Cēsu novada pašvaldības teritorijas plānojuma pirmās redakcijas apspriešana beigusies. Notikušas astoņas klātienes sanāksmes visās pagastu apvienību pārvaldēs ar aicinājumu katru zemes īpašnieku pārliecināties, ka plānojuma risinājumi atbilst viņa iecerēm un interesēm.

Pirmā tikšanās notika Līgatnes apvienības pārvaldē, tad Amatas apvienības pārvaldē Nītaurē, kā arī vēlāk Ģikšos, Jaunpiebalgas apvienības pārvaldē, Cēsīs, Pārgaujas, Priekuļu un Vecpiebalgas apvienību pārvaldē. Iedzīvotāju atsaucība bija atšķirīga. Visvairāk interesentu un diskusiju par plānojumu bija vietās, ko skar būtiskas pārmaiņas – Cēsu robežu paplašināšana uz apkaimes pagastu rēķina. Aktīvi iesaistījās iedzīvotāji, kuru īpašumu apkaimē tika plānota vēja parku būvniecība.

Iepazīšanās ar plānotajām izmaiņām un lokāla nevēlēšanās teritorijas apbūvei

Tikšanās reizē ar Vecpie­balgas apvienības pārvaldes iedzīvotājiem pašvaldības Attīstī­bas pārvaldes vadītāja Madara Jenerte pastāstīja, ka plānojuma izstrāde sākās 2022. gadā, un skaidroja, kas ietilpst plānojumā, un tajā lietotos terminus, lai iedzīvotājiem būtu saprotams, ko, piemēram, nozīmē konkrēts zonējums.

M. Jenerte arī aicināja piebaldzēnus ieskatīties, kas plānojumā attiecas uz paša īpašumu un apkaimes teritorijām, lai pārliecinātos, vai ir pieņemams plānotais. Pēc tikšanās iedzīvotāji varēja tuvāk ieskatīties arī izdrukātajās kartēs, lai pārliecinātos par situāciju viņiem interesējošajā teritorijā. Madara Jenerte iepazīstināja ar situāciju visos Vecpiebalgas apvienības pārvaldes pagastos – Vecpie­balgā, Inešos, Taurenē un Dzēr­benē.

Sarunas noslēgumā iedzīvotāja, kurai ir īpašums Vecpiebal­gas apvienības pārvaldē Alauk­sta ezera tuvumā (viņa gan nevēlējās, lai viņas vārds tiktu publiskots), dalījās ar savu sāpi, ka blakus viņas īpašumam kaimiņš vēlas pie ezera uzbūvēt ciematu, kā arī nereti norādot, ka tie, kas dodas pie ezera, staigājot pa viņa zemi un ka viņiem tur neesot pieejas ezeram. Viņa un kaimiņi līdz šim pa konkrēto vietu vienmēr devušies uz ezeru, un esot grūti aptvert, ka tas vairs nebūs iespējams. Iedzī­votāja arī satraucās, ka nelielajā teritorijā uzbūvēs ciematu, kur līdzās lauksaimniecības zemēm būs saiešanas nams. Ne­tā­lu ir dižozols, senas apmetnes vietas. Tāpat viņa atgādināja par aizsargjoslu, tauvas joslu ievērošanu. “Esmu rakstījusi arī domei, mani interesē, kāda ir lauksaimniecības zemju aizsardzība, vai tiešām šāds projekts var uzlabot ainavu. Es uzskatu, ka ainavu nevar uzlabot ar apbūvi, nedrīkst iznīcināt dabisko vidi, arī valsts un Eiropas mērogā runā par dabisko ainavu aizsargāšanu, nevis iznīcināšanu. Cepļu pļava nav arta gadu gadiem, teritorijā aug sila purenes. Vai tiešām novadam būs kāds ekonomiskais ieguvums no izmaiņām ainavā? Tā jau teritorija ap Alaukstu ir ļoti apbūvēta,” vērtēja vecpiebaldzēniete.

Madara Jenerte pastāstīja, ka plānojuma pirmajā redakcijā šajā apkaimē nav plānotas nekādas izmaiņas un nav paredzēta blīva apbūve. Arī teritorijas īpašnieks norādīja, ka pašvaldībai nav iesniedzis nekādu iesniegumu par izmaiņām šajā teritorijā, tikai bijis runāties par iespējamiem attīstības plāniem. M. Je­nerte atgādināja, lai notiktu kādas izmaiņas, ir nepieciešams oficiāls iesniegums, tas tiek izdiskutēts, process ir caurskatāms. Tikai tad, ja iecere ir atbilstoša, to var iestrādāt plānojumā. Bet, tā kā šobrīd nav oficiāla iesnieguma, nav iespējamas arī izmaiņas konkrētajā teritorijā. Vecpiebaldzēniete vai­cāja, kā viņai zināt, kad iesniegumi par ciemata plānošanu parādās, lai kaimiņiem iespējams reaģēt, protestēt. Patlaban neskaidrība ar situāciju rada satraukumu, domājot, kā veidosies dzīve, ja šajā teritorijā būs ciemats. Zemes īpašnieks aicināja uz sarunu, tomēr, tā kā starp abiem jau iepriekš bija nesaprašanās, iedzīvotāja nevēlējās dialogu, bet gan šo jautājumu risināt ar pašvaldības starpniecību.

Daļa iedzīvotāju sanāksmes beigās vēl individuāli aprunājās ar Attīstības pārvaldes vadītāju, pētīja kartes. Uzņēmējs, Pie­balgas Porcelāna fabrikas vadītājs Jānis Ronis, kurš uzmanīgi sekoja plānojuma izklāstam, “Druvai” atzina, ka viņu interesē vietas attīstība, tāpat viņš vēlas uzzināt citiem aktuālo, arī sasāpējušo: “Bet, protams, uzņēmējiem, kuri kaut ko plāno, vēlas attīstīt, ir jāiepazīst topošais teritorijas plānojums. Pie manis brauc daudz tūristu, esmu ieinteresēts, lai viņiem ir piekļuve atpūtas vietām, piemēram, ezeriem, arī citām vietām, ko interesanti apmeklēt. Lai cilvēkiem pie mums ir, ko darīt, lai visiem ir ērti. Man ir ar ierosmes plānojumam, ar kurām noteikti dalīšos. Bet, protams, jautājums, kā visas vajadzības salikt kopā, jo viens ir cilvēki, kas te atbrauc uz īsu brīdi, otrs – iedzīvotāji, kuri te dzīvo uz vietas. Jāsavieno visu intereses.”

Iedzīvotāju lielo aktivitāti novērtē pozitīvi

Cēsu novada Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte “Druvai” atzina, ka salīdzinājumā ar plānojumiem, kuru izstrādē viņa darbojusies – Priekuļu teritoriālais plānojums, Cēsu pilsētas lokālplānojums –, iedzīvotāju aktivitāte bija niecīga, novada plānojuma pirmās redakcijas apspriešanas sanāksmēs iedzīvotāju aktivitāte bija ļoti augsta: “Un tas ir ļoti labi. Protams, viens no iemesliem bijis iespējamā vēju parku būvniecība, kā arī karstais kartupelis – Cēsu pilsētas robežas. Tā savulaik uz Priekuļu teritoriālā plānojuma apspriešanas sapulci reizēm ieradās divi cilvēki, tagad var teikt, ka 72. Redzams, ka interesentu skaits ir ļoti palielinājies.” Tāpat M. Jenerte novērtē, ka parasti aktīvākas ir sievietes, tad šajās tikšanās reizēs skaitliski vairāk ir vīriešu, kas arī ir pozitīvi vērtējams, jo nereti grūti viņus rosināt izteikt viedokli un priekšlikumus.
Pirmās redakcijas publiskā apspriešana ar iedzīvotājiem ir noslēgusies. Līdztekus tai atzinumu par plānojuma redakciju gatavoja valsts institūcijas, pamazām tie tiek saņemti. “Ļoti būtiski ir saņemt Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumus. Bez tiem nevar saskaņot stratēģisko ietekmi uz vidi novērtējumu. Mums bija pieredze ar Priekuļu plānojumu, ka tieši tā dēļ ļoti ieilga plānojuma apstiprināšanas process. Esam saņēmuši arī ap 120 iedzīvotāju iesniegumu, apmēram 30 ir par Cēsu robežām, tātad ne visi, pat ne lielākā daļa. Esam sākuši arī kartogrāfiski apkopot, kur ir tie lielākie punkti, kur iedzīvotāji nepiekrīt pirmajai plānojuma redakcijai, skatāmies, vai ir kādas sakarības, kā arī pēc iespējas individuāli skaidrojam esošo un iespējamo situāciju, izrunājam pieņemamākos risinājumus. Jāteic, individuālajās sarunās tonis un komunikācija ir pavisam citāda, nekā runājot lielā pūlī, kur iedarbojas pilnīgi citi likumi. Individuālās sarunās cilvēki jau rūpīgāk izvērtē, kas ir izdevīgi un kas nav, izrādās, kādas lietas ir pārprastas un iedzīvotāji gluži tā neesot domājuši,” secina Attīstības pārvaldes vadītāja M. Jenerte.
Vai publiskās tikšanās reizes mēdz būt kā platforma, kur risināt jautājumus, ja tos vietējie iedzīvotāji nespēj savstarpēji atrisināt? M. Jenerte vērtē, ka zināmā mērā tā mēdz būt: “Ja vien tas ir tiešā saistībā ar teritorijas plānojumu, tad iespējams ieskatīties, kāda ir situācija konkrētajā teritorijā, kāda apbūve tur ir vai nav paredzēta, ko attiecīgi iespējams darīt.” Viņa gan atzīst, ka nereti sapulcēs izskanējuši arī jautājumi, kas tieši neskar teritorijas plānošanu – piemēram, par veloceliņu izbūvi: “Tomēr ir ļoti labi, ka iedzīvotājus šī tēma interesē.”
Vērtējot pirmās redakcijas publiskās apspriešanas klātienes tikšanās, Attīstības pārvaldes vadītāja saka, ka sanāksmes bijušas ļoti atšķirīgas, bet varētu ieskicēt trīs virzienus: “Līdzīgi kā Vecpiebalgā, arī Jaunpiebal­gā un Līgatnē bija atnācis samērā nedaudz interesentu, un, ja neskaita vienu lokālo konfliktu, arī Vecpiebalgā gaisotne ir draudzīga un pat sirsnīga. Iedzīvotāji grib zināt nianses par savu īpašumu, kas ir spēkā un kas būs spēkā, ir ieradušies noskaidrot un precizēt, norit normāls plānošanas process.
Tad ir sanāksmes, kurās ir liels fokuss uz vēja parkiem, Amatas bijušais novads, kur organizējam nevis vienu, bet divas sanāksmes – Nītaurē un Ģikšos. Un tad divas lielās sanāksmes Priekuļos un Cēsīs, kuras bija ļoti emocionālas, arī diezgan nelabvēlīgas, publika bija noskaņota ļoti kaujinieciski, ļoti pret teritoriālo plānojumu, tomēr bez konkrētības. Arī iesniegumos, kuri par šo tēmu ir saņemti, retā ir konkrētība, pamatojums, kāds būtu tiesību aizskārums, pievienojot teritoriju pilsētai. Iedzīvotāji uzsver, ka nevēlas būt pilsētā, no mums prasa uzrādīt labumu, kādi būs, pievienojoties pilsētai, lai gan būtībā mēs tikai administratīvi pievienojam jau faktiski pilsētā esošu teritoriju.” Ņemot vērā emocionālo gaisotni, kāda valdīja Cēsu un Priekuļu sanāksmē, Madara Jenerte ar smaidu un tomēr nopietni teic: “Nekad vairs nerīkošu sapulces Pilnmēnes laikā, patiešām. To teicu arī domes sēdē.”
Tikšanās reizē Vecpiebalgā Attīstības pārvaldes vadītāja sacīja, ka lielajā Cēsu novadā apvienoto pašvaldību teritoriālie plānojumi sakārtotības ziņā bijuši ļoti atšķirīgi, arī “Druvai” viņa atzina, kaut bija jāizstrādā lielā Cēsu novada plānojums, bija ļoti svarīgi izstrādāt arī Priekuļu teritoriālo plānojumu, lai tas būtu atbilstošs spēkā esošajiem noteikumiem. Tajā, piemēram, bija vietas, kur vispār nebija funkcionālā zonējuma. “Bet daudzās teritorijās plānojumi bija labi un skaidri, un, veidojot arī jauno Cēsu novada plānojumu, tajā veicamas tikai nelielas izmaiņas, ko nosaka vietas attīstība.”