Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Festivāls, kuru grūti raksturot vārdiem – tas ir jāsajūt un jāizbauda pašam

Anna Kola
00:00
30.06.2025
548
Skujene2

Raimonds Jermaks un viņa krāsaini raibās projekcijas. FOTO: no albuma

Skujenē šogad gaidāms vēl viens īpašs notikums – festivāls “Terra”. Raimonds Jermaks ir viens no tā organizatoriem.

Viņš festivālu nosauc par starptautisku notikumu, jo dalībnieki uz Skujeni sabrauks no dažādām pasaules vietām, tostarp Indijas, ASV, Japānas un citām. “Esmu dzimis un audzis Skujenē. Vairāk nekā pēdējo gadu desmitu esmu pavadījis ceļojot. Esmu daudzviet piedalījies festivālu rīkošanā, galvenokārt veidojot projekciju priekšnesumus, bet Latvijā līdz šim šo mākslas veidu cilvēki tik plaši iepazinuši vēl nav.”  Raimonds teic, ka pasākums ir tāda kā pasaules draugu satikšanās – satiekas domubiedri no dažādām valstīm. “Lielā daļa festivāla apmeklētāju, spriežot pēc biļešu tirdzniecības, būs ārvalstu viesi. Viņi uz Skujeni atbrauks no Indijas, Japānas, Dānijas, Vācijas, ASV un citām valstīm.”  Raimonds teic, ka nav viegli izskaidrot, kas tad ir festivāla pamata doma un sagaidāmais repertuārs, tā esot vesela kultūra, kuru vārdos ietērpt teju nav iespējams: “Tie, kas šajā kultūrā ir, to saprot bez vārdiem. Es ļoti ātri iemīlēju šo subkultūru un uz cita veida pasākumiem, ko ierasti ļaudis apmeklē, gandrīz vairs nedodos. Cilvēki Skujenē nav redzējuši tāda mēroga projekcijas. Tā kā resursu tāda veida aktivitātēm Latvijā nav, tad es ierasti dodos uz ārvalstīm, lai to darītu. Bet tagad iespēja piedzīvot šo būs tepat Skujenē.”

Raimonds vērtē, ka Latvijā  rīkotie atpūtas pasākumi caurmērā ir līdzīgi– cilvēki dodas uz notikumu, patērē alkoholiskos dzērienus, un tā arī ir visa izklaide. Viņš grib parādīt, ka var būt arī citādi – ka var būt jēgpilna izklaide, brīvā laika pavadīšana  ar kultūras pienesumu bez alkohola lielos apjomos. “Esmu pieradis, ka lielājā daļā brīvdabas festivālu un lielāku pasākumu Latvijā liels uzsvars ir uz teltīm, kurās tirgo alkoholiskos dzērienus. Es domāju, ka var arī fokusēties, piemēram, uz mākslu, veidot jaunus kontaktus, kārtīgi izdejoties, iemācīties jaunas prasmes un vienkārši pamēģināt absorbēt jaunu kultūru, no kuras varbūt iespējams iemācīties ko tādu, kas var pozitīvi ietekmēt visu turpmāko dzīvi. Brīvā, nepiespiestā vidē cilvēki mēdz daudz efektīvāk apmainīties ar informāciju. Iepriekš Latvijā cilvēki ir bijuši ļoti ieinteresēti par līdzīgām aktivitātēm, atsauksmes ir labas.”

Galvenā doma, ko Raimonds izceļ, ir dzīves mainīšana uz labo pusi. “Uz šiem pasākumiem nereti atnāk cilvēki, kas jūtas dzīvē apjukuši, iestrēguši. Tad viņi pasākumā saredz un sajūt kaut ko, ko nevar izskaidrot. Un viņu dzīve piepeši mainās uz labo pusi! Piemēram, kāds cilvēks, kam ir problēmas ar alkoholu, atnāk uz festivālu un pēc tā pārstāj to lietot pavisam. Tas mēdz notikt netīši, cilvēki vienkārši mēdz iedvesmoties un tā rezultātā reflektēt un “apskatīt” savu dzīvi no cita skatupunkta. Tā ir kā tāda kolektīva psihoterapija. Tas ir liels sasniegums un lielākais gandarījums mums, festivāla rīkotājiem. Tas nav galvenais mērķis, bet tāds ļoti netīšs, patīkams blakusefekts,” pastāsta Raimonds.

Radniecīgos festivālos allaž izdodas atrast kopīgo starp līdzīgi domājošiem, kā arī cilvēki, kam šādi pasākumi ir jauni, mēdz iedvesmoties, iemācīties ļoti daudz jauna, ieraudzīt dažādus dzīves­veida modeļus, idejas un prasmes. “Man ļoti interesē psiholoģija, tāpēc fascinē, kad redzu, kā cilvēki mainās pēc šādu festivālu apmeklējuma. Es šo notikumu raksturoju, iespējams, mazliet citādi nekā galvenie organizatori no Indijas. Manuprāt, svarīgākais ir psiholoģiskais aspekts, šis ir psihedēliskās mūzikas un mākslas festivāls. Tāds nosaukums gan lielajam vairumam cilvēku neko daudz neizsaka – viņi,iespējams, redz tikai krāsas, interesantus motīvus.”

Raimonds aicina atcerēties, ka šajā pasākumā psihedēliskā mūzika iet roku rokā ar projekcijām, priekšnesumiem, mākslu, meistarklasēm, tos nav iespējams nodalīt, tas ir vienots mākslas darbs – pieredze.  “Festivālā būs ne tikai māksla, būs arī cilvēki, kas stāstīs par zinātnes tēmām, būs meistarklases, priekšnesumi, kolektīvas atrakcijas. Galvenokārt esmu atbildīgs par skatuves projekcijām un projekciju mākslinieku organizēšanu. Taču kā jau visi “Terra” ģimenes biedri daru visu, kur var palīdzēt,” piebilst Raimonds.

Festivāls “Terra” Skujenē notiks Mācītājmuižā. Uz festivālu aicināti gan jauni, gan gados vecāki. “Ieeja gan ir par maksu. Cilvēki reizēm aizmirst, ka ieejas maksu veido tīri organizatoriskie izdevumi, jo tā ir krietna summa, kas jāziedo, lai uz Skujeni atgādātu māksliniekus no, piemēram, ASV, Āzijas un citām vietām. Vietējiem cilvēkiem no Skujenes apkaimes un Latvijas ieejas maksa būs zemāka.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ilze Liepa - kopš piecu gadu vecuma teātrī

05:51
04.12.2025
125

“Cēsu Mazais teātris” sevi pieteica 2019.gadā ar iestudējumu “Antālija”. Latvijā jaunu profesionālu mazās formas teātri izveidoja aktrise Ilze Liepa, kura līdz tam bija redzama uz Valmieras teātra skatuves. Aktrise piepildīja pirms kāda laika radušos ideju par savu teātri. Ilze pastāsta “Druvai” gan par Cēsu Mazā teātra aktu­alitātēm, gan pakavējas atmiņās par tapšanas vēsturi un savu […]

No Kanādas atgriežas uz dzīvi Cēsīs

05:03
03.12.2025
621
1

Liene Sestule pēc 15 gadu ilgas prombūtnes Kanādā atgriezusies dzimtajā Cēsu novadā. Viņa “Druvai” atzīst, ka, atgriežoties pēc tik ilga laika, esot sajūta, ka viss atkal dzīvē jāsāk no jauna. Daudz šo gadu laikā esot mainījies, piemēram, banku sistēma. “Es it kā ne mirkli nepārtraucu kontaktus ar Latviju un katru gadu braucu šurp. Tomēr, kad […]

Tieši drūmākajā gadalaikā spēt ieraudzīt dzīves skaistumu

05:00
02.12.2025
146

Ceļā uz veikalu iepirkties “Druva” sastop amatieti Anitu Daiju. Uz vaicājumu, kā klājas, Anitai nav citu domu, kā ar azartu teikt: “Ļoti labi!” Izrādās, viņa tikai pirms nepilna mēneša devusies pelnītā pensijā un vēl ir kā apreibusi no brīvības sajūtas. Anita aizvadītos gadus strādājusi par sētnieci, tīrījusi Ģikšu pagasta centru, visus galvenos celiņus. “Esmu ļoti […]

Ceļā pretim gaismai un brīnumam

05:55
01.12.2025
240

Svētdien Pirmā Advente. Sākas pārdomu laiks un ceļš pretī Ziemassvētkiem, pretī gaismai. Par notikumiem apkārt, sevis meklējumiem, atvērtību saruna ar evaņģēliski luteriskās baznīcas Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Apšu – Lodes draudžu mācītāju Andri Vilemsonu. -Par Adventi, Ziemas­svētkiem jau krietnu laiku skandē lielveikali, reklāmas, atgādina dažādas labdarības akcijas. -Tā bijis vienmēr. Mana dzīves filozofija – vislabākā diena […]

No notīm līdz emocijām

05:35
28.11.2025
43

Dainis Skutelis un viņa lielākā radošā loma Pirmo reizi Latvijā ir skatāms Franca Lehāra meistardarbs, operete “Džudita”, mīlas stāsts par kaislīgu satikšanos un šķiršanos, kad Džuditas mīļotais Oktāvio dodas karā. Operete atklāj kaisles, likteņa, mīlestības un arī nodevības spēku. Lai gan darbu iestudējusi starptautiska komanda, operetes teksti un dziesmas ir latviešu valodā. Izpirkta un skatītāju […]

Aukstajam laikam šuj siltas segas

06:32
27.11.2025
448

“Milzīgs paldies mammai Skaidrītei, kas mani vienmēr atbalstījusi, un māsai Ingai, viņa man ir bijusi paraugs un palīdzējusi virzīties uz priekšu,” sarunā par uzņēmējdarbību šuvējas arodā būtiskāko uzsver Ilvija Tīrone-Gabrānova, akcentējot, ka ģimenes atbalsts vienmēr ir bijusi viņas stiprā aizmugure. Ilvija dzīvojusi un dzīvo Cēsu novadā, izņemot periodus, kad mācījās Rīgā un kādu brīdi mitinājās […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi