Ik pavasari priecājamies, sagaidot putnus – čaklos dārzu kopējus mušķērājus, dzilnīšus un cielaviņas, no tālām zemēm atlidojušos muzikantus strazdus, ievās pogotājas lakstīgalas un citus rosīgos dabas bērnus. Mums, dabas vērotājiem, prieks, bet putniem rūpes – kur apmesties? Cilvēki izsenis palīdzējuši putniem, gatavojot un izliekot putnu būrīšus.
Kamēr spārnotie ciemiņi vēl tikai lido šurp no siltajām zemēm, laiks sagatavoties. Būrīšus var meistarot ne tikai strazdiem un zīlītēm, arī erickiņam, svīrei un dzeguzei. Latvijas Ornitoloģijas biedrības speciālisti iesaka dažādus mājokļu modeļus dobumperētājiem putniem, kuri parasti ir kukaiņēdāji un labi palīgi dārzu un mežu sargāšanā no kaitēkļiem.
Līgatnes Dienas interešu centra kokapstrādes skolotājs Juris Bērziņš stāsta par savu pieredzi būrīšu gatavošanā: “Būrītim noteikti vajag sausus, neēvelētus dēļus bez impregnējuma. Kāda koksne, tas nav tik svarīgi, bet lai sienas būtu ar “skabargām”, kur putnam ieķerties. Svarīgi, lai dēļi ir sausi, jo žūstot tie var sašķiebties un plaisāt. Sastiprināšanai izvēlos skrūves – ieurbju caurumus, saskrūvēju. Tas ir nedaudz dārgāk, toties izturīgāk, jo, sitot naglas, dēlis var ieplīst. Jumtiņam jābūt noņemamam. Var konstruēt kā kastes vāku, ko uzvāž. Izgatavoju divus būrus strazdiem, taču apmetās svīres.”
Ja dzīvesvietas tuvumā ir kāds dīķis vai ezers, tad ziemas beigās var paveikt vēl vienu labu darbu – ierīkot meža pīļu mākslīgo ligzdvietu. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs Jānis Vīksne skaidro, ka piemērotākais laiks ligzdu uzstādīšanai ir februāris vai marta sākums, kad vēl var iet uz ūdenstilpes ledus. Ja ledus vairs nav, tad labāk atrast seklāku vietu krastā, ne dziļāku par metru. Pīles labprāt izvēlas nomainīt perēšanu uz zemes vai slīkšņās pret drošo mākslīgi veidoto ligzdvietu, kur neapdraud Amerikas ūdeles, jenotsuņi, lapsas, klaiņojoši kaķi, niedru lijas un vārnas.
Priekuļu pagastā, Pieškalnu ezera krastā, “Druva” sastapa mūrniekmeistaru Aigaru Rakuli ar dēlu Jāni, ierīkojot mākslīgo ligzdvietu meža pīlei. Klusākā vieta nolūkota kaimiņos bebra mītnei, apkārtējie krūmi izcirsti, āliņģis izkalts, taču atklājies, ka ezers ir pārāk dziļš, jo ligzdas balstīšanai paredzētais sešmetrīgais stabs nav sasniedzis gultni. Nācies stabu iedzīt gandrīz pašā purvainajā krastā. Aizsardzībai pret plēsīgiem dzīvniekiem uz staba uzmaukta slidena plastmasas kanalizācijas caurule. Pusotra metra augstumā nostiprināta platforma, uz kuras novietota tuneļveida mākslīgā ligzda – starp metāla dubulta sieta loksnēm ievietots ap piecu centimetru biezs siena slānis. Jāgaida pavasaris un jāvēro, kas šo namiņu apdzīvos.
Protams, ūdensputnu ligzdas vietas ierīkošana ir sarežģītāka, un to neierīko daudzi spārnaiņu labvēļi, bet putnu būrīšus gatavo ne vienā vien mājā, īpaši laukos. Tādēļ nelieli padomi. Lūk, daži no tiem.
Ornitologi iesaka divu līdz 2,5 centimetru dēļu biezumu. Lai būris kalpotu vairākus gadus, jumts jānosedz ar skārdu vai ruberoīdu. No ārpuses pieļaujama dēļu apstrāde ar apdedzināšanu vai ar dabai draudzīgu antiseptisku šķīdumu, piemēram, erlītu. Svarīgi būra apakšu ienaglot starp sienām, lai neuzkrājas mitrums, citādi tā sāks bojāties un ar laiku var izkrist. Konstrukcijā jāievēro drošības pasākumi pasargāšanai no ligzdu postītājiem – caunām, kaķiem -, nostiprinot garāku ārējo laipiņu un nelielu klucīti – barjeru skrejas iekšpusē.
Putnu mājoklis var būt arī dabiska dizaina. Ja ir pieejams apaļš apses vai egles bluķītis ar iztrupējušu vidu, to izdobjot, var izveidot būri, kas patiks vismaz 20 sugu meža putniem: strazdiem, zīlītēm, dzilnām, dzeņiem, zaļajām vārnām, apogiem un citiem.
Jāatceras, ka dobumperētāji putni nav čakli mājas kopēji – pavasarī nekad neizmanto veco ligzdu, bet būvē jaunu virsū, kamēr pēc pāris gadiem būris pilns līdz jumtam un nav vairs lietojams. Ar neticamu darbīgumu atšķiras tikai mājas strazds, kurš pavasarī rīko talku un izmet no būrīša veco iedzīvi. Ieteicams ik rudeni, kad putni devušies prom, savas apkārtnes būrus sagatavot nākamajai sezonai – iztīrīt un remontēt. Apsekojot var atklāties pārsteigumi.Pamestā būrī reizēm ieviešas lapsenes vai sirseņi, ja vien var tikt klāt, mēdz iekārtoties peles, žurkas vai vāveres.
Labākā vieta putnu mājokļiem ir atsevišķi augoši koki, parasti izvēlas bērzu, liepu, kļavu vai ābeli. Jāraugās, lai būris būtu saules pusē, kā arī lai zari un lapotne pārāk neaizsedz tā ieeju. Vienā kokā vai samērā tuvu blakus, dažu metru attālumā, var būt pat divi vai trīs būri. Augstums no zemes divi līdz pieci metri, tā, lai katru gadu varētu tikt klāt un iztīrīt. Var piestiprināt arī pie dzīvojamās mājas vai saimniecības ēkas sienas. Ir redzēti “kaķu droši” varianti, kad būri ar stieplēm piestiprina pie garas kārts vai dēļa, ko savukārt pienaglo jumta malai.
Par to, kad pareizāk izvietot putnu mājokli, domas dalās – agrāko gadu literatūrā minēts, ka tas jādara pavasarī, savukārt ornitologi iesaka dažus putnu mājokļus izlikt jau rudenī, kad ligzdošanas teritorijas aizņem Latvijas teritorijā pārziemojošie dobumperētāji.
Lai gan liekas barbariski, tomēr ornitologi iesaka būri pie koka piestiprināt ar naglām, jo tas nodarīs mazāku kaitējumu, nekā piesienot ar stiepli vai trosi, kas var ieaugt koka mizā. Būri var arī iekārt koka zarā ar stiepli.
Komentāri