Raunas pagasta „Maijplauku” saimniece Rūta Mīlberga gatavojas šā gada augļu un ogu ražai. Lai tie nogatavotos skaisti, jāiegulda liels darbs un rūpes.
Augļu dārzs ir apmēram četrus hektārus liels. Tajā aug saldie un skābie ķirši, ābeles, jāņogu, upeņu un ērkšķogu krūmi. Šogad apmēram pushektāru lielā platībā stādītas plūmes.
Latvijas augļkopju asociācijā atzīst – četri hektāri Latvijas mērogiem ir liela platība, turklāt jo īpaši tādēļ, ka „Maijplaukās” strādā bioloģiski.
Augļkopība uzsākta nesen – tikai 2005. gadā. „Maijplauku” saimniece skaidro, ka augļu dārzs ir ģimenes tradīcija: „Vecāki iestādīja veco, lielo ābeļdārzu. Maza būdama, noskatījos, kā viņi tajā darbojās.”
Dārzā nepārtraukti jāiegulda darbs. Saimniece skaidro, ka jāizzāģē vecie un vairs neražojošie kociņi un krūmi. Piemēram, šogad iestādītie ķirši ražos vien pēc trim gadiem un labu ražu dos apmēram piecus gadus. Tad nepieciešams stādīt jaunus ķiršu kociņus.
Ja krūmu vai koku nomoka slimības, kaitēkļi, kurus neizdodas iznīdēt, to nākas nozāģēt. Tādēļ dārzu jācenšas pasargāt ar dažādām bioloģiskām metodēm, jo ķīmiskos preparātus bioloģiskajiem saimniekiem nav ļauts izmantot. Saimniece skaidro, ka izdevīgi audzēt šķirnes, kas izturīgas pret slimībām un kaitēkļiem. Tomēr augu slimības dārzam neiet secen. Inficējas gan ērkšķogu krūmi, gan jāņogas un upenes, kurās iemetušās ērcītes. Šogad radusies jauna nelaime – daļā upeņu stādījumu ieaugusi vārpata. R. Mīlberga, lasot speciālo literatūru un apmeklējot kursus, apzina dažādās metodes, ar kurām augus pret slimībām un kaitēkļiem aizsargā ar bioloģiskām metodēm. Pret slimībām efektīvi iedarbojoties pelni, kurus saimniece nežēlojot uzber krūmu un koku saknēm un pašiem kokiem. Lai ābolus nebojātu tārpi, pie koku saknēm tiek bērti kartupeļi – tad tārpi salien tajos. Cīņā ar vārpatu starp ogulājiem tiks salikts siens un izmantots īpašs bio līdzeklis, kas to sadalīs.
Lai gan strādāt bioloģiski nav viegli, tomēr R. Mīlberga skaidro, ka šo ceļu izvēlējusies: „jo pašai gribas tīrāku produktu un vēlos tādu piedāvāt arī pircējiem” .
Cilvēki aizvien vairāk sākot novērtēt ekoloģiski audzēto, un tieši šādus produktus pērk vairāk. Iespējams, nākotnē bioloģiski audzētie un ražotie produkti arī maksās vairāk. Tomēr līdz šim „Maijplauku” raža nav pārdota dārgāk par konvenciālajos dārzos iegūto.
Ogas un augļus saimniece pārdod Cēsu un Rīgas tirgū. Savulaik R. Mīlberga braukusi pat uz nakts tirgu galvaspilsētā. Rīgas Centrāltirgū noiets ir lielāks nekā Cēsīs, iespējams, tādēļ, ka mazpilsētā lielai daļai iedzīvotāju pašiem ir kaut viena ābelīte, upeņu vai jāņogu krūms. Rīgā pieprasītas ir visas ogas un augļi, taču Cēsīs visvairāk pērk ķiršus un upenes. „Pasakainu naudu neiegūstu, taču zaudējumu arī nav. Ieguldītais darbs jau gan ir liels,” vērtē R. Mīlberga, atzīstot, ka augļkopība ir viņas sirdslieta. Vērtējot, ar kuriem augļiem vai ogām iespējams vislabāk nopelnīt, viņa atzīst, ka tie ir ķirši. Tomēr to audzēšana ir grūtāka, ķiršu kociņi ir klīrīgāki. Rīgā labi pērk arī ērkšķogas un upenes.
Tā kā pērn bija izteikts ķiršu un ābolu gads, šogad raža, visticamāk, būs mazāka. Toties būs daudz jāņogu, kam noiets gan nav īpaši liels. Tomēr vislielākās bažas ir par salnām, jo tās ražas apjomus var ietekmēt kritiski.
Augļkope stāsta, ka ir interesējusies par izaudzētā pārdošanu pārstrādei, tomēr uzņēmumi jau noslēguši līgumus un jauni sadarbības partneri tiem vairs nav nepieciešami.
Lai palielinātu ražas izmantošanu, R. Mīlberga pieļauj domu, ka nākotnē varētu spiest ābolu sulu vai piedāvāt saldētas ogas, šīs produkcijas sagatavošanai iegādāties saldējamo skapi. Tomēr saimniecei pagaidām nav pārliecības, vai spētu izpildīt pārtikas drošuma prasības, vai šādai produkcijai būtu pieprasījums un vai šāda darbība atmaksātos.
Četri hektāri ir pietiekami liela platība, to vienai grūti apkopt, tomēr R. Mīlberga ir enerģiska. Viņa uzsver, ka ir ļoti pateicīga kaimiņiem, kuri augļkoku un ogulāju platības palīdz apkopt ar lielo tehniku, liela nozīme ir arī dēla atbalstam un palīdzībai. Tā kā raža ik gadu ir liela, tad jāmeklē ogu un augļu lasītāji, kurus atrast nemaz nav tik viegli.
Saimniecība saņem arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu.
Komentāri