Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Cilvēka dzīvību glābt ir pienākums

Druva
23:00
18.10.2007
19

Jau maziem bērniem māca, ka uguns ir lielākā nelaime un ar to jokot nevar. Arī līgatnieši pagājušās nedēļas nogalē piedzīvoja uguns posta nesto nelaimes garšu.

Nedēļas vidū Līgatnē pie nodegušās Rīgas ielas 1. ēkas rosījās līgatnieši un kopa ugunsgrēka radīto

postu. Tostarp bija arī pilsētas iedzīvotājs Aldis Kačanovs, kurš liktenīgajā naktī, daudz nedomādams, metās glābt kaimiņus.

“Pa oglēm vien dzīvojam,” saka Aldis, rādīdams melnās rokas. Puisis līdz ar citiem līgatniešiem strādā pie pussadegušās ēkas gruvešu nokopšanas.

Jautāts, kas tad īsti notika liktenīgajā naktī, Aldis stāsta: “Pārnācu mājās no darba, jau biju noģērbis bikses, nomazgājis kājas un domāju doties pie miera, kad izdzirdēju laukā kaimiņieni saucam, ka degot māja. Sākumā nesapratu, kas deg, kur deg? Izskrēju laukā vienās apakšbiksēs, maiciņā un čībās. Redzēju, ka liesmās kaimiņmāja, kurā dzīvoja vairākas ģimenes, pie tam daudzi pensionāri. Nevaru vairs pateikt, ko tajā mirklī domāju, ja vispār kaut ko domāju. Skrēju dzīvokļos pie tantiņām un mēģināju dabūt laukā no telpām. Prasīju, vai mājās ir nauda vai kas cits svarīgs, ko ātri paķert līdzi,” stāsta Aldis un piebilst, ka lielākoties neviens no iemītniekiem nezināja, ka māja deg. Cilvēki jau bija aizgājuši gulēt un ieslīguši pirmajā saldajā miegā.

“Kad mājas iedzīvotājus jau bijām dabūjuši laukā, iedomājos par gāzes baloniem. Vienā momentā skrēju pa dzīvokļiem un nesu tos laukā, baidīdamies, ka tie neuziet gaisā. Vēlāk jutu, ka pašam kļūst slikti. Nolīdu maliņā pie sētas un sāku vemt asinis. Tad nokritu bezsamaņā un pamodos nedaudz vēlāk, kad mani

turpat aprūpēja sabraukušie mediķi,” notikušo atminas jaunais vīrietis.

Aldis stāsta, ka nebijis arī tā, ka visi būtu bļāvuši vai neizpratnē skraidījuši. Katrs zinājis savu darbu un to, kur un kam palīdzēt.

“Negribu teikt, ka esmu vienīgais varonis. Paldies jāsaka visiem kaimiņiem. Viss notika ļoti organizēti. Kaimiņi palīdzēja cits citam, daudz nedomājot. Uzvārīja kādam tēju, citam pasniedza savas čības un

mierināja ikvienu nelaimē nonākušo,” saka Aldis un atzīst, ka patiesībā nemaz nevar izstāstīt un uzrakstīt to, kas noticis.

“Tās ir lielākās briesmas, kas cilvēka dzīvē var notikt. Man tajā mirklī svarīgākais bija ieskriet un kaut vai brīdināt cilvēkus par to, ka māja deg. Un tā rīkotos ikviens. Domāju, katram kārtīgam latvietim tas ir pienākums. Jāiet kaut caur uguni vai ūdeni, bet jāglābj otra dzīvība,” pārdomās dalās Aldis un piebilst, ka nekad iepriekš dzīvē ar šādu nelaimi nebija nācies saskarties.

“Tagad zinu, ko nozīmē uguns vārda vistiešākajā nozīmē. Arī manā rīcībā nebija bailes vai histērija. Visu darīju apdomāti un zināju, ka galvenais ir cilvēki. Pēc tam varēja domāt par televizoriem vai segām,” saka palīdzīgās rokas sniedzējs un vērtē mūsu glābšanas dienestu sagatavotību.

“Lai arī ar nokavēšanos, bet ugunsdzēsēji atbrauca. Taču tām vecajām mašīnām šļūtenes ir cauras, ūdens gāzās pa zemi. Cik ilgs laiks pagāja, kamēr ūdeni normāli pieslēdza! Taču ugunsdzēsēji pildīja savu darbu. Vienam pat antena uzkrita uz galvas,” stāsta Aldis.

Jautāts par līgatniešu pašreizējo emocionālo stāvokli, jaunais vīrietis saka: “Kādas emocijas? Dažiem mājas iedzīvotājiem nodega viss, citiem kaut kas palicis. Domāju, ka visi vēl ir diezgan apjukuši. Vārdos to neizteikt. Taču prieks, ka visi palika dzīvi, izņemot, protams, vīrieti, kura dēļ šī māja nodega. Pie tam šī jau ir trešā māja, kurā vīrietis izraisīja ugunsgrēku. Ir žēl, ka šāda cilvēka dēļ tagad jācieš visiem. Domāju, ka ugunsgrēks sākās no cigaretes. Tas jau ir ātri. Izsmēķis gultā gruzd, kamēr pēc stundas jau dīvāns deg. Un ko cilvēks, būdams alkohola reibumā vispār var saprast?” ar dziļu nopūtu saka Aldis un sarunas beigās vēl piebilst, ka jūtas nedaudz samulsis par dažādo masu mediju uzmanību.

“Slavenība? Par to gan, glābjot cilvēkus, nedomā. Taču ir prieks, ka cilvēki pasaka paldies. Tajā mirklī bija jāskrien. Kaut čībās… Bet tās gan laikam kaut kur nodegušas… Taču tas ir sīkums. Cilvēku dzīvības ir glābtas, bet mantas dzīvē vēl nopirks.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
10

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
146

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi