Daudzi cēsnieki uzskata, ka degvielas tirgotāju bizness kļuvis nesaudzīgs.
“Druvas” aptaujātie autovadītāji stāstīja, ka mēnesī degvielā iztērējot ap simts latiem. Visbiežāk šāda summa tiek izņemta no naudas maka, ja benzīns bākā jāielej ikdienas un nedēļas nogaļu izbraucieniem. Taču, ja mašīna ir līdzeklis, lai no dzīvesvietas laukos nokļūtu darbā pilsētā, tad summa vismaz dubultojas.
“Ja padomā, ko par šo naudu varētu iegādāties ģimenei, kļūst neomulīgi. Un sadārdzinās jau ne tikai degviela. Ir ķēdes reakcija – pakalpojumi, pārtika. Būtībā jau dārdzība vairs nespēj pārsteigt, bet ir jāizvērtē – degvielas bizness nesekmē attīstību. Dzīve neuzlabojas. Cilvēki meklēs risinājumu, pametīs dzīvesvietas laukos un dosies uz lielpilsētām. Tiem, kuri uz darbu brauc ar auto, tas vairs nav izdevīgi,” sprieda drabešnieks Aivis Dombrovskis un izteica prognozi, ka tuvākajā laikā par litru benzīna jau nāksies maksāt latu. Līdzīgās domās bija taurenietis Ivars Paškovskis. “Degvielas cenu līmeni Somijā jau esam sasnieguši. Vēl jānoķer Zviedrija, kad degvielas cena būs vairāk par latu litrā, tad tā būs tāda pati kā Norvēģijā. Mums ir, kurp tiekties,” ironizēja Ivars, kurš neslēpa, ka par šādu cenu politiku Latvijā autovadītājiem ir jābūt šokētiem. Būtībā degvielas cenas ir Skandināvijas valstu līmenī, bet mūsu darba algas ar turienes darba samaksu nevar pat salīdzināt.
“Druvas” satiktie autovadītāji sprieda arī par to, ka ne jau arābu šeihi diktē degvielas cenas Latvijā. Ja vērtētu tikai to, cik maksā viens barels naftas, tad degvielas cenas visā pasaulē būtu vienādas vai vismaz līdzīgas.
“Pērn novembrī biju Vācijā. Tad tur degviela maksāja ap 70 santīmiem litrā. Toreiz pie mums bija par pāris santīmiem lētāka. Ir pat tā neizprotami, ka litrs piena un kukulis maizes maksā mazāk nekā degvielas litrs. Mans risinājums – nomainīju mašīnu, lai mazāks degvielas patēriņš. Arī izbraukumos dodamies retāk,” tā rīdzinieks Jānis Šteinbriks, kurš tomēr uzskatīja, ka vasarās neizbraukt Latvijas laukus, neapciemot draugus ir nejēdzīgi.
Par dīzeļdegvielas cenas kāpumu autovadītāji ir pilnīgā neizpratnē. Tajā pašā laikā šādas sakritības pamanītas arī pērn maijā. Daudzi lēš, ka dīzeļa cena kāpj, jo sākas lauku darbi.
“Busiņš iet ar dīzeli. Protams, ka pieaug pakalpojuma cena, jo degvielas cena taču ir neadekvāta. Un runā, ka kāps līdz latam,” sacīja Cēsu firmas “Lido” šoferis Ģirts Bergins. Firma nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem. Tās pakalpojumus izmanto mazākas ceļotāju grupas.
“Cilvēki jau brauca un brauks, bet par pārvadāšanu ir un būs jāmaksā vairāk,” tā Ģirts.
Vēl šoferi spriež, ka pirms laika Latvijā ļoti reklamēja biodīzeļa ražotnes un šīs degvielas pieejamību, bet tagad tā neesot nopērkama.
“Esmu dzirdējis, ka saražo un visu eksportē uz ārvalstīm,” komentēja Ivars Paškovskis.
Vēl “Druva” par to, kā degvielas cenu kāpumu izjūt uz savas ādas, painteresējās Cēsu slimnīcas neatliekamās palīdzības dienestā. Mediķi uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, cik kas maksā, viņu palīdzība ir vajadzīga cilvēkiem, tāpēc ir dienas, kad viena brigāde nobrauc pat 300 līdz 400 kilometrus. Mēnesī veselības un dzīvības glābēji izlieto vairāk nekā 4000 litru degvielas. Neatliekamās palīdzības auto izmanto gan benzīnu, gan dīzeļdegvielu.
“Cik tas ir naudā, jārēķina, bet summa ir liela. Vēl transports vajadzīgs, lai pārvestu pacientus uz Rīgas stacionāriem, divreiz nedēļā vedam uz galvaspilsētas laboratoriju analīžu paraugus izmeklēšanai. Mēs ar degvielas piegādātāju uz diviem gadiem esam slēguši līgumu, bija iepirkums, bet degvielas cenas jau tāpat mainās atkarībā no tirgus cenu svārstībām. Pagaidām gan slimnīcā nav bijis diskusiju par degvielas cenu kāpumu, bet tās mainās burtiski pārdienās, un vienmēr par santīmu vai diviem litrā augstāk,” sacīja slimnīcas transporta dispečere Ranta Oša un minēja konkrētus piemērus no izmaksu izdrukām – 8. maijā 77,6 santīmi, 11. maijā 78, 6 santīmi, 13. maijā 80,1 santīms par dīzeļdegvielas litru. Vienīgais pluss, ka divu gadu līgums paredz – neatliekamās palīdzības dienests saņem nelielu degvielas cenas atlaidi.
Komentāri