Trešdiena, 19. marts
Vārda dienas: Jāzeps, Juzefa

Zaube. Būt sava pagasta saimniekiem

Sarmīte Feldmane
11:47
18.03.2025
126
Zaube2

Zaubes pagastā šī gada sākumā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 712 iedzīvotāji. Kā jau laukos, vasarās te cilvēku vairāk, jo sabrauc vasarnieki, ziemās pagastā klusāks. Taču Zaubes vārds daudziem Latvijā ir pazīstams gan kā skaista, ainaviska vieta, gan saistās ar aktīviem cilvēkiem, kuri līdzdarbojas kopīgam mērķim – lai pagastā paši dzīvotu sakoptā vidē, lai garāmbraucēji piestātu.

Iedzīvotāju rosība veicina pagasta attīstību

“Zaube ir labs piemērs līdzdalībai, kopā darīšanai,” saka Cēsu novada pašvaldības tūrisma speciāliste Eva Koljera.

Viņa atceras, kā pirms vairāk nekā desmit gadiem, domājot par tūrisma attīstību toreizējā Amatas novadā, Zaubē iepazinās ar vietējiem medniekiem un makšķerniekiem. “Viņi tiem, kuri piedalījās talkās, lai sakoptu Augšezera apkārtni, rīkoja medījumu un makšķernieku lomu degustācijas, popularizēja vietējos produktus. Sarunās radās ideja, ka vēl varētu piesaistīt pagasta bioloģiskās saimniecības, kas gatavo tējas, audzē aitas, dārzeņus, un kopā sarīkot festivālu,” stāsta E.Koljera un uzsver, ka katrs uzrunātais bija gatavs iesaistīties.
“Paši bija ieinteresēti, un no zaubēniešiem vairākkārt esmu dzirdējusi, ka viņi ir gatavi ieguldīt laiku, līdzekļus, lai Zaubē kaut kas notiktu, un, ja paši dara, tad var kaut ko prasīt arī no paš­valdības. Kad pats ir izdarījis, var prasīt no citiem,” stāsta tūrisma speciāliste un vērtē, ka ieinteresēti cilvēki kopā var daudz paveikt.

Festivāla rīkošanā iesaistās daudzi zaubēnieši – visas paaudzes. Mednieku un makšķernieku kluba “Zaube” biedri ir galvenie festivāla dalībnieki, kuri ik gadu cienā apmeklētājus ar pašu sagādātiem meža labumiem, ko nav iespējams baudīt nekur citur, jo ēdienu receptes ir paaudžu mantojums.

“Senioru biedrība “Sidrab­ozols” uzņēmusies savus pienākumus, vienmēr atbalsta veikals “Skor­pions”, vietējie uzņēmēji. Pašval­dība nodrošina kultūras programmu, nodarbes dažādām paaudzēm, tehnisko aprīkojumu. Zau­bes savvaļas kulinārā festivāla vilcējspēks ir kluba piedāvājums, tas ieinteresējis atbraukt nu jau tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas. Septembrī atkal būs festivāls,” stāsta E.Koljera un uzsver, ka pāris gados Latvijas kartē Zaube vairs nebija sveša vieta. Par festivālu un pagastu bija daudz informācijas medijos. “Zaube pamazām iekļuva tūrisma maršrutos, pagastu sāka iepazīt, te iegādāties īpašumus. Tepat blakus attīstās Vilhelma Purvīša muzejs,” klāsta tūrisma speciāliste un uzsver, ka Zaubes centrs ir sakopts un tas ir gan pašvaldības, gan vietējo iedzīvotāju ieguldījums un nopelns. Sākoties festivālam, lielāka uzmanība tika pievērsta parkiem, tie aprūpēti, var doties pastaigāties. Taps gājēju celiņš no centra uz ezeru. “Ja redzams, ka iedzīvotāji ir ieinteresēti, līdzdarbojas, arī paš­valdība iegulda, atbalsta. Un ieguvējs ir ikviens, ne tikai zaubēnieši,” atgādina E.Koljera.

Kā saimnieki rūpējas par savu ezeru

Mednieku un makšķernieku klubam “Zaube” ar paš­valdību noslēgts deleģējuma līgums par Zaubes Augšezera apsaimniekošanu un licencētās makšķerēšanas organizēšanu.

“Pirms 13 gadiem redzējām, ka ezers ir noplicināts, aizaug, krasti ieaug krūmos, par kārtīgiem lomiem var tikai sapņot,” atceras kluba valdes loceklis Druvis Legzdiņš un uzsver, ka kluba biedriem gribējās izveidot atpūtas vietu zaubēniešiem, lai ir patīkama vide, lai ezerā ir zivis, ko makšķerēt.

Klubs ar ideju par ezera apsaimniekošanu vērsās Amatas novada domē. D. Legzdiņš atceras, ka novada vadītāja bija izbrīnīta, jo šāds ierosinājums bija kas jauns. Vairākkārtējās sarunās izvērtējot ieguvumus, domes vadība un novada deputāti piekrita.

“Ķērāmies pie darba, rīkojām talkas, zaubēnieš atbalstīja. Ir daudzi, kuri saprot, ka pašiem ir jādara. Prieks redzēt, kad uz talku atnāk visa ģimene, bērni ar grābekļiem un visi strādā, neprasot – kāpēc. Protams, ir tādi, kuri nesaprot, kāpēc viņiem tas jādara, bet tādu ir aizvien mazāk,” stāsta D. Legzdiņš un uzsver, ka klubs ikdienā gādā, lai Augšezera apkārtne būtu vienmēr sakopta, lai te patīkami uzturēties. Visu dara pēc pašu iniciatīvas, iegulda savus līdzekļus, neprasot pašvaldībai.

Kluba ienākumi ir biedru naudas un nauda, kas iekasēta par licencētās makšķerēšanas organizēšanu. “Licencētā makšķerēšana bija vienīgais, lai ezerā nodrošinātu kārtību, jo katrs rīkojās, kā saprata,” saka kluba valdes loceklis un atceras, ka sākumā bija gan licencētās makšķerēšanas atbalstītāji, gan pretinieki, kurus ar laiku jaunā kārtība pārliecināja, jo ezera apkārtne tika sakopta, kļuva pievilcīga, iekārtotas atpūtas vietas un makšķerniekiem tika nodrošināts būtiskākais – ezerā bija zivis.

Licences Augšezerā maksā seši, desmit un 15 eiro. Tas atkarīgs no tā, kā makšķernieks vēlas atpūsties – atskriet uz brīdi vai pie ezera pavadīt ilgāku laiku. Vienas licences lomā atļauts paturēt ne vairāk kā divas līdakas, ne vairāk kā divas karpas, noķertās karpas pieļaujamais garums – ne mazāks par 40 cm.
Makšķerēšanas organizētājiem paliek 90 % no pārdotajām licencēm, pārējā nauda tiek ieskaitīta Zivju fondā.

“Paši atjaunojam zivju resursus. Vērtējam, kādas zivis un cik noķertas, cik lielas, kādas palaistas, tad arī ir skaidrs, kādas jāielaiž. Katru gadu ielaižam karpu mazuļus. Karpa ir komerciāla zivs. Cik varam atļauties, tik zivju mazuļu gādājam, ir sponsori, arī pašvaldība atbalsta,” stāsta D.Legzdiņš un ar gandarījumu piebilst, ka ir makšķernieki, kuri gadiem brauc uz Augš­ezeru, jo zina, ka varēs atpūsties un arī iegūt lomu. Ezerā var noķert karpas, līņus, līdakas, brekšus, karūsas, asarus, raudas.

Salvis Lazdāns, kaislīgs makšķernieks un aktīvs kluba biedrs, ik gadu rīko karpu un līdaku makšķerēšanas sacensības. D.Leg­zdiņš atklāj, ka Augšezerā ir lielas līdakas un ļoti lielas karpas. Tās tiek palaistas, tādus noteikumus pieņēmām paši biedri, lai resursi atjaunotos.

D.Legzdiņš atzīst, ka Zaubes savvaļas garšu festivālam ir gara vēsture. “Gandrīz visi klubā esam gan mednieki, gan makšķernieki. Sākām rīkot degustācijas, Eva Koljera uzrunāja, izteica ideju mūsu degustācijas rīkot plašāk. Kāpēc gan ne? Nākamgad būs jau desmitais festivāls,” pastāsta zaubēnietis.
D.Legzdiņš ar gandarījumu teic, ka Zaubē izdevies līdzi pavilkt citus un kopā darīt. “Ja neiesaistītos mednieku, makšķernieku ģimenes, nekas neizdotos. Neno­vērtējamu darbu festivāla rīkošanā paveic arī mednieku sievas. No kluba pasākuma ir izaudzis Latvijas festivāls,” saka D.Leg­zdiņš un atgādina: “Zau­be ir kā skaista meitene, vienmēr gribas pie viņas atbraukt.”

Kluba valdes loceklis atzīst, ka diemžēl pagastā darītāju ir mazāk. “Ne jau tāpēc, ka cilvēki negribētu darboties, bet nav jaunās paaudzes. Jaunie makšķernieki ir, bet maz. Viņi mācās saprast, ko, kad drīkst makšķerēt, ko paturēt lomā, piedalās sacensībās. Tāpat ir ar medniekiem, jaunie ir, bet maz,” stāsta D.Legzdiņš un uzsver: “Klubs turas, droši varu teikt, varam izdzīvot. Svarīgi, lai labi mums un citiem.”
“Tas, ko darām, ir visiem – gan pagasta iedzīvotājiem, gan viesiem. Vai tad nav patīkami dzirdēt labus vārdus par Zaubi? Ir patīkami uzturēties ezermalā. Pērn par saviem līdzekļiem un ar sponsoru atbalstu nopirkām ezera zāles pļaujmašīnu. Neprasījām Augš­ezera saimniekam – pašvaldībai. Esam uzņēmušies to apsaimniekot un to arī kopā darām. Kamēr būs ieinteresēti zaubēnieši, viss notiks,” pārdomās dalās D.Leg­zdiņš.

Maijā, ja ir drosme izmēģināt savu prasmi un veiksmi, ikviens var piedalīties līdaku makšķerēšanas sacensībās Zaubes Augšezerā.

Līdzdarbība ceļ pašapziņu

Zaubes senioru biedrības “Sidrabozols” vadītāja Gunta Rudmieze pauž pārliecību, ka līdzdarbošanās ceļ pašapziņu, vairo lepnumu par savu pagastu.

“Ir svarīgi apzināties, ka varam darīt kopā, un, kopā darot, izdodas,” uzsver zaubēniete un piebilst, ka katram iedzīvotājam ir jāuzņemas atbildība ne tikai par savu īpašumu, bet arī vietu, kurā dzīvo. Viņa vērtē, ka ir jānāk kopā, tad rodas idejas, tikai jāsāk tās īstenot. “Var jau gaidīt, ka kāds izdarīs, pārmest citiem, ka kaut ko nedara, bet vieglāk un patīkamāk ir paveikt pašiem. Tad ir gandarījums,” teic G.Rudmieze.

Pavasarī pagasta seniori piedalās parka sakopšanā. “Pa ceļu uz Skrīveriem brauc daudzi. Gribē­jās arī viņiem sagādāt prieku. Pirms Jāņiem centrā izrotājām siena zārdu, bija arī no salmiem darināts Zaubes Jānis, kurš sēdēja pie alus muciņas. Daudzi piestāja, fotografējās,” stāsta G.Rudmieze un uzsver, ka tikai paši zaubēnieši var pievērst citu uzmanību, pārliecināt, ka pagastā ir rosība.

Pirms skolas gada pie bērnudārza “Sidrabozols” dalībnieces izveidoja ziedu paklāju kā apsveikumu skolotājiem un skolēniem. Lai garāmejot prieks! Seniori arī rīko savas sporta spēles un aicina komandas no kaimiņu pagastiem.

“Ar prieku iesaistāmies Zaubes savvaļas kulinārā festivāla rīkošanā. Gatavojam svētku noformējumam auduma karodziņus. Strā­dājam vairākas dienas, lai virtene būtu starp Lejas un Augšezeru. Pērn mums bija uzticēts vadīt konkursu “Sēnes burciņā”. Tas bija interesanti, satikām daudz cilvēku, iepzīstinājām ar Zaubi,” pastāsta biedrības vadītāja un uzsver, ka seniori iesaista arī savus bērnus, mazbērnus, radus un visi pārliecinās, ka līdzdarbojoties var gūt prieku un gandarījumu.

“Bērni te dzīvos, vieta jāuztur, lai mazbērniem labas atmiņas, tad viņi atgriezīsies. Svētki ir, ja ir darītāji, tikai paši varam ikdienu veidot krāsaināku, apkārtējo vidi sakoptāku,” saka zaubēniete.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Obligātā mīlestības deva

21:06
14.03.2025
334
1

Zvannieku mājas Vaives pagastā ir mācītāja un teoloģijas pasniedzēja Jura Cālīša un pedagoģes Sandras Dzenītes-Cālītes izveidots patvērums dzīves ievainotajiem. Te pajumti, atbalstu un rūpes saņem līdz pat 20 bez vecāku un tuvinieku gādības palikuši bērni, jaunieši un arī pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Šeit viņiem ir radīta    droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgiem, […]

Redzeslokā. Saksofona balsi saprot pasaulē

13:36
11.03.2025
352

Cēsnieks Zintis Žvarts ir pazīstams saksofonists. Viņš priecējis klausītājus koncertos un festivālos ne tikai Latvijā, arī Itālijā, Japānā, Anglijā, Francijā, Somijā, Dānijā, Singapūrā, Vācijā un citur. Zintis ir arī pedagogs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un vidusskolā Rīgā. -Jūsu vārds dzirdams daudzos koncertos. -Priecājos, ka dzīvē tā izveidojies, ka neesmu viena žanra mūziķis, ka varu […]

Viesos pagastā. Drabeši

20:17
07.03.2025
153

Āraišu vējdzirnavu ainaviskā maģija Viens no ļoti pamanāmiem piesaistes punktiem Drabešu pagastā ir Āraišu dzirnavas, vecākās šāda veida vējdzirnavas Latvijā. Tajās joprojām var malt graudus un iepazīt latviskās maizes tradīcijas. Dzirnavnieces – gides lomā tad ir blakus esošo “Vējdzi­rnavu” māju saimniece Vineta Cipe, bet viesu uzņemšanā iesaistīta visa ģimene.Ļoti apmeklēta vasaras nogalēs bija tradicionālā Maizes […]

Cēsu novada budžets 2025

18:37
04.03.2025
39

Kā salikti pašvaldības vajadzību un iespēju puzles gabaliņi Cēsu novada dome februāra vidū apstiprināja 2025. gada budžetu 125 448 326 eiro. Kā to paredz likums, pašvaldību budžets, izņemot Rīgas pilsētu, ir bezdeficīta. Budžeta balsojumā piedalījās 18 deputāti, 16 balsoja par, divi atturējās. Kā plānotie izdevumi veicinās novada iedzīvotāju labklājību, risinās aktuālas un nozīmīgas vajadzības, saruna ar novada […]

Intervija. Novecot kopā ar pašvaldībām

16:46
28.02.2025
83

Cēsnieks Aino Salmiņš ir Latvijas mēroga pašvaldību eksperts ar iespaidīgu pieredzi un zināšanām par vietvaru saimniecisko darbību. Sācis Cēsīs leģendārā pilsētas mēra Jāņa Beikmaņa komandā, bet nu jau vairākus gadu desmitus strādā Latvijas Pašvaldību savienībā, kur ir padomnieks tautsaimniecības jautājumos. Pārstāvēt pašvaldības diskusijās ar valdības pārstāvjiem, ministriju vadību, politiķiem un gadu no gada skaidrot būtībā […]

Saglabāt vēsturi arhitektūrā

16:39
28.02.2025
38

Pastaigājoties Cēsīs pa Rožu laukumu, Torņa ielu, ikviena uzmanību piesaista celtnieku darba radītais troksnis. Šogad jāpabeidz atjaunošanas darbi Konrāda namā, Mācītāja un Ratu mājās, kā arī Draugu nama būvniecība. Konrāda kvartālā būs gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres dzīvokļi, kā arī telpas darbam un pasākumiem. Ik pa laikam vietu izpētē kādu pārsteigumu atklāj arheologi, bet tikmēr ēku […]

Tautas balss

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
10
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
10
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Ne suņi vainīgi

17:24
17.03.2025
19
Cēsniece raksta:

“Labi, ka pavasara lietus noskalo, citādi ir nepatīkami iziet no mājas. Saimnieki savus četrkājainos mīluļus izlaiž ārā, un tie izskrienas turpat pa pagalmu. Vai saimnieki paskatās, ko suņi atstājuši, vai savāc? Protams, nē. Esam runājuši gan ar mājas vecāko, gan informējuši pašvaldības policiju, nekas nemainās. Izskatās, ka ir tā: viens suņa saimnieks ierauga, ka pagalmā […]

Kāpēc pusnaktī kopj ietves?

17:23
16.03.2025
36
Lasītājs raksta:

“Pusnaktī mani pamodināja traks troksnis, šķita, brauc traktors vai pat tanks. Vienu mirkli iedomājos, ka varbūt man atvesta malka, to izgāž, bet aptvēru, ka naktī jau nu to diezin vai vestu. Gāju skatīties pa logu, kas notiek. Ielas zaļajā zonā starp ietvi un brauktuvi strādāja neliels traktors. Ko tur zālājam darīja, nesapratu, tikai nākamajā dienā […]

Mazajam velosipēdistam nepieciešama ķivere

17:15
16.03.2025
15
Lasītāja P. raksta:

“Nu jau Cēsu ielās aizvien vairāk velosipēdistu. Tas priecē, kā teikt, pavasara vēstnesis. Taču apbēdina, kā nepilngadīgajiem riteņbraucējiem galvā nav ķiveres. Daudz taču nevajag, lai paslīdētu kādā slīpumā vai peļķē, kristu. Tas nu būtu vecāku pienākums – mācīt, ka ķivere jāvalkā,” sacīja lasītāja P.

Sludinājumi