Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Cēsu kauju gars turpinās

Andra Gaņģe
00:00
29.06.2024
60
Kaujas1

Kopējas vērtības un cīņa. Gan Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs (centrā), gan Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss (no kreisās) Cēsu kauju atceres pasākumā uzsvēra abu valstu kopējās vērtības un sadarbību to nosargāšanā. FOTO: Māris Buholcs

Latvijai un Igaunijai ir vienoti mērķi un vērtības

Cēsu kauju 105.jubilejas atceres pasākumu kulminācija – svētku militārā parāde – apliecināja, cik nozīmīga bijusi kaimiņvalstu, Latvijas un Igaunijas, kopīgu vērtību izpratne pagājušā gadsimta sākumā un cik joprojām tā svarīga un cieša ir mūsdienās.

Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku kopējā parāde un abu valstu prezidentu uzrunas svinību dalībniekiem bija liecība par sadarbību pirms vairāk nekā simts gadiem un šodienu. Latvijas Valsts prezidents Ed­gars Rinkēvičs sacīja: “Lat­vieši un igauņi ir labi draugi, kaimiņi un sabiedrotie, mūs vieno gadsimtu ilga vēsture, kopīgas tradīcijas, bet pāri visam mūs vieno kopīgas brīvības alkas, mūs vienmēr vienojušas kopīgas cīņas par neatkarību un mūsu brīvību. Pirms 105 gadiem latviešu un igauņu karavīri izcīnīja vienu no izšķirošajām kaujām, kas palīdzēja mūsu valstu neatkarības nostiprināšanai. (..) Gan tā laika, gan mūsdienu karavīriem ir viena kopīga lieta, tā ir augsta profesionalitāte, dzimtenes mīlestība un gatavība cīnīties par savas tautas brīvību un neatkarību līdz galam.” E.Rinkēvičs uzsvēra ciešo starpvalstu un NATO sadarbības nozīmīgumu mūsdienās, laikā, kad aizvien asāk izpaužas spēks, kuru neapmierina kaimiņu neatkarība un brīvība.

Igaunijas Valsts prezidents Alars Kariss vēsturisko notikumu saistību ar mūsdienām akcentēja vēl tiešāk, sakot, ka “mūsu kopējā operacionālā telpa ir visas Baltijas valstis kopā, nav atsevišķas Igaunijas aizsardzības, Latvijas aizsardzības vai Lietuvas aizsardzības, ir viens Baltijas valstu un Polijas aizsardzības virziens, tā uz mums tagad raugās arī NATO”. A.Kariss pauda, ka NATO austrumu flangs ir gatavs aizsardzībai un tieši tas ir atturēšanas līdzeklis naidīgiem spēkiem.

Parādē piedalījās Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku vienības, NATO kaujas grupu Latvijā pārstāvji. Parāde ļoti īpašs notikums bija mūsu jaunsargiem. Tajā piedalījās Prie­kuļu, Raunas un Cēsu jaunsargi, kuriem militārās zināšanas un prasmes sniedz jaunsargu instruktori Lauris Bahmanis, Brendens Bahmanis un Ri­čards Lauga. L.Bahmanis pastāstīja, ka daļa jaunsargu jau iepriekš bija piedalījušies parādēs, bet lielākajai daļai tā bija jauna pieredze. Gatavošanās parādei notika jau mācību gada laikā, bet lielais mēģinājums svarīgajam notikumam bija dienu pirms parādes. Atbalstu, lai sagatavotos parādei un arī tās norisei, sniedza jaunsargu instruktore Elīna Inita Jakoba no Siguldas. Viens no parādes dalībniekiem, Raunas pamatskolas audzēknis Markuss Lodziņš atzina, ka dalība parādē viņam bija svarīgs notikums un viņš bija satraucies. Mar­kuss Jaunsardzē darbojas divus gadus, tas viņam patīk, īpaši pārgājieni un citas aktīvās nodarbības. Jaunietis arī sacīja, ka nākamais mērķis viņam ir Zemessardze.

Savukārt Prieku­ļu vidusskolas audzēknei Kei­tai Lūsei aizvadītais mācību gads Jaunsardzē bijis pirmais, bet sestās klases beidzēja nolēmusi, ka vēlas turpmāko saistīt ar militāro jomu. Arī viņa, kad būs sasniegusi atbilstošu vecumu, gribētu darboties Zemessardzē. Un meitenei ir vēl lielāki plāni. Vecmāmiņas mudināta dalīties savā sapnī, Keita pastāstīja, ka mērķis ir tikt līdz ģenerāļa pakāpei. Mūspuses mācību iestāžu spēku un skolēnu prasmes igauņu viesiem apliecināja arī svinīgā pieņemšana, ko augstajiem viesiem rīkoja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Tajā ar savu muzikālo priekšnesumu pārsteidza Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas 3.klavieru klases audzēknis Gustavs Kalējs.

Piedalīties skaistajos kauju atceres svētkos, godināt tos igauņu un latviešu karavīrus, kas pirms vairāk nekā simts gadiem stājās pretī pārspēkam, bet turpināja cīņu, kuplā skaitā bija ieradušies cēsnieki. Anda un Voldemārs pastāstīja, ka par svētkiem izlasījuši “Druvā”, taču par kauju atceres pasākumu, protams, viņiem zināms jau gadiem. Taču, ja tā iekrīt darba dienā, ne vienmēr ir iespējams būt pasākuma aculieciniekiem. Kāda cēsnieku ģimene, kas smejoties atzina, ka viņu vārdus minēt nav nozīmes, sacīja, ka kaujas atceres patīk, jo tie ir svētki, ko svinam priecīgi. “Mums, latviešiem, ir ļoti daudz skumju piemiņas dienu, šī ir viena no nedaudzajām, ko atzīmējam priekpilini, jau tāpēc vien jāpiedalās.”

Svētku parādi redzēt bija atnākuši ne tikai cēsnieki. Rīdziniece Iveta ar dēlu Jēkabu un meitu Martu atbraukuši uz Cēsu pusi līgot un piestājuši vērot svinīgo brīvības cīnītāju godināšanu. Jēkabs teica, ka savulaik domājis darboties Jaunsardzē, bet laiku prasījušas citas intereses, taču jaunietis atzina, kad pienāks brīdis apgūt militārās prasmes, to darīs, pildīs pienākumu aizstāvēt savu valsti. Valdis ar mazdēlu atbraukuši no Valmieras. Valdis teica, ka bijis Cēsu kauju simtgades svinībās, tagad nolēmis, ka uz pat­riotisko notikumu jāatved desmitgadīgais mazdēls, kurš grib darboties Jaunsardzē. Droši vien daudzi televīzijas pārraidē redzēja arī madonieti Andreju Broku, kurš abu valsts prezidentiem pasniedza pašceptus maizes klaipus.

Svinīgais pasākums noslēdzās ar bruņoto spēku orķestra defilē, kurā savijās pirms 105 gadiem mūsu karavīru un civilo iedzīvotāju vienotība par kopīgām vērtībām. Latvijas un Igaunijas bruņoto spēku pārstāvji šajā dienā apmeklēja arī Cēsu kauju piemiņas vietas mūsu novadā un nolika ziedus.
Varoņu piemiņas jeb Cēsu kauju atceres dienu atjaunotajā Latvijā atzīmējam kopš 1995.gadā, iniciatori tam bija cēsnieki. Cēsu muzeja vēsturnieki Tālis Pumpuriņš un Daumants Vasmanis sagatavoja pamatojumu, rajona padome pieņēma lēmumu un aicināja Augstāko Padomi noteikt 22.jūniju par Cēsu kauju piemiņas dienu. Māris Niklass, toreizējais rajona padomes priekšsēdētājs, stāsta: “Sūtījām lēmumu ar pamatojumu Augstākajai Padomei, nebija nekādas atbildes, klusums. Bet arī nākamajās reizēs mūsu lēmumu nevirzīja tālāk. Piektajā reizē braucu pats, tikos ar Daini Īvānu, Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieku, tikai tad Cēsu kauju piemiņas dienu atjaunoja.”

Pirmskara Latvijā 22.jūnijā Cēsu kaujas atzīmēja kā Latvijas Brīvības cīnītāju dienu, par to Satversmes sapulce lēma 1921.gadā, bet 1934.gadā pēc tam, kad Kārlis Ulmanis atlaida Saeimu, to no svinamo dienu saraksta svītroja.

1919.gada 22.jūnijs brīvības cīņās ir nozīmīgs pagrieziena punkts. Igauņu un latviešu spēki Cēsīs un apkārtnē guva izšķirošu uzvaru pār Baltijas landesvēru un Dzelzs divīziju. Ziemeļlatvijas brigādei un Igaunijas armijas vienībām izdevās atbrīvot Cēsis, Siguldu un Inčukalnu, izjaucot pretinieka plānus pārņemt varu Latvijā un Igaunijā.  Uzvara Cēsu kaujās vēlāk ļāva Ziemeļlatvijas brigādei ieiet Rīgā un galvaspilsētā atgriezties Kārļa Ulmaņa vadītajai pagaidu valdībai, kā arī īstenot ieceri par Latvijas vienotas armijas izveidi 1919. gada 10. jūlijā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi