Dzērbenes pilī, telpās, kur daudzus gadus darbojās mūzikas skola, pamazām top pagasta vēstures ekspozīcija, savukārt pamatskolas ēkā divās telpās ikvienam interesentam aizvien ir atvērts Dzērbenes skolas muzejs, kurā liecības un stāsti, arī dažādu laiku skolas dzīve un lietas.
“Mēs pamazām apgūstam telpas. Ir skaidrs, ka viena istaba būs mūsu pagasta rokdarbniecēm – Jettei Užānei, Rūtai Rubenei un citām amatu meistarēm. Pilī savulaik darbojās mūzikas skola, arī tās vēsture jāsaglabā. Mēs turpinām izzināt pagasta vēsturi,” stāsta Dzērbenes skolas muzeja vadītāja, muzeja brīvprātīgo rosinātāja Mārīte Šķēle un atgādina, ka patlaban īpaša uzmanība tiek veltīta Dzērbenes Lauksaimniecības skolas vēsturei, jo tā dibināta 1927.gada 18.novembrī. Mārīte Šķēle ir gandarīta, ka pagasta ļaudis, un ne tikai viņi, labprāt nodod vēstures izzināšanai visdažādākās liecības, kavējas atmiņu stāstos. “Katru dienu uzzinu ko jaunu. Cilvēki atnes albumus, stāsta par fotogrāfijās redzamajiem cilvēkiem, viņu likteņiem,” bilst Mārīte Šķēle.
Dzērbenes vēstures izzināšanā iesaistījušies 22 interesenti, aktīvi darbojas 15. Ilgvars Prindulis, viens no viņiem, dzīvo Valmierā, bet regulāri brauc apciemot mammu Dzērbenes “Vidiņos”. Viņu interesē savas dzimtas, dzimtā pagasta un līdz ar to valsts vēsture. “Ko vien varu, vācu, ļoti daudz informācijas ir periodikā. Kurp pirmajā vizītē pēc apvērsuma devās Kārlis Ulmanis? Maršruts bija: Sigulda – Dzērbene – Taurene – Vecpiebalga,” pastāsta Ilgvars Prindulis un atklāj, ka īpaši viņu interesē Dzērbenes Kurmu gals. Viņa tēvs ir no Drustiem, māte no Zosēniem, vecaistēvs, kurš nopirka zemi, arī ienāca no Zosēniem. “Kādi uzvārdi Kurmu galā bija 1850.gadā? Jo dziļāk meklē, jo vairāk atrod. Mani interesē dažādi laiki,” saka Ilgvars.
Mārīte vairākkārt uzsver, ka katrs pierakstītais vārds ir zelta vērtē, tas jānodod nākamajām paaudzēm. Pie viņas vērsies kāds vīrs jau brieduma gados un jautājis, vai viņa tēvs mācījies Taurenes vai Dzērbenes skolā. Diemžēl no pagājušā gadsimta 30.gadiem nav saglabājušies skolēnu saraksti. Tad, kārtojot materiālus, lasot kādas atmiņas, Mārīte ieraudzījusi, ka viena dzērbeniete uzrakstījusi Dzērbenes sešklasīgās pamatskolas skolēnu sarakstu. Starp viņiem arī meklētā dzērbenieša vārds. Papētot tālāk, izrādījās, ka viņš ir arī starp represētajiem. Dēls to pat nezinājis, jo padomju laikā par to nerunāja. “Mēs varēsim viņam palīdzēt iepazīt savu dzimtu,” gandarīta Mārīte Šķēle.
Dzērbene ir bagāts novads, te dzimuši ievērojami cilvēki, te risinājušies Latvijas vēsturē ierakstīti notikumi. “Cik daudzi zina, ka filma “Uz jauno krastu” filmēta Dzērbenē? Ir dzērbenieši, kuri atceras, kā tas notika. Iesim pie viņiem, pierakstīsim stāstīto. Ir arī saglabājušās fotogrāfijas,” iecerēto pastāsta Mārīte Šķēle un atgādina, ka Dzērbenes skolas muzeja brīvprātīgie ir patiesi sava pagasta vēstures izzināšanas entuziasti.
Komentāri