Iveta Āboliņa ir friziere. Darba diena paiet salonā, bet brīvos brīžos Iveta gan nodarbojas ar rokdarbiem, gan audzē puķu un dārzeņu dēstus.
“Man vienmēr mājās un frizētavā visas palodzes bijušas nokrautas ar podiņiem un kastītēm. Znoti redzēja, kā mokos, un uzcēla apkurināmu siltumnīcu. Tagad atliek tikai rušināties,” stāsta Iveta un piebilst, ka tas ir viņas hobijs un nedomā sacensties ar profesionāliem dārzniekiem. Lielākoties viņa audzē gurķu un tomātu stādus, bet arī puķu dēstus. Tikko saulīte pavasarī sāk sildīt, tā “Vaivaru” saimniecei jau domas par siltumnīcu.
“Aiz nezināšanas daru, kā kalendārā rakstīts. Ja tomātu diena, tad ar gurķiem neko nedaru, ja teikts, ka tajā dienā drīkst pārstādīt, tā arī daru,” pieredzē dalās Iveta un atzīst, ka kārtīgs praktiķis, protams, rīkojas citādāk. Daudzus vērtīgus padomus viņa uzzinājusi tirgojoties. “Audzēju arī garšaugus. Kad sāku, nekā nemācēju, uzzināju, kad jāsēj, lai maijā var tirgot, kuri ir tie, kas sala nebaidās,” atklāj Iveta un piebilst, ka, audzējot pirmos pavasara zaļumus, nedrīkst nokavēt. Viss atkarīgs, kurš pirmais būs tirgū – tam būs lielāka peļņa un noiets. Tiesa, brīvdienās ar tirgošanos lielākoties nodarbojas dzīvesbiedrs. Viņš braukā pa tirgiem visā Vidzemē, apgādā nu jau zināmus klientus, arī radus un draugus.
Iveta pārliecinājusies, ka pieprasījums pēc dārzeņu stādiem, vēlāk arī dārzeņiem ir ļoti liels. “Pirms diviem gadiem pati paliku bez tomātiem, vīrs visus stādus bija pārdevis. Tagad esmu gudrāka, vispirms atstāju sev, ” smejot stāsta Iveta. Viņa atzīst, ka cilvēku gaumes ir visdažādākās, un viņi izaudzēt grib gan skābus un miltainus, gan lielus un mazus tomātus. Ar klientiem jāsaprotas, ” uzsver “Vaivaru” saimniece un piebilst, ka būtu patiesi labi, ja Straupē būtu savs tirgus. Viņa jau tagad zina, ka ir klienti, kuri to labprāt apmeklētu.
Komentāri