Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību (BUB) apvienība un Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācija (LNPAA) gada nogalē parakstīja sadarbības memorandu, kurā apņemas kopīgi risināt ugunsdrošības profilaktiskā darba jautājumus daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Ideja nāca no BUB puses. Apvienības valdes priekšsēdētājs Vijārs Griķis norāda, ka valstī gandrīz katrs trešais ugunsgrēks izceļas dzīvojamā sektorā, īpaši bīstami, ja tas notiek daudzdzīvokļu ēkā: “Nepieciešams pastiprināt ugunsdrošības profilaktiskos pasākumus, aktivizējot BUB darbību un veicinot dzīvokļu īpašnieku, īrnieku un pārvaldnieku iesaistīšanu ugunsdzēsības normu ievērošanā. Esam gatavi palīdzēt ar pieredzi, kā aizsargāt mājokli no ugunsnelaimes izcelšanās.”
LNPAA valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis atzīst, ka namu apsaimniekotāji par ugunsdrošību runājuši arī līdz šim, taču memorands liks darboties vēl aktīvāk: “Cilvēku domāšana attiecībā uz savu kopīpašumu – māju – lēnām mainās. Dzīvokļu īpašnieki sāk saprast, ka ēka jāremontē, jārenovē, tagad jāsper nākamais solis un jāsaprot, ka pašiem jārūpējas par mājas ugunsdrošību. Kad to stāstām mēs, cilvēki nodomā, ka tas kārtējais izdomājums, bet, ja speciālisti ar reāliem piemēriem izskaidro, pie kā var novest ugunsdrošības noteikumu neievērošana, tas iedarbojas krietni labāk.”
Balvu pilsētas un rajona BUB valdes priekšsēdētājs Māris Voicišs norāda, ka viņu rīcībā ir plaša informācija, kurā dalīties, lai cilvēki zinātu, kā rīkoties konkrētās situācijās.
Rīgas rajona BUB valdes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Janelsītis, kurš palīdzējis arī izstrādāt metodiskos ieteikumus ugunsdrošībai daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, uzsver, ka cilvēkiem jāielāgo dažas elementāras lietas: “Galvenais, ja daudzdzīvokļu mājā izceļas ugunsgrēks, nepieciešams aizvākt mašīnas no durvju priekšas, lai operatīvais transports tiek klāt. Atceramies notikumu Rīgā, Mežaparkā, kur izcēlās ugunsgrēks daudzdzīvokļu mājā. Cilvēki pie logiem notiekošo skatījās kā izrādi, taču nevienam prātā neienāca aizvākt mašīnas, lai dzēsēji tiek pie ēkas.”
BUB pārstāvji aicina iedzīvotājus iesaistīties brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustībā, lai iemācītos pareizi rīkoties šādās situācijās.
“Tas būtu reāls ieguvums ikvienam,” uzsver V. Griķis. “Esam gatavi veikt mācības, instruktāžas, lai cilvēki zinātu, kā rīkoties, prastu izmantot viņu rīcībā esošos ugunsdzēsības līdzekļus. Ugunsgrēkā svarīgākās pirmās piecas desmit minūtes, pēc tam ar katru minūti uguns izplatās arvien ātrāk. Taču vispirms jācenšas gādāt, lai šāds brīdis nepienāktu. Nepieciešami aktīvisti, kuri gatavi ikdienā situāciju uzraudzīt, lai nav tā, ka mēs izstāstām, bet pēc dienas viss piemirsies.”
Nākotnē iecerēts veidot kopīgus seminārus dažādās Latvijas pilsētās, tikties ar māju vecākajiem, aktīvajiem iedzīvotājiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistās ar ugunsdrošības jautājumiem daudzdzīvokļu mājās. Tostarp par nepieciešamību ierīkot dūmu detektorus.
“Pat malkas apkures mājās iedzīvotāji runā, ka valdība izdomājusi kārtējo veidu, kā noplēst naudu, bet malkas apkures mājās taču visu laiku ir ugunsbīstamība, tur šie detektori ļoti nepieciešami. Centīsimies skaidrot, lai cilvēki saprastu, ka tas ir tikai un vienīgi viņu un citu mājās dzīvojošo drošībai,” norāda Ģ. Beikmanis.
BUB pārstāvji cer gūt arī valstisku atbalstu savām iecerēm ne tikai par iedzīvotāju izglītošanu ugunsdrošības jautājumos, bet arī brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandu atjaunošanai.
“Neesam konkurenti valsts dienestam, esam par sadarbību. Pilsētās VUGD ierodas ātri, bet svarīgi, lai palīdzība tikpat ātri ir arī attālākos novados. To var sniegt brīvprātīgo vienības, kas var būt pirmās notikuma vietā, jo tieši pirmās minūtes ir izšķirošās. Paldies biedrībām, kas izdzīvojušas, paldies pašvaldībām, kas tās atbalsta, ceram, ka arī valsts to novērtēs. Mūsuprāt, valstiskā līmenī ir nepietiekama uzmanība un novērtējums BUB biedriem, kuri sabiedriskā kārtā, bez atlīdzības, ziedojot savu brīvo laiku ugunsdrošības profilaksei, rūpējas par savu un līdzcilvēku drošību,” norāda M. Voicišs.
Komentāri