa nakti vēsumā uz balkona, ir „paredzēts” gulēt pie saimnieka gultā. Saimniece pierāda, ka ziemeļos suņi ir aukstuma mērvienība – cik suņu jāņem gultā, lai nenosaltu. Visaukstākā esot sešu suņu nakts. Lūk, tā! Bet saimniecei pašai vairs neesot iespēju izgulēties, jo abi mīluļi guļ uz spilveniem, tā, ka gultā vairs vietas neatliek. Arī kāda rotveileru dāma guļ pie cilvēkiem zem segas un liek galvu uz spilvena. Buldogam Bārklijam ir pat divas gultas. Vienā guļ, kad nogrēkojies, tur arī notiesā kārumus, otru gultu draudzīgi dala ar kaķi. Pa nakti Bārklijs guļ pie saimnieku kājām zem segas. Manuprāt, kronis visam ir trīs levretes, kas pa nakti guļ gultā blakus vīram kā karalienes, kamēr sieva spiesta pārvākties uz citu gultu.
Kurš te ir saimnieks
Stāstot par kaķi vai trusi, saimnieki atklāj, ka šiem dzīvniekiem ir tieksme uzkundzēties, ģimenē justies kā bara vadoņiem. Šādas īpašības piemīt arī suņiem. Piemēram, suns cenšas ieiet pa durvīm ātrāk nekā saimnieks, jo viņš taču ir galvenais un kontrolē situāciju. Kad dzīvnieks izlēmis, kuram un cik ilgi viņš jāglauda, tad ar purnu pagrūž saimnieka roku, jo vēlas, lai tieši tagad paglaudītu.
Rotaļas un spēles
Mazāka izmēra suņiem jauka izklaide ir niršana vannā. Pasākumam nepieciešama vanna ar ūdeni un rotaļu pīlīte. Visiem patīk „Komisārs Reksis” – spēle ar mantas noslēpšanu blakus istabā un meklēšanu. Tā pati spēle, tikai piemērota lauka apstākļiem – rakšana, kad vajag parādīt vietu un pateikt sunim: „Man liekas, ka tur kaut kas ir!”. Labam saimnieka un mīluļa treniņam noder spēle „Skrējiens ar milzu baļķi”. Tam nepieciešams palielāks koka gabals vai baļķēns, ko parāda sunim. Saimnieks metas skriet, suns paķer baļķi un skrien pakaļ. Visdīvainākā rotaļa ir ar saimnieku un putekļu sūcēju. Kāda rotveilera kucīte sajūsminās ne tikai par pašu aparātu, bet arī guļ ķepām gaisā un gaida, kad saimniece izsūks kažoku.
Jautrību suns spēj sagādāt, arī būdams viens. Piemēram, spēle „Auto stūrēšana”. Kad suns tiek uz brīdi atstāts mašīnā, tas ieraušas šofera vietā un izliekas, ka aizņemts ar braukšanu. Kad ierodas īstais šoferis, sākas stīvēšanās, kurš nu brauks. Savādā ēdienkarte
Daži suņi kļūst gluži vai traki, sajūtot mandarīnus, rozīnes un riekstus, dievina ķiršus un plūmes ar visiem kauliņiem, bet citi ēd pilnīgi visus augļus un dārzeņus. Tas tiešām ir savāds skats, kad suns dārzā no dobes uzēd zemenes un nolasa upenes no krūma, pusdienās uzkož svaigus burkānus un arbūza mīkstumu. Kāda saimniece stāsta, ka mizojot kartupeļus, abi suņi sēž blakus un nepacietīgi gaida savu tiesu.
Niķi un stiķi
Saimnieki atzīst, ka suņi iemāca būt kārtīgiem un dzīvokli pielāgot ne tikai savām, bet arī četrkājainā drauga īpatnībām. Suņi arī ir grauzēji, kaut pēc klasifikācijas nepieder grauzēju dzimtai. Cilvēkiem vispirms jāapgūst nosacījums katru lietu nolikt kā nākas. Vairs nekādu izmētātu čību, pamestu zeķu un drēbes uz krēsliem! Veļas grozam jāatrodas nepieejamā vietā un drēbēm skapī. Daži suņi garšīgo graužamo drēbju dēļ iemanās pat atvērt skapi vai veļasmašīnu (!), savukārt citi ir tādi akrobāti, kas kāpj pa krēsliem un plauktiem, lai tiktu klāt kādai iekārotai mantai. Tā nozūd televizora pults, rakstāmpiederumi, mobilais telefons, dokumenti, maisiņi, bērnu rotaļlietas, birstes, sukas un citas saimniekiem nepieciešamas lietas.
Ir suņi, kas specializējušies nēsāšanā. No vienas vietas uz citu tā pārceļo avīzes, žurnāli, grīdsegas, tukšās PET pudeles, plastmasas bļodas, spainīši, slotas… Ja nekā cita nav, tad no āra tiek ienesti koka zari, akmeņi un malkas pagales. Žēlsirdīgie samarieši
Unikāls ir stāsts par kādu suneni, kas kopā ar trušu mammu uzņēmusies rūpēties par mazajiem trusēniem. Kucīte nomazgājusi trusēnus gluži slapjus un par varēm vēlējusies pabarot ar savu sauso barību. Viņa piegrābusi pilnu muti ar graudiņiem, gājusi pie migas un sabērusi zemē, lai mazajiem ir ko ēst.
Otrs stāsts ir par liela auguma suni, kas centies izaudzināt kaķēnu par sev līdzīgu. Mazotnē kaķēns ticis laizīts un mazgāts, vēlāk iemācīts skriet virsū svešiem suņiem un kaķiski rūkt. Saimniekiem licies, ka mincis pat asti centies turēt „ritenī”, tāpat kā lielais auklis.
Komentāri