Piektdiena, 4. aprīlis
Vārda dienas: Valda, Herta, Ārvalda, Ārvalds, Ārvaldis

“Kalāčos” gardākie dzejas lasījumi

Iveta Rozentāle
00:00
06.10.2024
179
1
Kalaci

Mielasts ar vārsmām. Dzejnieks Dainis Deigelis (no labās) kopā ar savas dzejas lasījumiem piedāvāja pamieloties ar viņa gatavoto sautējumu. Klausītāji to novērtē. FOTO: Iveta Rozentāle

Jau ceturto gadu Eduarda Veidenbauma muzejs “Kalāči” aicināja uz īpašām dzejas dienām – bohēmiskām un reizē ļoti ģimeniskām, kur runā dzeju, gatavo gardus ēdienus un kopā tos bauda. Tā ir    dzejas un sarunu kafejnīca “Un vēders – dievs visaugstākais”.

Rosīšanās “Kalāču” klētiņā, kur saule ritināja savu kamolu, apspīdot tad dzejniekus, tad skatītājus, veidoja pasākumam savu scenogrāfiju. Dzeju lasīja Andris Akmentiņš, Dainis Deigelis un Daina Sirmā. Brīdī, kad Daina Sirmā beidza dzejoli par jūru un bāku, Liepas pamatskolas skolotāja Inese Lāce sacīja: “Saule jūs apspīd kā bāka, bet jūsu dēla Mārtiņa Sirmā ritmiskā aveņu kārtošana uz saldajiem kārumiem līdzinās jūras viļņu ritmam.”

Lasīt dzeju un reizē gatavot ēdienu dzejniekiem radīja satraukumu. Andris Akmentiņš, kurš šādā pasākumā jau piedalījies, atzina, ka abas reizes bijušas bagātinošas, bet katra citāda. “Gatavot telpās, kā šoreiz, bija parocīgāk, taču lasīt tekstus man labāk patika iepriekšējā reizē birzītē, tur labāk varēja sajust dabu, rudeni.”

Vērtējot savu kulināro veikumu, A.Akmentiņš teic: “Man šķiet, šajā reizē izdevās garšīgāk, lai gan grūti salīdzināt, jo arī pirmajā reizē neizgāzos – tad gatavoju pildītas zivis, vienu ar malto gaļu, otru ar vistas fileju, bet zivs vēderā var likt jebko. Dzejnieka trakums man izpaužas arī virtuvē, bet gadās eksperimenti, kur rezultātu izmet. Šoreiz gatavotā zupa izdevās citāda, nekā domāts, asumam pretī pietrūka salduma. Es sev no desmit liktu seši. Labā ziņa, ka zupa bija garšīga, gaļa bija ļoti gatava, bet vienmēr ir jautājums par veikalā pirkto kokosriekstu pienu – nekad nezini, vai būs lietojams. Jau tā nopirku divus rezervē, bet vajadzēja vēl divtik. Ar zupām ir tāpat kā ar literatūru, tajās vajag pretgaršas. Es gribēju, lai zupai stiprums ir tāds aizplīvurotāks, pat slepus pielikām karoti medus, bet tā ir cita salduma nianse.”

Izgaršojot zupu, muzeja vadītāja Andra Ķīse atzīst: “Zupa ļoti labi garšo, tā man ir pārsteigums. Izceļas asumiņš, un ir savstarpēji it kā nesavienojamas sastāvdaļas – garneles un gaļa.” Vērtējot, kā ēdiens sader ar dzeju, A.Ķīse ir pārliecināta: “Dzeja ir dzīve, un jebkura dzīves norise ir arī dzeja, tāpēc nekas nerunā pretī dzejai, to var pielietot jebkurā dzīves situ­ācijā, rakstīt un lasīt, arī ēst gatavojot.”

Dainis Deigelis pirms uzstāšanās un sautējuma gatavošanas “Druvai” atzina: “Sajūta ir mazliet satraucoša, jo tik daudziem cilvēkiem gatavojis neesmu, parasti tikai tuviniekiem. Bet vienmēr piekrītu avantūrām. Un man arī patīk braukt uz “Kalāčiem”, Veidenbaums man ir ļoti tuvs kā autors. Savā ziņā rakstu līdzīgi, tikai nu jau esmu pārdzīvojis viņa vecumu, man pasaule vairs nav melnbalta. Ar gadiem tā iegūst toņus. Būtu interesanti, kā Vei­denbaums būtu rakstījis, ja nodzīvotu ilgāk.”

Daina Sirmā, baudot pasākuma noskaņu, dalījās sajūtās: “Ir patīkami, jauki, garšīgi – viss ir brīnišķīgi, sabiedrība ir lieliska, un, protams, Eduarda Veiden­bauma virsvadība ir jūtama. Tā kā es pati ar gatavošanu, maigi sakot, esmu uz jūs, tad gatavoja dēls – pavārs Mārtiņš Sirmais. Tā kā viņš ir daļa no manis, domāju, tā nav pretruna. Bet dzīvē dzeja un ēdiens brīžiem konfliktē. Tā arī man nabadzīgajos padomju laikos pārtikas sagādei un vārīšanai nācies veltīt pārāk daudz laika, bieži uz grāmatu, dzejas un mūzikas rēķina. Tas ir sāpīgi. Tagad cenšos to atgūt, īpaši laika un enerģijas ziņā, ko veltu dzejai, literatūrai un mākslai.”

Dzejas kafejnīcas klausītāja cēsniece Dzintra Dambe, kura kopā ar vīru Kārli baudīja pasākumu, atzina, ka dzejas un kafejnīcas brīvās atmosfēras savienojums pārsteidza un ļoti bagātināja. “Bija trīs tik atšķirīgi dzejnieki, saturs, vēstījumi, katrā ziņā, braucot šurp, nebiju gaidījusi, ka tas būs tik spēcīgi. Un Vei­denbauma klātbūtne ir ļoti jūtama. Man arī patika, ka bija daudz jaunu cilvēku. Un patika, ka dzejas līmenis ir augsts, ka esam bagāti ar cilvēkiem, kas ko tādu var radīt. Gaidu nākamo gadu un pasākumu,” sacīja Dzintra.  Sa­vukārt Kārlis vērtēja, ka sākumā nebija gatavs tādai dzejai, bija jāpierod. “Bet piekrītu, ka sajūtu dzeja, kuru līdz galam nesaproti, ir visforšākā. Man patika, kā viss bija sasaistīts ar ēdienu, patika iekārtojums, sarunas, tas radīja bohēmisku noskaņu. Dzejnieki un klausītāji ir kā draugi, un tā arī viņus un viņu domas uztvēru. Un lieliski bija diskutēt – gan par uzskatiem, gan politiku, saprotot, ka mums katram var būt savs redzējums. Lielisks pasākums, ir ļoti forša pēcgarša.”

Par dzejas kafejnīcas noformējumu rūpējās jaunieši, kuri aktīvi iesaistās muzeja dzīvē. Viena no viņiem Karlīna Zaksa pastāstīja, ka vēlējusies, lai telpā būtu rudens sajūta, tā esence. “Smilga, zaļums, rudens veltes rada patīkamu noskaņu. Noformēšana ir kā rotaļa, kurā ļauties sajūtām.” Viņa arī baudīja pasākumu. “Mē­ģinu nevirzīt nekādas gaidas, atstāt atvērtas durvis notiekošajam, ļaujot zemapziņai un apziņai uzsūkt impulsus. Man patīk, ka katru gadu, lai cik dažādi ir dzejnieki, nemainīgi ir mīļuma, kopienas un ģimeniskuma sajūta.”

Dzejas un sarunu kafejnīca notiek ceturto reizi. Pasākuma organizatore Baiba Roze teic, ka ideja radās, tiekoties ar Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktoru Oskaru Kaulēnu, kurš stāstīja par sarunu rīkošanu kafejnīcas formātā, kur apmeklētājiem izsniedz arī sarunu ēdienkartes. “Man ļoti patika ideja, domāju, ka to var īstenot arī saistībā ar dzeju, iepazīstot dzejnieku no citas puses. Var šķist, ka ēdiens un dzeja it kā ir nesavienojami, jo dzeja ir gaisīga, dvēseliska, bet ēdiens – pragmātiskā dzīves daļa. Bet, tiem satiekoties, rodas jauna, neaizmirstama noskaņa.”

Komentāri

  • Lora saka:

    Ziedonis….bernin nekad need kad dziesmu dzied..bernin mans…tur dziesma maza dveselite ludzas..varbur vina ir izsalkusi sinii briidii…bernin need kad dziesmy dzied .bernin nedzerk kad dziesmu dzied..tur validze dzied.ludzas lietu rasu nabago no lapaam…..bernin mes esam eedaju tauta..bet noluec jaroti blodaa kad dziesmu dzied.heskaties bernin kaa onkulis eed.no vina hemaacies.vins apeedis visas savas dziesmas.vins heatstroke dziesmu no salaatiem..palaid dziesmu pirmo bernin……….

  • Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Cēsīs norobežota ieeja tiesas namā. Vajadzīgs neliels remonts

    11:22
    04.04.2025
    631
    1

    Ap tiesas namu Cēsīs šodien, 4.aprīlī, apvilkta policijas norobežojoša lente. Cēsnieki satraukti lasa uzrakstu, kas vēsta, ka tas darīts tehnisku iemeslu dēļ. Dzīvojot situācijā, kad var sagaidīt dažādus hibrīdkara elementus, rodas bažas. “Druva” sazinājās ar Vidzemes tiesas administratoru Gati Plusniņu, lūdzot situācijas skaidrojumu. “Nav noticis nekas bīstams, ēkas norobežošana saistīta ar vajadzību remontēt ieeju. Ir […]

    Soļi uz Zemes un ārpus Zemes robežām

    00:00
    04.04.2025
    20

    Pirmo reizi Kosmosa izziņas centrs sadarbībā ar Elektrum Energoefektivitātes centru aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Lai rosinātu aizdomāties par katra cilvēka ietekmi uz vidi un parādītu, kā ar pārdomātām izvēlēm iespējams saglabāt resursus gan šeit, uz Zemes, gan nākotnes izpētei kosmosā, Cēsu Kosmosa izziņas centrs aicināja uz pasākumu “60 minūtes Zemei”. Zemes stunda ir […]

    Labākais sociālais darbinieks – Baiba Āboliņa

    00:00
    03.04.2025
    37

    Baiba Āboliņa, Cēsu novada Sociālā dienesta sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem, nacionālajā konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2024” atzīta par “Labāko sociālo darbinieku sociālajā dienestā 2024”. Baiba Āboliņa jau vairāk nekā 20 gadus strādā sociālajā jomā un ir kļuvusi par iedvesmojošu piemēru citiem. Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietniece Vita Pleševnika “Druvai” atzina: […]

    Vecpiebalgas bibliotēka slēgta. Jurģi

    00:00
    02.04.2025
    47

    2.aprīlī Vecpiebalgas bibliotēka sāk pārcelties uz citām telpām. Turpmāk tā ikvienu gaidīs pagast­mājā, kur bibliotēkas vajadzībām pārbūvētas telpas. Rudenī būtu 35 gadi, kopš pagasta bibliotēkas mājvieta bijusi bērnudārza ēkā. “Pirms tam tā atradās aptiekas ēkā, tad pārcēlāmies te,” stāsta bibliotekāre Dzidra Ješkina. Blakus grāmatu krājumam ir lasītava, kur notika gan tikšanās ar rakstniekiem, dzejniekiem, gan […]

    Vai tirgus paliks bez vietējiem zemniekiem un mājražotājiem?

    13:54
    01.04.2025
    108
    1

    No šodienas vairāki uzņēmēji, kas Cēsu tirgū gadiem pārdevuši gaļu un tās produktus, pārtrauc tur tirgoties, “Druvai” pastāstīja zemnieks Jānis Plūme, cēsniekiem labi zināma tirgus gaļas stenda saimnieks. “Līgums par tirdzniecības platības nomu mums bija ar iepriekšējo tirgus administrāciju. 31.martā tas beidzās, bet jauno līgumu, ko iedeva tirgus vadītājs Rihards Eniks, neparakstīšu. Tāpat darīs vēl […]

    Vēlēšanas tuvojas. Sarakstu vēl nav

    13:05
    01.04.2025
    68
    1

    Centrālās vēlēšanu komisijas informācijas sistēmā pamazām krājas partiju kandidātu saraksti gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. No Cēsu novada pagaidām nav reģistrēts neviens. Tāpat Vidzemē ir Smiltenes, Valkas, Madonas,    Saulkrastu un Ogres novadā. Alūksnes    un Gulbenes novadā vēlētāji jau var iepazīties ar divu partiju deputātu kandidātu sarakstiem, Sigul­das novadā ar triju, Valmieras ar vienu. “Visas formalitātes […]

    Tautas balss

    Vecs koks nav jāpārstāda

    14:41
    02.04.2025
    18
    G. raksta:

    “Izlasīju, ka vienu veco koku no Cēsu stacijas laukuma pārstādīs citur, lai tas neiet bojā. Tas nu gan man liekas par traku! Vai tiešām nav naudu, kur likt! Labāk iestādīt jaunu kociņu, lai paliek nākamajām paaudzēm. Iedomājieties, kāda izskatītos pilsēta, ja arī pirms simts gadiem visi būtu lēmuši kokus saglabāt un jaunus nestādīt,” bija neapmierināta […]

    Smiltis pieputina visu apkārtni

    14:00
    27.03.2025
    25
    Garāmgājēja raksta:

    “Skatījos, kā pagājušajā nedēļā Cēsīs, Bērzaines ielā, liela automašīna ar rotējošu slotu no ielas malas tīrīja ziemā sakrājušās smiltis. Putekļi cēlās gaisā lielā mākonī. Droši vien apkaimes mājas un dārzi pieputēja ne pa jokam, nemaz nerunājot par cilvēkiem, kas tobrīd bija mašīnas tuvumā. Agrāk pavasarī smiltis no brauktuves Cēsīs tīrīja mitrā laikā, kad tās neput, […]

    Raiņa un Piebalgas ielas krustojumā jāuzmanās

    14:00
    27.03.2025
    41
    1
    Ģimnāzijas ielas apkaimes iedzīvotāja raksta:

    “Cēsīs, Raiņa un Piebalgas ielas satiksmes aplī, gan autovadītājiem, gan gājējiem vairāk jāuzmanās. Savā izremontētajā skolā Ģimnāzijas ielā pagājušajā nedēļā atgriezās ģimnāzisti, tagad īpaši rītos kustība te ļoti liela. Turklāt laiks kļūst aizvien siltāks, jaunieši brauc ar skūteriem, velosipēdiem, kuru ziemā gandrīz nav, tāpēc situācija saspringta. Arī skolēnu vecākiem vajadzētu bērniem atgādināt, ka pa iet­vi […]

    Karogi aizēno laukumu

    13:44
    23.03.2025
    24
    1
    Lasītāja V. raksta:

    “Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

    Varētu labot, bet vieglāk izmest

    13:43
    22.03.2025
    43
    Cēsniece raksta:

    “Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

    Sludinājumi