Nu jau nepateikt, kur Latvijā nav Spānijas kailgliemežu. Tāpat neizvērtēt, kas nodara lielākus postījumus dārziem, lietavas vai šie svešinieki.
Daudzi jo daudzi, kam ir mazdārziņš vai zaļā teritorija pie mājas, var pastāstīt, kā iesaistījušies neuzvaramā cīņā. Bet… Spānijas kailgliemezis Latvijā nav invazīva suga un tam te ir tādas pašas tiesības kā citiem – dzīvot, ēst un palielināt populāciju. Un rīmam ir arī savi aizstāvji, tie, kuri aizvien nespēj veikt grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Pērnvasar, kad kailgliemežu bija mazāk, bet savu postu tie prata veikt tikpat veiksmīgi, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija skaidroja, ka līdz gada beigām grozījumi tiks pieņemti un Ministru kabinets izdos Latvijas invazīvo sugu sarakstu, primāri tajā paredzot iekļaut Spānijas kailgliemezi.
Gads pagājis, un zemkopības ministrs Armands Krauze intervijā Latvijas Televīzijā atgādina, ka ar Spānijas kailgliemežiem ir jācīnās, un pauž skepsi, ka tie būtu jāiekļauj invazīvo sugu sarakstā. Latvānis, lūk, sarakstā esot, bet turpina augt Latvijā. ”Esmu gatavs par šo tēmu aprunāties ar speciālistiem, bet es vienmēr esmu ļoti piesardzīgs par papildu lietu ielikšanu sarakstos, jo mēs tad nonākam pilnīgi pretējā pusē – ieliekam sarakstā, ir jaunas kontroles, jauni izdevumi, cilvēkiem ir jauni sodi,” teica ministrs, aicinot iedzīvotājus sakopt aizaugušās teritorijas.
Ja kāda suga tiek atzīta par invazīvu, ir jāveic mērķtiecīgi tās ierobežošanas un apkarošanas pasākumi. Zemes īpašniekiem vai tiem, kuriem zeme nodota lietošanā vai valdījumā, jāveic invazīvo sugu pārvaldīšanas pasākumi, lai novērstu to tālāku izplatību. Tad arī pašvaldība ir tiesīga izdot saistošos noteikumus un var piemērot sodu. Ja zemes īpašnieks neveiks nepieciešamos ierobežošanas pasākumus, fiziskai personai par kaitēkļa izplatības pieļaušanu varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 1500 eiro. Savukārt juridiskām personām sods varēs sasniegt pat 3000 eiro.
Pagaidām Latvijas invazīvo sugu sarakstā ir tikai latvānis. Šķiet, ministrs nav dzirdējis, ko Spānijas kailgliemezis nodara dārziem, parkiem, ka tas pārņem Latviju krietni ātrāk nekā Saeima spēj pieņemt likuma grozījumus, kas ir svarīgi lielai sabiedrības daļai. Tas arī apgrūtina sugas monitorēšanu, tāpēc iedzīvotāji aicināti ziņot vietnē www.invazivs.lv par katru vietu, kur šie gliemeži sastapti.
Vai tā neizpratne, vai varbūt jau jūtamas Saeimas vēlēšanas nākamruden un negribas kādu vēlētāju apbēdināt, uzliekot jaunus pienākumus?
Lasa rītā, vakarā. Pašvaldība, palīgā!
Kamēr varas gaiteņos valda neizlēmība, iedzīvotāji ceļ trauksmi un sauc palīgā. Katram sava pieredze, bet uztraukums viens – kā pasargāt dārzu un izaudzēt to, kas iesēts, iestādīts.
Pašvaldība iedzīvotājiem rīkoja tikšanos ar Valsts augu aizsardzības dienesta komunikācijas vadītāju Daci Ūdri un Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo sugu eksperti Aivu Bojāri, lai pārrunātu šīs vasaras aktualitāti , arī dalītos pieredzē un meklētu atbildes uz būtiskāko jautājumu – kā pasargāt dārzus.
A.Bojāre atgādināja, ka pirmoreiz Spānijas kailgliemezis Latvijā konstatēts pirms 17 gadiem. To pieveda ar augiem, stādiem no kaimiņvalstīm. Sākumā bija nezināšana, kad sapratām, kas tas par kaitēkli, bija jau par vēlu. Pilnībā to iznīdēt Latvijā vairs nav iespējams, jo tas mitinās ne tikai dārzos, arī savvaļā. Tas ir arī
Latvijas Nacionālajā botāniskajā dārzā. Ir jācīnās, ja neko nedarīsim, ir pamatoti draudi lauksaimniecībai,” skaidroja eksperte un atzina, ka iestādēm nav pilnvaru uzlikt pienākumu kailgliemežus iznīcināt, jo tie oficiāli nav iekļauti invazīvo sugu sarakstā.
D.Ūdre pastāstīja, ka Latvijā stādu audzētavas tiek pārbaudītas divreiz gadā. Ir saraksts ar slimībām, kaitēkļiem, kas tajos nedrīkst būt. Laboratorijā to pārbauda. Tāpat uz robežas eksperti ņem paraugus un arī testē. Vai kopā ar stādiem augsnē nav kailgliemežu oliņas, vai tās nav mūsu stādaudzētavu produkcijā, pārbaudīts netiek. Kamēr svešzemnieks oficiāli nav invazīvs, to nedara.
“Kailgliemezis gadā izdēj līdz pat 500 olām. Tas ēd ne tikai augus, arī citus gliemežus. Būtiski, ka spāņi ātri pielāgojas un krustojas ar citām gliemežu sugām, kļūst vēl dzīvotspējīgāki un iznīcina vietējās sugas,” ne tik cerīgu nākotni iezīmēja A. Bojāre un pastāstīja, ka Spānijā šis gliemezis nav kaitnieks, karstajā klimatā tas tā nevairojas. “Ja būs karsts laiks, arī kailgliemežu būs mazāk. Maiga ziema, slapja vasara ir izcili apstākļi dzīvošanai. Rudenī lielie iet bojā, bet oliņas un tie, kas tikko izšķīlušies, mīnus četros grādos izdzīvo,” bilda eksperte.
Vairāk nekā 30 cēsnieku, kuri bija atnākuši uz tikšanos, stāstīja, kā lasa savu dārzu okupantus, iznīcina sālsūdenī, dzirda ar alu, savāc un nobendē, izkaisa granulas. Ne viens vien salasījis un iznīcinājis daudzus simtus.
“Kaimiņi darām, ko varam, bet, ja blakus ir nekopta teritorija, esam pilnīgi bezspēcīgi,” uzsvēra cēsnieki. Pārmetumi tika veltīti arī pašvaldībai, kura kārtīgi neapsaimnieko savus īpašumus, un tajos izveidojušās Spānijas kailgliemežu pārņemtas teritorijas. Tika minēta gan Kalnmuižas kokaudzētava, gan neizmantoto dzelzceļa sliežu, kas šķērso Valmieras ielu, apkārtne, gan Festivāla ielas aizaugušais nogabals, gan dzelzceļa mala Vāveres ielā.
“Ja arī tie visi nav pašvaldības īpašumi, tā taču zina, kam tie pieder, un var kaut ko darīt,” tika uzsvērts, bet cēsnieks Jānis Sūniņš pauda viedokli: “Pašvaldības jaunie noteikumi paredz, ka pagalmos zāles augstums drīkst būt līdz 30 cm, bet nekustamā īpašuma teritorijā, kas norobežota ar sētu vai dzīvžogu, 50 cm, ka jāpļauj vismaz divas reizes gadā. Tas jau ir priekšnoteikums kailgliemežu izplatībai. Tiem ir, kur slēpties un baroties.”
Diskusija raisījās arī par to, ko darīt ar zaļajiem atkritumiem. Iedzīvotāji gadiem mudināti ierīkot komposta kaudzes, bet tās kļūst par dzīvotni un ziemošanas mītni kailgliemežiem.
“Visi lasām, trauki pilni, un tie vēl krāsies, kur tos likt,” jautāja Olita Ansone.
Salasītos kailgliemežus A.Bojāre ieteica aprakt metru dziļā bedrē, jo tie var izdzīvot vien 30 centimetru dziļumā.
Cēsnieki, gan jokojot, ka gliemežu lasīšana kļuvusi par nacionālo sporta veidu, gan izsakot pārmetumus, ka pašvaldība neredz problēmu, kas satrauc daudzus ne jau tikai Cēsīs, bet lielā daļā novada, izteica dažādus ierosinājumus. “Tāpat kā saņemam rēķinus, varētu izsūtīt vēstules, brīdināt par kailgliemežiem, jo daudzi par tiem pat nezina. Spāņi saimnieko no vēla vakara līdz rītam, pa dienu tos neredz, un cilvēki pat nezina, kas dārzā noēd puķes,” ieteica kāda cēsniece, bet Inese Stivriņa ierosināja, ka pašvaldībai jādomā par grantiem, atbalstu kailgliemežu ierobežošanai. Kāda cēsniece uzsvēra, ka viņu visvairāk satrauc Avotu ielejas parks, ja pašvaldība piešķirtu granulas pret gliemežiem, viņa tās izkaisītu.
“Pa vienam neko neizdarīsim. Vai cēsniekiem jāziedo alga un brīvais laiks kailgliemežiem? Cīņā pret tiem ir vajadzīgs atbalsts,” uzsvēra O.Ansone, bet eksperte A.Bojāre atgādināja, ka Spānijas kailgliemeži olas dēj augustā, tādēļ ir svarīgi, cik dārzu iekarotāju līdz tam pagūs iznīcināt.
Ekspertes atgādina, ka “Ferramol”, mazas, zilas tabletes, kas satur dzelzs fosfātu, ir toksiskas gliemežiem. “Vitrol GB” sastāvā ir dzelzs pirofosfāts. “Labākie ir vara preparāti, bet Latvijā tādi nav pieejami.
Var izmantot vara vitriolu un miglot vakarā, kad rasa, vai no rīta. Var likt vara plāksnes, bet tas būs dārgi,” pastāstīja A.Bojāre.
Cēsnieki cits citam stāstīja, ko izmēģinājuši. “Ja iegādāšos skrējējpīles, kas vienīgās ēd kailgliemežus, nez vai kaimiņiem patiks,” bilda Raimonds Gailītis, bet A.Bojāre atgādināja, ka tad gan pret gliemežiem nedrīkst izmantot ķīmiskos līdzekļos
Pašvaldības vides speciālists Jānis Balodis “Druvai” atzina, ka Spānijas kailgliemeži ir šīs vasaras problēma. “Cēsnieki zvana, prasa padomu. Ieteikumi tiks apkopoti, vai iespējama grantu programma, par to jālemj deputātiem,” teica J.Balodis un uzsvēra, ka pašvaldība lielāku vērību veltīs savu īpašumu uzturēšanai.
Cēsniece Aija Capa atceras, ka pirms gadiem desmit uz taciņas vienu ieraudzījusi, nesapratusi, kas tas ir. “No bijušās dzelzceļa kokaudzētavas Kalnmuižā spāņi nāk uz Agras ciemu. Kokaudzētava netiek apsaimniekota, tur ir džungļi. Kaimiņi arī ir aktīvi, un katru dienu lasām simtiem gliemežu,” pastāsta Aija, bet Ludmila Aleksējeva pastāsta, ka Festivāla ielā kailgliemeži staigā pa ietvi. “Nezinu, ko tie neēd, jo noēsts tiek viss. Netālu ir nepabeigta ēka, nekopta teritorija. Vakarā ap desmitiem ar kaimiņu satiekamies, katram spainītis rokās, lasām,” stāsta Ludmila un piebilst, ka izmēģinājusi arī izkaisīt granulas, kas iznīcina kaitniekus, bet, ja vēl nesen to kilograms maksāja 11, tagad jau 16 eiro.
Līgatnietei Dainai Birnei sava pieredze: “ Pagājušajā vasarā pa kādam bija, bet nenodarīja lielu postu. Tagad Līgatnē visur mudž. Spāņi ir gudri, kad nopļauj zāli, ja ir saulīte, paslēpjas zem mazākā kukuržņa un nogaida, kad varēs doties pusdienās. Tie ļoti ātri pārvietojas,” novērojumos dalās Daina. Viņa secinājusi, ka kailgliemeži smādē lauvmutītes, kumelītes, piparmētras, raudeni, toties baziliku nograuž uzreiz, tāpat vasaras puķes, īpaši garšo samtenes. Kapos lielierīmas neaiztiek laimiņus.
Līgatniete atklāj, ka jau pielasījusi 20 pieclitru burkas ar kailgliemežiem. Salasa, tad samet sālsūdenī, pamēģinājusi arī granulas, kuras rīmām garšo, bet no kurām tie iet bojā. Taču tās dārgas, nepiepirkt.
“Ierobežošana, apkarošana ir cīņa ar vējdzirnavām. Bet vismaz cīņa, kaut par kādu gliemezi mazāk,” bilst Daina un piebilst, ka atliek cerēt uz aukstu ziemu, lai oliņas aizietu bojā.
Inese Stivriņa ir dārzniece Ruckas muižā. Viņa situāciju raksturo kā invāziju. Pērn vasarā kailgliemeži bija, bet ne tik daudz. Tika izliktas bļodiņas ar alu, kuru tie sadzeras un noslīkst, varēja savākt. “Lai ierobežotu, jau par 150 eiro izkaisītas granulas. Vispirms apkārt ēkai, lai nelien pamatos, tad ap pushektāru teritorijā, bet parks ir 7,4 hektāri. Cīņa būs vismaz līdz oktobrim,” pastāstīja I.Stivriņa.
Pieredze krājas
Saprotams, ka Spānijas kailgliemežu ierobežošana nav vienas pašvaldības, bet visas Latvijas problēma.
Mēģinājumi to izplatību ierobežot notiek daudzos novados. Siguldas novads ir no tiem, kur ienācēji nodara lielu postu. Gliemežu apsēstajās vietās pašvaldība līdz 31.augustam regulāri kaisīs dažādus līdzekļus. To darīt mudina arī iedzīvotājus. Pērn Dabas aizsardzības pārvalde izsludināja grantu konkursu kailgliemežu ierobežošanai, finansējumu saņēma gan pašvaldība, gan vairāki siguldieši.
Viens no veidiem, kā kailgliemeži izplatās, ir augu atlieku pārvietošana. Lai ar problēmu cīnītos, Siguldā iekārtots 4950 kvadrātmetru dārzs un atkritumu kompostēšanas laukums, kurā izveidota buferzona, kurā regulāri notiek kailgliemežu uzraudzība un nepieciešamības gadījumā arī kailgliemežu ķīmiska iznīcināšana. Tāpat visapkārt laukumam uzstādīts gliemežu elektriskais žogs, zaļajos atkritumos tiek veikta termiskā kailgliemežu un to oliņu iznīcināšana, kā arī atvestos dārza atkritumus sasmalcina. Kopumā pasākumiem izlietoti vairāk nekā 5000 eiro.
Kuldīgas novada pašvaldība jau vairākus gadus ierobežo gliemežus savos īpašumos. Apsaimniekotājs SIA “Kuldīgas Komunālie pakalpojumi” mehāniski nolasa gliemežus Mārtiņsalā, Estrādes parkā, Pārventas parkā. Apzinoties problēmas nopietnību, top rīcības plāns invazīvās sugas ierobežošanai visā novada teritorijā. Plānota papildu pļaušana vietās, kur gliemeži izplatās visintensīvāk, kā arī šajās teritorijās notiks gliemežu iznīcināšana ar ķīmiskiem līdzekļiem. Pirms granulu izkaisīšanas teritorijā tiek izvietoti informatīvi paziņojumi, kā arī apkārtnes iedzīvotājiem nosūtīta informācija e-pastā.
Iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja atvest beigtus salasītos gliemežus uz tiem paredzētu konteineru. Tie tiks utilizēti.
Lai samazinātu Spānijas kailgliemežu izplatību, arī Tukuma pašvaldība līdz 31. augustam veiks to ierobežošanu ar dzelzs fosfātu saturošā limacīda “Ferramol Limacide” ēsmas granulām savās teritorijās, piemēram, Durbes parkā un Mālkalnā, kā arī citur novadā.
Latvijā krājas pieredze, kā apturēt Spānijas kailgliemežu izplatību. Katrs tāds mēģinājums iznīcina vismaz kādu kaitnieku.
Dārzs pašam jāsargā
Katru dienu sociālajos medijos lasāmi aizvien jauni ieteikumi, kā atbaidīt Spānijas kailgliemežus. Lūk, Dabas aizsardzības pārvaldes ieteikumi.
Nolasīšana
Tā veicama agri no rīta vai vakarā, nolasot pamanītos īpatņus. “Guvums” vai nu mehāniski jāiznīcina, vai jāievieto slēgtos traukos ar sālsūdeni vai 1% vara sulfāta šķīdumu. Sālsūdeni izmantot īpaši rekomendējam, sākot ar jūliju, lai novērstu oliņu attīstību. Lai atvieglotu nolasīšanu, teritorijā var ierīkot gliemju paslēptuves vai pievilināšanas vietas.
Indēšana
Lietojami gan izsmidzināmi, gan granulu preparāti gliemežu indēšanai jeb limacīdi. Lietojot tos, jābūt īpaši piesardzīgiem un rūpīgi jāizlasa preparātu lietošanas nosacījumi, lai nekaitētu videi. Nav ieteicams lietot metaldehīdu saturošus preparātus, kas nav efektīvi pret Spānijas kailgliemezi.
Lamatas
Veidojamas kailgliemežiem pieejamās vietās, vienuviet izvietojot gliemju pievilinātājvielas ar gliemjiem indīgām vielām. Piemēram, zemes virskārtas līmenī ierokot trauku ar alu un vārāmā sāls šķīdumu vai vienuviet izvietojot augu atliekas un limacīdus.
Gliemežu olu iznīcināšana
Gliemji vairojas ar olām, kuras aktīvāk dēj līdz septembrim. Olas tiek dētas mitrās un tumšās vietās, piemēram, augsnes spraugās, kā arī zem dažādiem priekšmetiem – akmeņiem, stādu podiem, dēļiem, dārza mēbelēm. Pārcilājot šādus priekšmetus vasaras beigās un iznīcinot atrastās olas, var samazināt gliemju skaitu, kas būs aktīvi nākamajā gadā.
Komentāri