Piektdiena, 26. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

Būtiskākais – visu paveikt kārtīgi

Druva
00:00
05.12.2007
2
4lp Pie Goviim

Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecība ”Kalēji” konkursā ”Sējējs 2007” saņēma veicināšanas balvu.

Saimnieks Vilnis Herberts Lācgalvs saka – ir prieks par novērtējumu. Jau izplānots, ka saņemto naudas balvu, visticamāk, izmantos piena mājas modernizācijai.

Pieteikties konkursam mudinājuši citi lauksaimnieki. Uz „Kalējiem” pieredzes apmaiņā bieži brauc zemnieki no dažādām Latvijas saimniecībām, kolēģi no Rēzeknes pārliecinājuši piedalīties prestižajā pasākumā.

”Kalēji” ir piena lopkopības saimniecība, tur 23 slaucamas govis. Kopskaitā kūtī ir 32 Latvijas brūnās un Holšteinas šķirnes liellopi. Nu jau ceturto gadu tiek strādāts bioloģiski, bet zemnieku saimniecībā darbs uzsākts jau 1992. gadā.

Ilglaicīgi izveidojusies sadarbība ar a/s ”Rankas piens”, kam pārdod slaukumu. Līdz šim izdevies saražot vienlīdz labas kvalitātes pienu, kas novērtēts augstākajā šķirā. „Kalēju” saimniekiem, par spīti piena kariem, nav bijusi doma pārdot produkciju citas valsts pārstrādātājiem.

Saimniecībā ir 40 hektāru zemes, vēl 20 hektāri tiek nomāti. Saimnieks uzskata: ”Ja riktīgi saimnieko, tad ar piena lopkopību vajadzētu izdzīvot. Līdz šim tas arī izdevies. Piena cenas normalizējas, bet tai pašā laikā arī viss pārējais – lopbarība, elektrība, degviela, pārtika – kļūst dārgāks.”

Tā kā lopbarību pirkt ir dārgi, „Kalējos” izaudzēta tiek lielākoties visa nepieciešamā labība. Tādēļ V.H.Lācgalvs cer, ka veiksmīgi izdosies strādāt arī nākamgad. Tas būs pirmais gads, kad bioloģiskās saimniecības pilnībā nedrīkstēs izmantot konvencionālo barību. Protams, pastāvēs iespēja graudus iepirkt no citām bioloģiskajām saimniecībām. ”Jāsēj tik auzas, mieži, kvieši un jājauc viss kopā. Bioloģiskās minerālvielas var nopirkt un piemaisīt,” plāno saimnieks. Iegādātas arī savas dzirnavas, labību samaļ paši. V.H.Lācgalvs vērtē, ka pārmaiņas vieglāk pārdzīvos vidējās saimniecības, taču lielajām, viņaprāt, būs grūti izaudzēt un sagatavot lopbarību nepieciešamos daudzumos.

Saimniekam netaisnīgi šķiet tas, ka bioloģiskā ceļā saražoto pienu iepērk par tādām pašām cenām kā parasto. Tagad gan bioloģiskajiem pavērušās iespējas sadarboties ar „Trikātas pienu”, kas ražo bioloģisko sieru, tomēr pagaidām grūti prognozēt šī siera noietu, līdz ar to arī sadarbību ar piena ražotājiem.

M.Lācgalve uzskata, ka par bioloģisko pienu vajadzētu maksāt vairāk, turklāt jāņem vērā, ka: „bioloģiski saimniekojot, nevar panākt tik lielu izslaukumu, kā konvencionālajā saimniekošanā, kad laukus mēslo ar minerālmēsliem un lopiem dod daudz spēkbarības. Bet domāju, ka bioloģiski ražot ir drošāk, cilvēki atzīst, ka arī produktu garša ir tāda, ko nevar sajaukt ne ar ko! Ja bioloģiskā produkcija kļūs pieprasītāka, tad būs pavisam labi”.

Saimnieki stāsta, ka vienmēr ir strādājuši dabai draudzīgi. M.Lācgalve skaidro, ka ķimikālijas neizmanto ne kartupeļu, ne citu dārzeņu un augļu audzēšanā: ”Kādēļ to darīt? Paši taču pēc tam to ēdīsim. Veselību taču bojājam arī ar ko citu.”

”Kalēju” saimnieki uzskata, ka, izmantojot kūtsmēslus un ievērojot augu seku, iespējams uzlabot augsnes kvalitāti: ”Sējam daudz zālāju, katru gadu līdz desmit hektāriem. Trīs gadus aug zāle, tad zemi uzaram un iesējam labību, divus gadus audzējam to, tad atkal zālāji. Tā pakāpeniski katru lauku apstrādājam un mēslojam.”

Saimniecībā pakāpeniski, ņemot kredītus, iegādāta visa nepieciešamā tehnika, lai varētu sagatavot lopbarību. Ir ruļļu prese, pļaujmašīna, ietinējs, arī ķīpu prese. Pagājušajā gadā nopirkts jauns traktors.

Kūts celta 1998. gadā, tad iekārtots piena vads, piena māja. Jau tolaik visu izdevies izveidot pēc Eiropas standartiem, vēlāk saņemts arī ES atbalsts. M.Lācgalve skaidro, ka tam, ka saimniecība atbilst standartiem, izjusta arī ne tik labā puse, jo nav piešķirts atbalsts, piemēram, artēziskās akas iekārtošanai.

Tagad saimnieki nolēmuši mēģināt pieteikties uz Eiropas naudu, iesniegts projekts modernizācijai, lai uzlabotu piena vada mazgāšanu un iegādātos piena slaukšanas iekārtu.

Govju skaits netiek palielināts, jo kūtī ir tikai 23 – 25 stāvvietas. Tiek pieļauts, ka nākotnē varbūt varētu turēt arī gaļas lopus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
17

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
172

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
49

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
31

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
80

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Cēsu svētki - atskats

12:31
23.07.2024
119

Gājienā lepni par sevi un Cēsīm Trijās dienās pilsēta nenogura. Savu ceļu tuvāk zvaigznēm, lai cik augstu kuram tās būtu, ja vien vēlējās, ieraudzīja Cēsu 818. dzimšanas dienas svinību katrs dalībnieks. No vēstures līdz šodienai, no nopietnībai līdz nebēdnīgai jautrībai un spēku pārbaudei sportiskās sacensībās. Un, protams, satikšanās prieks ik uz soļa senajās un aizvien […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
49
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
21
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
19
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
31
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi