Vasarā cilvēki labprāt izvēlas atpūtu pie ūdens un uz tā, taču ne reti tiek ignorētas normatīvo aktu prasības par tauvas joslu pie ūdeņiem, kā arī, izmantojot motorizētos ūdens transporta līdzekļus, netiek ņemti vērā noteikumi. Lai pārrunātu šos jautājumus, uz sarunu aicinājām Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecāko inspektoru Uldi Lencbergu un Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieku Jāni Gobu. Tauvas josla jāievēro
– Vispirms vajadzētu atgādināt par tauvas joslu, jo šis jautājums ik pa laikam aktualizējas.
U.Lencbergs: – Tauvas joslas prasības jāievēro gan zemes īpašniekiem, gan lietotājiem. Ja cilvēks iegādājies īpašumu pie ūdeņiem, viņam jāatceras, ka ezers nav viņa īpašums. It īpaši, ja ezers ir publiskais, ikvienam ir tiesības to izmantot, un šīs tiesības jānodrošina.
Cēsu rajonā ir desmit publiskie ezeri, kam tauvas josla ir desmit metri, pārējiem ezeriem tā ir četri metri.
– Bet gar privātajiem ezeriem?
U.Lencbergs: – Ja ūdens tilpe atrodas viena īpašnieka zemē, tauvas joslu var nenoteikt, jo citiem to nav iespējams izmantot. Ja ezers ir vismaz divu zemes īpašnieku robežās, tavas josla ir četri metri. Cilvēkiem jārēķinās ar to un jānodrošina brīva pieeja ūdenstilpei.
– Kas jāņem vērā tauvas joslas lietotājiem?
U.Lencbergs: – Tauvas joslu reglamentē Zvejniecības likuma 9.pants. Tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku paredzēta: kājāmgājējiem; zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei; robežapsardzībai; vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.
Pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta: laivu un kuģu piestāšana (izņemot zvejas uzraudzības dienesta laivas un kuģus, kuriem piestāšanas nav jāsaskaņo, ja tie izmantoti, pildot dienesta pienākumus), to izkraušana un pagaidu uzglabāšana; laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts; zvejnieku apmetņu ierīkošana, atpūta, zvejas rīku žāvēšana un citas ar zveju saistītas darbības, kā arī ūdenstūristu apmetņu ierīkošana.
Cilvēkiem, kuri izmanto tauvas joslu, vajadzētu izturēties ar sapratni gan pret zemes īpašnieku, gan apkārtējo vidi, jo likumā arī teikts, ka minētās darbības drīkst veikt, ievērojot vides aizsardzības normas.
Vēlreiz uzsveru, ka šīs darbības jāsaskaņo ar zemes īpašnieku, un viņš var norādīt, kur to darīt.
– Īpašnieks to var arī neļaut?
U.Lencbergs: – Ja likumā teikts, ka „pēc saskaņošanas”, acīmredzot var arī neļaut. It īpaši, ja īpašniekam nācies izbaudīt ūdenstūristu vai atpūtnieku atstātos sveicienus. Cilvēks, kurš iegādājies vai atguvis īpašumu pie ūdeņiem, grib, lai piekraste būtu tīra, sakopta, nereti ieguldot darbā līdzekļus. Un redzot, ka cilvēki atkal nāk un piedrazo, pacietības mērs ir pilns, un viņš var neļaut tur uzturēties. Galējais līdzeklis ir žogu ierīkošana, bet te īpašniekam jāsaprot, ka likums jāievēro un piekļuve tauvas joslai jānodrošina. Ja neizdodas tikt galā ar atpūtniekiem, jāsauc talkā policija vai vides inspektori.
J.Goba: – Pirmos zvanus par sadzērušos ūdenstūristu uzvedību saņēmām līdz ar pirmajām siltajām dienām. Sākas laivošana pa Gauju, nereti to pavada alkohola lietošana. Dažus pārlieku salietojušos esam noņēmuši no trases.
– Cilvēki pauduši neizpratni par teritorijas iežogošanu pie Niniera ezera.
U.Lencbergs: – Aizbraucu, apskatījos un secināju, ka viss tur ir kārtībā. Saimnieks žogu ierīkojis atbilstoši likuma prasībām, nav ierobežota pieeja pie tauvas joslas.
Varbūt padomju laikā kaut kur ir uzbūvēti īpašumi pie pašām ūdenskrātuvēm, jo tad tādas tauvas joslas nebija. Tur nu nekā vairs nevar darīt. Bet kopš neatkarības atgūšanas likumdošana paredz tauvas joslu.
– Dažkārt cilvēks brauc pa ceļu, ierauga ūdenskrātuvi un dodas makšķerēt, bet vēlāk izrādās, ka tas ir privātīpašums.
U.Lencbergs: – Šādā gadījumā jābūt zīmei, kas norāda, ka tas ir privātais dīķis, kurā makšķerēt aizliegts. Ja nav, cilvēks tiešām var nodomāt, ka tā ir koplietošanas ūdenskrātuve. Protams, gadās, ka paši makšķernieki norauj zīmes un saka, ka tur tādu nav bijis.
– Tauvas josla attiecas arī uz upēm?
U.Lencbergs: – Tieši tāpat, kā uz ezeriem. Rajonā ir divas publiskās upes – Gauja no Valmieras rajona līdz Rīgas rajonam un Brasla no HES līdz ietekai Gaujā. Pārējās ir privātās upes, arī Gaujas augštece.
Tauvas joslu nosaka tā: ja ir stāvkrasts – no augšējās malas, ja lēzens krasts – pēc vidējā ūdens līmeņa. Publiskajās upēs tauvas josla ir desmit metri, pārējās – četri.
– Tātad, braucot pa Gauju, nevar izkāpt un rīkot apmetni, kur ienāk prātā?
J.Goba: – Nē, tāpēc jau Gaujas Nacionālais parks un atsevišķi uzņēmēji, kā “Žagarkalns”, “Rakši”, ierīkojuši īpašas apmetnes ar visu nepieciešamo, lai ūdenstūristi varētu piestāt. Bet netrūkst arī tādu, kuri domā, ka viņiem atļauts viss.
U.Lencbergs: – Daudz nosaka arī konkrētās vietas tīrība. Ja tā tiek regulāri sakopta, daudzi tomēr padomās, pirms kaut ko nometīs zemē. Savukārt, ja jau valda nekārtība, daudz vieglāk sekot sliktajam piemēram. Ir arī Cēsu pusē šādi negatīvi piemēri. Piemēram, Lazdiņa ezers Vidzemes šosejas malā, kur pat kauns iegriezties. Saimnieki mainās bieži, teritorija neapsaimniekota, katrs dara, kā grib. Veidojas atkritumu kalni, ko neviens nevāc. Laivotājus kontrolēs aktīvāk
– Tagad par ūdens transporta līdzekļiem. Vai jāreģistrē visas laivas?
J.Goba: – Airu laivu reģistrēšana ir brīvprātīga, obligāti tas jādara, ja ir motorlaiva ar dzinēja jaudu vismaz pieci zirgspēki. Šāds braucamrīks jāreģistrē CSDD, vadītājam jābūt laivas vadīšanas tiesībām un atļaujai izmantot laivu konkrētajā ezerā. Ūdenskrātuvēs, kas atrodas Gaujas Nacionālajā parkā, motorlaivas un ūdens motociklus izmantot aizliegts. Iecerēts arī Ungurā aizliegt braukt ar motorizētajiem ūdens transporta līdzekļiem, izņemot kontrolējošās institūcijas. Jau saņemtas sūdzības, ka ūdens motociklu braucēji ārdās un traucē citiem. Tāpēc, sākoties siltajam laikam, kontrolējam ezerus. Tagad mūsu rīcībā ir jaudīga motorlaiva, lai kontroli varam veikt kvalitatīvi.
U.Lencbergs: – Pašvaldībām ir tiesības noteikt, kur ar motorlaivām un ūdens motocikliem drīkst braukt, kur ne. Piemēram, Ineša ezerā ūdens motociklu, motorlaivu un kuteri drīkst lietot katru trešdienu diennakts gaišajā laikā – no vienas stundas pirms saules lēkta līdz vienai stundai pēc saules rieta. Tātad, braukt gribētājiem jānoskaidro arī šī informācija. Aizliegumi neattiecas uz laivām ar motoru, kura jauda nepārsniedz 3,68 kW.
– Ar ko šovasar jārēķinās braucējiem?
J.Goba: – Kopā ar vides dienestu veiksim aptverošas pārbaudes, ne tikai kontrolējot, kur drīkst braukt, kur ne, bet arī pārbaudot, vai transporta līdzeklis ir reģistrēts, vai braucējam ir tiesības, vai viņš nav lietojis alkoholu. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 117. pants paredz atbildību par kuģošanas noteikumu pārkāpumiem. Piemēram, par kutera, ūdensmotocikla, motorlaivas vai jahtas vadīšanu iekšējos ūdeņos, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5, bet nepārsniedz 1,5 promiles, kuģošanas līdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no simt līdz divsimt latiem un atņem kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no sešiem mēnešiem līdz gadam.
Ja pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 1,5 promiles, uzliek naudas sodu kuģošanas līdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem un atņem vadīšanas tiesības uz diviem gadiem.
– Ja aiztur par kuģošanu alkohola reibumā, vai tiek atņemtas arī autovadītāja tiesības?
J.Goba: – Pašlaik vēl ne, likums paredz tikai kuģošanas līdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu. Ja piesaistīs šīs tiesības autovadītāja apliecībai, nāksies palikt bez tām.
– Ja aiztur mednieku?
J.Goba: – Līdzko mednieks atsakās pūst trubiņā vai tiek aizturēts, vadot kādu transporta līdzekli, tostarp ūdens transporta, alkohola reibumā, viņam jāšķiras no ieroča lietošanas atļaujas.
– Ja arī ūdens motociklu vadīšanai vajag tiesības, kā tad ar motociklu izīrēšanu izbraukšanai?
J.Goba: – Šis bizness ir beidzies, jo bez tiesībām ūdens motociklu vai motorlaivu vadīt aizliegts.
Ja ūdenskrātuvē atļauts braukt ar ūdens motocikliem, jāievēro visas normas, lai netraucētu citiem atpūtniekiem. Bet, ja gribas izrādīties un pakļaut citus briesmām, tas jau robežojas ar huligānismu, un par to nāksies atbildēt.
* Publiskie ezeri Cēsu rajonā: Alauksts Vecpiebalgas pagastā, Āraišu ezers Amatas novadā, Inesis – Inešu pagastā, Juveris – Dzērbenes, Mazuma – Vaives, Ratnieku – Līgatnes, Riebiņa – Straupes, Rustēgs jeb Ungura ezers – Raiskuma, Skolas jeb Drustu ezers – Drustu un Taurenes ezers Taurenes pagastā.
* Publiskās upes: Gauja posmā no Valmieras rajona līdz Rīgas rajonam; Brasla — no Braslas ūdenskrātuves aizsprosta līdz ietekai Gaujā.
* Airu laiva – kuģošanas līdzeklis, kurš paredzēts braukšanai ar aira (-u) palīdzību vai motoru, kura jauda nepārsniedz 3,68 kW . * Motorlaiva – atpūtai, tūrismam vai sportam paredzēts kuģošanas līdzeklis bez klāja un atsevišķām no ūdens aizsargātām telpām cilvēkiem, kurš paredzēts braukšanai galvenokārt ar mehāniska dzinēja palīdzību, kura jauda ir lielāka par 3,68 kW un kura garums ir mazāks par 24 metriem.
Komentāri