Ceturtdiena, 25. jūlijs
Vārda dienas: Jēkabs, Žaklīna

Cilvēka dzīvību glābt ir pienākums

Druva
23:00
18.10.2007
5

Jau maziem bērniem māca, ka uguns ir lielākā nelaime un ar to jokot nevar. Arī līgatnieši pagājušās nedēļas nogalē piedzīvoja uguns posta nesto nelaimes garšu.

Nedēļas vidū Līgatnē pie nodegušās Rīgas ielas 1. ēkas rosījās līgatnieši un kopa ugunsgrēka radīto

postu. Tostarp bija arī pilsētas iedzīvotājs Aldis Kačanovs, kurš liktenīgajā naktī, daudz nedomādams, metās glābt kaimiņus.

“Pa oglēm vien dzīvojam,” saka Aldis, rādīdams melnās rokas. Puisis līdz ar citiem līgatniešiem strādā pie pussadegušās ēkas gruvešu nokopšanas.

Jautāts, kas tad īsti notika liktenīgajā naktī, Aldis stāsta: “Pārnācu mājās no darba, jau biju noģērbis bikses, nomazgājis kājas un domāju doties pie miera, kad izdzirdēju laukā kaimiņieni saucam, ka degot māja. Sākumā nesapratu, kas deg, kur deg? Izskrēju laukā vienās apakšbiksēs, maiciņā un čībās. Redzēju, ka liesmās kaimiņmāja, kurā dzīvoja vairākas ģimenes, pie tam daudzi pensionāri. Nevaru vairs pateikt, ko tajā mirklī domāju, ja vispār kaut ko domāju. Skrēju dzīvokļos pie tantiņām un mēģināju dabūt laukā no telpām. Prasīju, vai mājās ir nauda vai kas cits svarīgs, ko ātri paķert līdzi,” stāsta Aldis un piebilst, ka lielākoties neviens no iemītniekiem nezināja, ka māja deg. Cilvēki jau bija aizgājuši gulēt un ieslīguši pirmajā saldajā miegā.

“Kad mājas iedzīvotājus jau bijām dabūjuši laukā, iedomājos par gāzes baloniem. Vienā momentā skrēju pa dzīvokļiem un nesu tos laukā, baidīdamies, ka tie neuziet gaisā. Vēlāk jutu, ka pašam kļūst slikti. Nolīdu maliņā pie sētas un sāku vemt asinis. Tad nokritu bezsamaņā un pamodos nedaudz vēlāk, kad mani

turpat aprūpēja sabraukušie mediķi,” notikušo atminas jaunais vīrietis.

Aldis stāsta, ka nebijis arī tā, ka visi būtu bļāvuši vai neizpratnē skraidījuši. Katrs zinājis savu darbu un to, kur un kam palīdzēt.

“Negribu teikt, ka esmu vienīgais varonis. Paldies jāsaka visiem kaimiņiem. Viss notika ļoti organizēti. Kaimiņi palīdzēja cits citam, daudz nedomājot. Uzvārīja kādam tēju, citam pasniedza savas čības un

mierināja ikvienu nelaimē nonākušo,” saka Aldis un atzīst, ka patiesībā nemaz nevar izstāstīt un uzrakstīt to, kas noticis.

“Tās ir lielākās briesmas, kas cilvēka dzīvē var notikt. Man tajā mirklī svarīgākais bija ieskriet un kaut vai brīdināt cilvēkus par to, ka māja deg. Un tā rīkotos ikviens. Domāju, katram kārtīgam latvietim tas ir pienākums. Jāiet kaut caur uguni vai ūdeni, bet jāglābj otra dzīvība,” pārdomās dalās Aldis un piebilst, ka nekad iepriekš dzīvē ar šādu nelaimi nebija nācies saskarties.

“Tagad zinu, ko nozīmē uguns vārda vistiešākajā nozīmē. Arī manā rīcībā nebija bailes vai histērija. Visu darīju apdomāti un zināju, ka galvenais ir cilvēki. Pēc tam varēja domāt par televizoriem vai segām,” saka palīdzīgās rokas sniedzējs un vērtē mūsu glābšanas dienestu sagatavotību.

“Lai arī ar nokavēšanos, bet ugunsdzēsēji atbrauca. Taču tām vecajām mašīnām šļūtenes ir cauras, ūdens gāzās pa zemi. Cik ilgs laiks pagāja, kamēr ūdeni normāli pieslēdza! Taču ugunsdzēsēji pildīja savu darbu. Vienam pat antena uzkrita uz galvas,” stāsta Aldis.

Jautāts par līgatniešu pašreizējo emocionālo stāvokli, jaunais vīrietis saka: “Kādas emocijas? Dažiem mājas iedzīvotājiem nodega viss, citiem kaut kas palicis. Domāju, ka visi vēl ir diezgan apjukuši. Vārdos to neizteikt. Taču prieks, ka visi palika dzīvi, izņemot, protams, vīrieti, kura dēļ šī māja nodega. Pie tam šī jau ir trešā māja, kurā vīrietis izraisīja ugunsgrēku. Ir žēl, ka šāda cilvēka dēļ tagad jācieš visiem. Domāju, ka ugunsgrēks sākās no cigaretes. Tas jau ir ātri. Izsmēķis gultā gruzd, kamēr pēc stundas jau dīvāns deg. Un ko cilvēks, būdams alkohola reibumā vispār var saprast?” ar dziļu nopūtu saka Aldis un sarunas beigās vēl piebilst, ka jūtas nedaudz samulsis par dažādo masu mediju uzmanību.

“Slavenība? Par to gan, glābjot cilvēkus, nedomā. Taču ir prieks, ka cilvēki pasaka paldies. Tajā mirklī bija jāskrien. Kaut čībās… Bet tās gan laikam kaut kur nodegušas… Taču tas ir sīkums. Cilvēku dzīvības ir glābtas, bet mantas dzīvē vēl nopirks.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
113

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
47

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
29

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
79

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
117

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Mērķis zināms – Zaļais kurss

10:58
23.07.2024
64

Festivālā “Rodam Raunā”, kura tēma šovasar bija “Pļava. Ko sēsi, to pļausi”, kā ik gadu notika arī uzņēmēju diskusija. Šoreiz par ikvienam aktuālo Eiropas zaļo kursu. Tajā piedalījās Raunas SIA “Firma “Pasāža”” valdes priekšsēdētāja Dace Neiberga, Zemkopības ministrijas Lauksai­mnie­cības departamenta Lauksai­mniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā, Latvijas Lauku konsultāciju centra Cēsu nodaļas vadītāja Dace […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
23
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
15
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
17
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
29
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi