Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Izstāde atdzīvina vietu

Sarmīte Feldmane
00:00
17.06.2024
65
Naumo

Muižā krāsas. Gleznotājs Aleksejs Naumovs Veselavas muižā. FOTO: Sarmīte Feldmane

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi.

“Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad izstāde bija iekārtota, paši bijām pārsteigti, kā muiža pārvērtusies,” pastāsta gleznotājs.

Viņa gleznu cikli tapuši daudzās pasaules pilsētās – konkrētā vietā, strādājot dabā. A. Naumo­vam svarīga katra vieta, laiks un sajūtas, kas pārtop gleznā, tāpēc kā piezīmes mirklim gleznas apakšējā malā līdzās parakstam var lasīt arī vietas nosaukumu un laiku. “Man patīk zaļā krāsa, tā    dabā ir tik dažāda. Gaismas nevar sacerēt darbnīcā, tās var ieraudzīt, novērot un uzgleznot tikai dabā. Gleznu sāku un pabeidzu dabā,” pastāsta A.Naumovs. Ik glezna ir spilgts, atvests mirklis, ko izbaudīt ar acīm un mēģināt sajust tā gaisotni.
Lielākais pārsteigums bijis pirmie izstādes vērtētāji, starp kuriem arī mākslas zinātnieks, gleznotājs, ilggadējais Rundāles saimnieks Imants Lancmanis. “Viņi muižā iegriezās cita iemesla dēļ, bet atzinums, ka vieta atdzīvojusies, bija augsts novērtējums. Izstādē ir arī glezna, kas tapusi Rundāles dārzā,” atklāj A.Nau­movs. Viņš arī uzsver – ir svarīgi muižām pievērst uzmanību un būtiski, ka vietējiem cilvēkiem tās ir interesantas. “Esmu laimīgs, ja varu dot ko pozitīvu, un mākslā ir jābūt pozitīvām emocijām. Ja vēl cilvēkiem patīk, ko daru, ko vēl varu vēlēties,” saka gleznotājs.

Māksliniece, A.Naumova studente    Signe Vanadziņa vērtē, ka Veselavas muižai profesora gleznas ir    piestāvīgas. “Tās dzīvo or­ganiski, arī pie izaicinošajām svītrainajām un dzeltenajām sienām. Nams kļuvis krāsains,” saka Signe un piebilst, ka Veselavas muiža ar apkārtni, pastaigu taku, estrādi, tagad arī krāšņo A.Nau­mova izstādi noteikti ir vieta, kuru vērts apmeklēt, kur pavadīt laiku.

Muižas pārvaldniece Emerita Gruzde pastāsta, ka A.Naumova izstāde Veselavā ir, pateicoties veselavietim Viesturam Šiliņam. Viņš pastāsta, ka vēlas, lai šī vieta piesaista cilvēku interesi, lai ir dzīva un arī pašiem pagastā ir prieks. “Mana lauku māja ir nedaudz tālāk par kilometru no muižas. Tā pagastā bija pirmā saim­niecība, ko muiža pārdeva, nopirka mans vecvectēvs. Šo vietu vienmēr esam kopuši. Esmu redzējis muižu dažādos laikos. Saprotu, cik grūti to uzturēt,” stāsta V.Šiliņš un atzīst, ka jau ilgāku laiku domājis, kā muižā sarīkot kādu vērienīgu izstādi. Ar meitas Kristīnes līdzdalību uzrunāts A.Naumovs. “Glezno­tājs uzreiz piekrita, un varam būt priecīgi pagastā redzēt tāda mēroga izstādi,” saka V.Šiliņš un atgādina, ka ir jādomā, kā muižu piepildīt, kā par to ieinteresēt tuvu un tālu. “Cēsis ar savu piedā­vājumu ir Vidzemes kultūras galvaspilsēta, bet mēs esam lepni, jo muižā notiek brīnišķīgi mūziķu koncerti. Tagad te pazīstama    gleznotāja izstāde.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi