Amatas novada attīstības fondam, kas dibināts šogad, pavasaris sācies ar aktīvu darbību. Tiekas biedri un atbalstītāji, uzņem jaunus biedrus, plāno turpmāko darbu.
Fonda valdes priekšsēdētāja Iluta Bērziņa vērtē, ka nevalstiskā organizācija ir un būs palīgs pašvaldībai. Tās dibināšana bija stratēģisks lēmums novadu reformas kontekstā, lai nodrošinātu Melānijas Vanagas muzeja pastāvēšanu un attīstību. Muzejs bija pamudinājums, bet radušās idejas par daudz plašāku darbību.
Jau tagad saistībā ar vienu no prioritātēm – M. Vanagas muzeju – iezīmējušies konkrēti un tuvākā nākotnē veicami darbi. I. Bērziņa skaidro, ka visā pasaulē un , protams, arī Eiropā muzejiem ir tendence kļūt citādiem – atraktīviem, viegli pieejamiem, moderniem, tādiem, kādus labprāt apmeklē arī jaunatne, kam jauno tehnoloģiju izmantošana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.
M. Vanagas muzejistaba izveidota 2000. gadā, šajā laikā tā nav mainījusies. Arī muzeja vadītāja Ingrīda Lāce piekrīt, ka bez viņas stāstījuma apmeklētāji nevar gūt zināšanas par rakstnieci, Latvijas vēsturi un Amatas novadu. Tā kā muzejistaba izvietota tikai 24 kvadrātmetru lielā telpā, daudz vērtīgo materiālu glabājas skapīšos, tos apmeklētājiem nav iespējas apskatīt.
Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte atzīst, ka, domājot par muzeja nākotni, bijušas divas perspektīvas. Viena – uzsākt muzeja kā pašvaldības struktūras akreditāciju. Tomēr, ņemot vērā rakstnieces vēlēšanos, lai materiāli glabājas Amatā, nevis kādā no
valsts bibliotēkām, pieņemts lēmums attīstības jautājumus risināt ar nevalstiskas organizācijas palīdzību. Pašlaik tapušas divas modernizācijas versijas. Īstenojot minimālo, modernizēta tiktu pašreizējā telpa. Tas prasītu Ls 13 130. Maksimuma variantā blakus muzejista- bai tiktu iekārtotas vēl divas telpas, tam nepieciešami jau Ls 20 491. Šīs turklāt ir tikai interjera izmaksas, kurās neietilpst telpu remonts.
Muzeja paplašināšana ir nepieciešama, tomēr ideju īstenošana atkarīga no tā, vai fonds atradīs finansētājus. Ja muzejam būs trīs telpas, materiālus varēs izvietot daudz uzskatāmāk, piedāvāt informāciju interesantāk un saistošāk, vairāk atklājot muzeja nozīmību. Plānots izveidot grīdas gleznojumu – M. Vanagas ar roku zīmēto Amatas
upes baseina karti, kas iemūžināts vienā no rakstnieces rokrakstu grāmatām. I. Bērziņa stāsta, ka šādā veidā muzeja apmeklētājiem tiktu atklāta rakstnieces dzīve, kas simboliski iesākas ar Amatas izteku, bet mūža nogali un paveiktos darbus var sasaistīt ar Amatas ieteku Gaujā. „Tas ir kā stāsts, ceļojums pa rakstnieces dzīvi un darbu,” atzīst I.Bērziņa. Šāda muzeja krājuma eksponēšanas ideja radās sadarbībā ar mākslinieci Gunu Zālamani, kura maija sākumā fonda rīkotajā novada iedzīvotāju sapulcē prezentēja muzeja interjera maketu, iekārtu gabarītrasējumus, instalāciju plānus un aptuvenās interjera izmaksas.
I. Lāce skaidro, ka muzeja modernizēšana ir būtiska ne tikai novadam, bet arī rajonam un valstij kopumā. M. Vanagas atstātie materiāli, kā arī mūsdienās uzkrātā informācija sniedz zināšanas ne tikai par rakstnieci, bet arī Amatas novada dabu, ģeogrāfiju un vēsturi, arī par smagajiem M. Vanagas un citu izsūtīto iedzīvotāju gadiem Sibīrijā. Viens no muzeja dārgumiem ir Amatas četrpadsmit rokrakstu grāmatas, kuras nav publicētas. Tajās rodams rakstnieces skatījums uz Amatas novadu un plaša informācija par Amatas upes baseinu. Šī unikālā materiāla pirmā grāmata jau ir digitalizēta, bet pārējo 13 digitalizēšanu veiks, pateicoties sadarbībai ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
I. Lāce vērtē, ka skolu jaunatnei un sabiedrībai kopumā ir nepietiekama izpratne par nozīmīgākajiem Latvijas vēstures notikumiem. Pašlaik ceļu uz muzeju atrod aizvien vairāk un vairāk cilvēku – apmeklējumu skaits ik gadu pieaug par vairāk nekā desmit procentiem. I. Lāce uzsver, ka muzejs ir nepieciešams ne tikai vietējiem, bet arī visas valsts iedzīvotājiem, turklāt muzejam jābūt gana interesantam ikvienam.
Muzeja attīstība ir fonda pašreizējā prioritāte, tomēr ne vienīgais darbības virziens. Fonda dibinātājas E. Eglīte, I. Lāce un Ausma Grīnfelde plāno, ka biedrības darbība būs plaša – gan vides, uzņēmējdarbības vides attīstības, novada mārketinga un tēla veidošanas un popularizēšanas jomās, gan arī kultūras, tehnoloģiju attīstības un sociālajā sfērā. Cik cilvēku, tik ideju, tādēļ fonda rīkotajā novada iedzīvotāju sapulcē notika atbalstītāju anketēšana, lai uzzinātu viņu prioritātes.
I. Bērziņa analizē: „Sapulces laikā veiktā aptauja parādīja, ka iedzīvotājiem vissvarīgāk šķiet uzmanību pievērst novada kultūras dzīvei un vides jautājumiem. Tikpat svarīga, cik muzeja attīstība, ir atpūtas iespēju nodrošināšana, piemēram, novada svētku organizēšana un pašdarbības pasākumu atbalstīšana. Vides jomā lielāko atbalstu guvusi ideja par vides izglītības veicināšanu un novadam nozīmīgu vietu un objektu sakopšanu. Tas iepriecina, jo šāda ideja ir arī saskaņā ar galvenajiem tūrisma virzieniem novadā – dabas un ekotūrismu. Apkārtnes sakopšanas aktivitātes ir svarīgas arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, kas veicinātu sīkās infrastruktūras (norādes zīmes, info stendi), kā arī dažādu tūrisma maršrutu attīstību. Aptaujātajiem nav mazsvarīga novada tēla spodrināšana, mārketings. Kaut gan uz kopējā fona sociālā un izglītības joma aptaujātajiem šķiet mazāk saistoša, tomēr fonda valde ieguvusi vērā ņemamus priekšlikumus jaunatnes aktivitāšu veicināšanai. Ieteiktas dažādas sportiskas nodarbes un brīvā laika aizpildīšanas priekšlikumi.”
Ideju īstenošanai plānots piesaistīt ziedojumus, grantus, meklēt sponsorus, šādi rodot līdzekļus gan pašu projektiem, gan citām, piemēram, jauniešu iniciētajām aktivitātēm. „Amatas novada attīstības fonds ir sabiedriska organizācija, kas raksturojas ar rīcību un kopienu fondu iezīmēm. Fonds radies tādēļ, ka daudzus novadam svarīgus jautājumus var atrisināt, tikai sadarbojoties pašvaldībai, valstij, uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Mūsu priekšrocība ir tā, ka ierosme par fonda dibināšanu nākusi tieši no pašvaldības darbiniekiem, kuru ikdienas darba mērķi ir līdzīgi fonda mērķiem – uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti Amatas novadā. Latvijā šādām organizācijām ir pozitīvi un sekmīgi piemēri,” stāsta I. Bērziņa.
Komentāri