Jaunpiebalgā izveidotais rehabilitācijas centrs ”Dzīves enerģija” ir vienīgais Latvijā, kurā no atkarībām ārstējas un vienuviet pamatskolas izglītību iegūst atkarīgie pusaudži no visas Latvijas.
Pašlaik centrā dzīvo 41 pusaudzis. Iestāde ir sociālo pakalpojumu sniedzēja, kuras darbu apmaksā Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrija. Ierasti rehabilitācijas laiks ir pusotrs gads, kad audzinātājiem, pedagogiem un speciālistiem ir jāpagūst ne tikai palīdzēt pusaudžiem atbrīvoties no vielu lietošanas atkarības, bet jācenšas mainīt bērnu vērtību skalu, ļaujot saprast, cik būtiski ir iegūt izglītību, vēlāk apgūt profesiju, lai izdotos pilnvērtīga dzīve.
“Pie mums nokļūst bērni, kuri jau pusaudžu vecumā ir atkarīgi no alkohola, narkotikām, no apdullināšanās ar tabletēm un ostīšanas. Mūsu veiksme ir tā, ka rehabilitācijas centrā ir arī mācību iestāde, skola, kurā bērni mācās, viņi ir aizņemti, esam izvēlējušies arī darba terapiju, lai bērni zina pienākumus. Pusaudži konsultējas ar psihologu, piedalās sevi izzinošās nodarbībās. Jūtamies ļoti vajadzīgi, jo centrā nav brīvu vietu,” sacīja rehabilitācijas centra direktore Gunta Leimane, ar savu un kolektīva veikumu iepazīstinot Vidzemes plānošanas reģiona attīstības padomes dalībniekus.
Jaunpiebalgā notikušajā sēdē tika runāts par sociālās sfēras jautājumiem un problēmām reģiona pašvaldībās, sarunā piedalījās arī labklājības ministre Iveta Purne. Diskusija notika arī laikā, kad valstī izskan doma – ārstēšana no atkarībām ir svarīga arī pieaugušo vidē. Tika skaidrots, ja atkarīgie šo soli nesper paši, tad valstī jānodrošina mehānismi, kā ārstēšanos veikt piespiedu kārtā.
“Zinu Vācijas pieredzi. Tur cilvēkam, kurš izdarījis pārkāpumu reibumā, ir tikai divas iespējas- iet cietumā vai ārstēties. Arī Latvijā jāmeklē risinājumi. Es ļoti novērtēju to, ko dara šī centra darbinieki. Varbūt būtu vajadzīga vēl kāda šāda iestāde, bet pakalpojumu var attīstīt tikai tur, kur pēc tā ir pieprasījums. Nav rindas uz šo centru. Iespējams, tas arī tāpēc, ka ļoti bieži vecāki ģimenē pastāvošo problēmu nevēlas nosaukt vārdā,” komentēja labklājības ministre Iveta Purne un piebilda, ka jāmeklē risinājumi, kā atbalstīt Jaunpiebalgas pašvaldību, kura atzīst, ka nav brīvu līdzekļu, lai tos ieguldītu rehabilitācijas iestādes infrastruktūras sakārtošanā. Skolas pedagogi vērtē, ka ļoti nepieciešams izremontēt sporta zāli, lai bērni neatteiktos no lasīšanas, ir jāatjauno vismaz bibliotēkas grāmatu klāsts.
“Diemžēl atkarīgo bērnu skaits nemazinās. Valstī ne jau tikai šie 40 bērni cieš no atkarības. Būtu ļoti labi, ja bērni pie mums nonāktu savlaicīgi, bet tā nenotiek. Un vēl problēma – kur viņi atgriežas pēc rehabilitācijas kursa? Pusotrs gads ir īss posms, to vajadzētu paildzināt, lai pie mums bērns pabeidz izglītošanos. Ir svarīgi, lai šāds centrs kalpo kā atspēriena punkts dzīvei, jo ne visas ģimenes, no kurām viņi nākuši, spēj tikt galā ar problēmām,” raksturoja skolotāja un audzinātāja Sandra Makare.
Komentāri