Turpinot tradīciju, Līgatnes novada domes vadība šomēnes rīko tikšanos ar iedzīvotājiem. Par to afišas vēsta teju katrā veikalā, pašvaldības iestādēs, pie informācijas stendiem, arī mājaslapā. Šajā reizē aicinājumā teikts, ka būs atskaite par pērn paveikto, kā arī iedzīvotāji tieši domes priekšsēdētājam Aināram Šteinam un izpilddirektoram Egilam Kurpniekam varēs uzdot konkrētus jautājumus.
Vēl pirms tikšanās sākuma Augšlīgatnē izpilddirektors atzina, ka laikam jau katru cilvēku interesē kāds konkrēts jautājums, nevis viss, kas notiek novadā. “Ja būtu teikts, ka runāsim par tarifiem, interese noteikti būtu lielāka,” bilda Egils Kurpnieks. Uz tikšanos bija atnākuši trīs iedzīvotāji, klāt bija arī domes deputāte Baiba Pelse.
“Tie, kuri interesējas par to, kas notiek novadā, par tikšanos zināja, jo informācija bija plaši izplatīta. Ja kāds stāsta, ka nav bijis informēts, tad pašu tas vienkārši neinteresē,” vērtēja novada domes priekšsēdētājs. Tiesa, piemēram, par pabalstu piešķiršanu vai pārtikas paku dalīšanu var arī nevienu neinformēt, tāpat novadā, kam tas jāzina, uzzinās.
Var arī teikt, ka līgatniešus neinteresē, kas notiek novadā, vai arī viņi ir tik labi informēti, ka visu zina vai varbūt apmierināti ar to, kas un kā notiek, kā strādā dome. Izpilddirektors atnākušajiem sīki izstāstīja, cik naudas ienācis pašvaldības kasē, cik un kam tā izlietota. Ieņēmumu plāns izpildīts par 104,67 procentiem, bet izdevumi no gada plāna bijuši 97,47 procenti.
Pērn būtiski, ka pašvaldības kapitālsabiedrības – rehabilitācijas centrs “Līgatne”, SIA “Līgatnes nami” un “Līgatnes komunālserviss” – pēc provizoriskiem datiem strādājušas ar peļņu. Pirmoreiz arī rehabilitācijas centrs gadu beidzis bez zaudējumiem.
Tāpat kā citos novados, arī Līgatnē gadiem iedzīvotāji nav apmierināti ar ielu un ceļu stāvokli. “Uz ceļa metru valsts atvēl vienu eiro, un būtiskus darbus nevar veikt. Nav runa, ka jābrauc pa bedrēm, bet cilvēki pēc ilgstoša lietus nevar iebraukt mājās. Pērn pirmoreiz ieguldīta nauda arī no domes budžeta,” stāstīja izpilddirektors, bet priekšsēdētājs papildināja: “Ieguldīt bedrīšu remontā ir tas pats, kas naudu nomest zemē, tāpēc izdevīgāk ņemt kredītu un asfaltēt.”
Šogad prioritāte ir Ķempju iela Līgatnē, kas ir sabrukusi, un Augšlīgatnē Dārza ielas asfaltētās daļas sakārtošana. Arī no fabrikas ceļa uz vidusskolu iela jāsakārto. Valsts programmā Augšlīgatnē Ošu iela, kas saistīta ar uzņēmējdarbības attīstību, tiks rekonstruēta. “Par Skolas un Dārza ielu asfaltēšanu nevar apsolīt pat domāt, vispirms jāpabeidz grāvju sakārtošana. Līgatnietis Uldis Gruelis gan piebilda, ka reiz gribētos nebrist pa dubļiem, lai nokļūtu uz sporta centru. Gan jau kādreiz tā arī būs, bet vismaz ne šogad.
Līgatnietis Guntis Gradovskis dalījās pārdomās par zāles pļaušanu vasarā Līgatnē. Salīdzinājumā ar citām pilsētām un novadiem Līgatnē grāvjmalas bijušas nepļautas, arī zālieni ne tik gludi kā iepriekšējos gados.
Ainārs Šteins paskaidroja, ka iepriekš novadā pļaušanu nodrošināja divas brigādes. Tad Augšlīgatnē šie darbinieki pa ziemu bija kurinātāji. Tā kā tagad kurinātāji vairs nav vajadzīgi un pļaušana ir sezonas darbs, vienkārši nebija cilvēku, kuri to darītu. “Jārēķinās, ka pļāvējiem jābūt attiecīgai kvalifikācijai, katru, kurš māk pļaut, pašvaldība nodarbināt nedrīkst. Esam iegādājušies tehniku, jo neceram, ka būs, kas strādā. Šovasar situācijai jābūt labākai,” skaidroja novada vadītājs un piebilda, ka var arī pirkt ārpakalpojumu, bet tas būs krietni dārgāk.
Uldis Gruelis pastāstīja, ka mājā Skolas ielā 10 iedzīvotājiem jāmaksā par ūdens zudumiem. Domes priekšsēdētājs apsolījās noskaidrot, stāstot, ka “Līgatnes namu” vadītājs prasa maksāt, ne jau cik iedomājas. Pārmetumi izskanēja mājas vecākajam, kurš maz dara. Šajā mājā arī izveidota biedrība, kas gribēja ēku siltināt, bet iecerētais neizdevās, jo nevarēja vienoties, ka dzīvošana siltā dzīvoklī ērtāka. “Tā māja ir vissliktākā Līgatnē,” bilda G.Gradovskis.
Uldis Gruelis arī interesējās par apkures tarifu un stāstīja, ka Līgatnē tas esot viens no augstākajiem Latvijā. “Tas nav tiesa,” sacīja domes priekšsēdētājs un skaidroja situāciju dažādās mājās un vietās novadā, kā arī cik siltums maksā citur Latvijā. Deputāte Baiba Pelse aizrādīja, lai domes priekšsēdētājs runā pēc būtības, nevis filozofē. Viņa arī pārmeta, kāpēc nav uzaicināti “Līgatnes namu” un “Līgatnes komunālservisa” vadītāji. Deputāte Uldim Gruelim sāka skaidrot, ka dome tarifus nav apstiprinājusi atbilstoši likuma prasībām. Jautātājs jutās neērti, ka to paprasījis, jo domes priekšsēdētājs un deputāte sāka diskusiju gluži kā deputātu komitejas vai domes sēdē. “Paklausieties!, “Nē, jūs paklausieties!” , “Es runāju pirmoreiz, tu jau visu vakaru!”, “Ainār, neļausi man runāt?”, “Visam ir loģika” ,”Es neesmu veca muļķe! Jūs melojat sabiedrībai!” – tādā garā viedokļu apmaiņa turpinājās krietnu laiku. Iebilda arī Guntis Gradovskis, kurš ir energoinženieris, ka tarifi nav rēķināti nepareizi. Arī viņa viedoklim nebija nekāda svara.
Skaļi padiskutējuši, katrs palicis pie sava viedokļa, domes priekšsēdētājs un deputāte deva vārdu pārējiem, bet neviens no trim klātesošajiem vairs neko teikt negribēja. “Baiba cīnās par taisnību, viņa daudz zina,” tā deputāti Baibu Pelsi raksturoja viņas vēlētāju apvienības atbalstītāja Gita Pommere.
Nākamā iedzīvotāju tikšanās ar domi Līgatnē. Tā nav priekšvēlēšanu sapulce – lai gan Augšlīgatnē tieši tā likās.
Komentāri