Pirmdiena, 29. jūlijs
Vārda dienas: Cecīlija, Cilda

Jāspiež ārstēties no atkarībām

Druva
23:00
08.05.2008
3

Jaunpiebalgā izveidotais rehabilitācijas centrs ”Dzīves enerģija” ir vienīgais Latvijā, kurā no atkarībām ārstējas un vienuviet pamatskolas izglītību iegūst atkarīgie pusaudži no visas Latvijas.

Pašlaik centrā dzīvo 41 pusaudzis. Iestāde ir sociālo pakalpojumu sniedzēja, kuras darbu apmaksā Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrija. Ierasti rehabilitācijas laiks ir pusotrs gads, kad audzinātājiem, pedagogiem un speciālistiem ir jāpagūst ne tikai palīdzēt pusaudžiem atbrīvoties no vielu lietošanas atkarības, bet jācenšas mainīt bērnu vērtību skalu, ļaujot saprast, cik būtiski ir iegūt izglītību, vēlāk apgūt profesiju, lai izdotos pilnvērtīga dzīve.

“Pie mums nokļūst bērni, kuri jau pusaudžu vecumā ir atkarīgi no alkohola, narkotikām, no apdullināšanās ar tabletēm un ostīšanas. Mūsu veiksme ir tā, ka rehabilitācijas centrā ir arī mācību iestāde, skola, kurā bērni mācās, viņi ir aizņemti, esam izvēlējušies arī darba terapiju, lai bērni zina pienākumus. Pusaudži konsultējas ar psihologu, piedalās sevi izzinošās nodarbībās. Jūtamies ļoti vajadzīgi, jo centrā nav brīvu vietu,” sacīja rehabilitācijas centra direktore Gunta Leimane, ar savu un kolektīva veikumu iepazīstinot Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes dalībniekus.

Jaunpiebalgā notikušajā sēdē tika runāts par sociālās sfēras jautājumiem un problēmām reģiona pašvaldībās, sarunā piedalījās arī labklājības ministre Iveta Purne. Diskusija notika arī laikā, kad valstī izskan doma – ārstēšana no atkarībām ir svarīga arī pieaugušo vidē. Tika skaidrots, ja atkarīgie šo soli nesper paši, tad valstī jānodrošina mehānismi, kā ārstēšanos veikt piespiedu kārtā.

“Zinu Vācijas pieredzi. Tur cilvēkam, kurš izdarījis pārkāpumu reibumā, ir tikai divas iespējas- iet cietumā vai ārstēties. Arī Latvijā jāmeklē risinājumi. Es ļoti novērtēju to, ko dara šī centra darbinieki. Varbūt būtu vajadzīga vēl kāda šāda iestāde, bet pakalpojumu var attīstīt tikai tur, kur pēc tā ir pieprasījums. Nav rindas uz šo centru. Iespējams, tas arī tāpēc, ka ļoti bieži vecāki ģimenē pastāvošo problēmu nevēlas nosaukt vārdā,” komentēja labklājības ministre Iveta Purne un piebilda, ka jāmeklē risinājumi, kā atbalstīt Jaunpiebalgas pašvaldību, kura atzīst, ka nav brīvu līdzekļu, lai tos ieguldītu rehabilitācijas iestādes infrastruktūras sakārtošanā. Skolas pedagogi vērtē, ka ļoti nepieciešams izremontēt sporta zāli, lai bērni neatteiktos no lasīšanas, ir jāatjauno vismaz bibliotēkas grāmatu klāsts.

“Diemžēl atkarīgo bērnu skaits nemazinās. Valstī ne jau tikai šie 40 bērni cieš no atkarības. Būtu ļoti labi, ja bērni pie mums nonāktu savlaicīgi, bet tā nenotiek. Un vēl problēma – kur viņi atgriežas pēc rehabilitācijas kursa? Pusotrs gads ir īss posms, to vajadzētu paildzināt, lai pie mums bērns pabeidz izglītošanos. Ir svarīgi, lai šāds centrs kalpo kā atspēriena punkts dzīvei, jo ne visas ģimenes, no kurām viņi nākuši, spēj tikt galā ar problēmām,” raksturoja skolotāja un audzinātāja Sandra Makare.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Diskutē, kā uzlabot bērnu zobu veselību

07:10
28.07.2024
7

Kamēr citviet Eiropā ir pašsaprotami, ka bērniem un pieaugušajiem ir veseli zobi, Latvijā ir pašsaprotami, ka zobus mazākā vai lielākā mērā ir skāris kariess. Lai diskutētu par situāciju zobu veselībā un zobārstniecībā, Vispasaules cēsnieku dienās Cēsīs notika paneļdiskusija “Zobārstniecības aprūpes izaicinājumi Latvijā – Vai Cēsis būs pārmaiņu sākums?”. Cēsniece, Rīgas Stradiņa univer­sitātes (RSU) Zobārstnie­cī­bas fakultātes […]

Dzied un stāsta par dzīvi un darbu Norvēģijā

00:00
28.07.2024
27

Vispasaules cēsnieku dienās Cēsu pilsētas pansionātā ar stāstu par dzīvi Norvēģijā un darbu viesojās Ina Vīne. Ina ir dzimusi nītauriete, bet desmit gadus pirms došanās uz ārzemēm nodzīvoja Cēsīs. Tagad jau septiņpadsmit gadi aizvadīti Norvēģijā. Tur, ilgojoties pēc latviskā, viņa spēlē ģitāru un dzied latviešiem tuvās dziesmas, arī tautas dziesmas. Ar tām I.Vīne iepriecināja arī […]

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
11

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
21

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
32
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
289

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Tautas balss

Zālēm jābūt lētākām

12:07
28.07.2024
12
Seniore raksta:

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
70
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
31
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
23
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
38
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Sludinājumi