Kaķukrogā Vaives Amatu māja

Vaives Kaķukrogā tagad ir arī Amatu māja. “Daudzos novados jau ilgus gadus darbojas amatu mā­jas, bieži vien dzirdējām pārmetumus, kā­pēc tādas nav Cēsīs. Laukos Amatu mājas ierīkotas ar Lauku atbalsta dienesta administrēto Eiropas Savienības programmu fi­nansiālu atbalstu, bet pilsētām šādi līdzekļi nav pieejami. Iekār­tot Amatu māju ar paš­valdības budžeta naudu atļauties nevaram. Tagad arī Cēsu novadā, Vaives pa­gasta Kaķukrogā, ir Amatu mā­ja,” “Druvai” stāstīja paš­valdības Attīstības nodaļas speciālists komercdarbības jautājumos Valdis Nītiņš un uzsvēra, ka pats būtiskākais ir tas, ka cilvēki grib darboties, mācīties, piln­veidot savas prasmes.

Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna Amatu mājas atvēršanas svētkos atgādināja, ka jau pirms 91 gada pagasta ļaudis vienojās, ka te būs vieta, kur visiem nākt kopā. Laiki mainījušies, bet pagasta kultūras dzīves centrs aizvien ir Kaķukrogs. Par savu Amatu māju vaivēnietes sap­ņoja jau sen. Cēsu novada paš­valdības izpilddirektors And­ris Mihaļovs atcerējās, ka Amatu māja izaugusi no idejas par steļļu istabu, kas radusies, apmeklējot kā­du audēju darbnīcu Madonā. “Interesējos, vai audējas tur auž. Gribētāju esot daudz. Kāpēc gan Kaķukrogā neiekārtot steļļu istabu? Tā pamazām vien, runājot dažādos līmeņos, vaivēnieši ir guvuši atbalstu, un te ir sava Amatu māja,” sacīja Andris Mihaļovs un atgādināja, ka, domājot par latvisko identitāti, jāsaglabā senās tradīcijas, amatu prasmes, tās jānodod nākamajām paaudzēm.

Vaives Amatu mājas izveide un iekārtošana izmaksāja 33 011 eiro, no kuriem Eiropas finansējums ir 22 500 eiro. Telpām nomainīti seši logi, izremontētas telpas 82 kvadrātmetru platībā, iegādāta šujmašīna, virtuves aprīkojums, cepeškrāsns, ledusskapis, ūdens sildītājs, trauku mazgājamā mašīna.

Amatu mājai ir četras telpas: steļļu istaba, virtuve, atpūtas istaba un rokdarbu istaba. Steļļu istabā patlaban atrodas divas stelles, būs arī trešās.

Virtuvē notiek nodarbības kulinārijā, konditorejā, sievas un meitas mācās mezglošanu, adīt ar adāmmašīnu, zīda apgleznošanu, tamborēšanu. Ieceru daudz. “Ir ie­sniegts projekts, gribam apzināt senās maizes cepšanas receptes un tās pielāgot mūsdienām. Mai­zes krāsnis ne katrs mūrēs, bet mai­zi var cept arī parastā cepeškrāsnī,” vienu ieceri atklāj Amatu mājas vadītāja Laimdota Eliasa.

Sadarbībā ar sieviešu biedrību “Vaive” veikta anketēšana, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmes, arī līdz šim īstenoti vairāki projekti, rīkotas gan lekcijas un praktiskas nodarbības, gan pieredzes apmaiņas braucieni. Pagasta rokdarb­nieces patlaban par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem uzskata Vaives tautiskā krekla šūšanu. Nav šaubu, ka līdz Latvijas simtgadei būs arī tautastērps.

Amatu mājas tapšanā iesaistījās arī daudzi vaivēnieši. Tā Mārtiņš Pošivs un Lelde Reimane uzdāvināja dzimtas stelles. Katre Sietin­sone no “Saulainēm” uzdāvināja stelles un skapi. “Tas “Saulaiņu” mājas saimnieces Hildas Ūdres skapis un stelles. Stelles stāvēja bēniņos. Zinu, ka bērni neaudīs, arī pati ne, man patīk adīt. Iz­rā­dījās, ka Amatu mājai meklē stelles, daudzas nītis bija gājušas bojā, tās izgatavoja no jauna, un tagad uz stellēm atkal var aust. Hilda bija zāļu sieva, skapī tika glabātas arī dažādas zālītes, ne tikai drēbes, tas ir vecs skapis, bet labi saglabājies,” pastāstīja vaivēniete un atzina, ka varbūt, kad vairs nestrādās, arī pati apmeklēs Amatu māju.

Savukārt Dzalbu ģimene ziedoja materiālu Amatu mājas uzraks­tam, Vilnis Kļaviņš to izgatavoja, Irēna Saliete izstrādājusi trīs logo variantus, kas nodoti vērtēšanai.

Vaives Amatu mājas atklāšanā klāt bija arī rokdarbnieces un amat­nieki no Ropažiem, Sigul­das, Raunas, Priekuļiem. Brīv­die­nās akcijas “Satiec savu meistaru!” laikā Vaives Amatu māju apmeklēja daudzi interesenti.