Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Veido jaunus sociālos pakalpojumus

Iveta Rozentāle
11:02
23.09.2025
224
Spare Soc 2

Eva Viļķina.

Biedrība “Cerību spārni” un sociālais uzņēmums “Visi var” ir uzsākuši darbu, lai Spāres muiža atdzimtu un kļūtu par vietu, kur satiekas cilvēki, idejas un iedvesma.

Pirms gada Spāres skolu pievienoja Aleksandra Bieziņa Raiskuma pamatskolai, bet mācības notika abu skolu ēkās. No šī septembra visi skolēni mācās Raiskumā, ēka Spārē palika tukša. Cēsu novada pašvaldība, uzklausot biedrības “Cerību spārni” redzējumu par vietas attīstību, lēma par skolas un tai piederošo ēku nodošanu biedrībai bezatlīdzības lietošanā uz desmit gadiem.

Biedrība “Cerību spārni” ēkās blakus Spāres skolai saimnieko jau no 2021. gada. Te cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir grupu māja, dienas centrs, darbnīcas, kā arī rehabilitācijas māja. Jau no pirmsākumiem gan biedrība, gan arī cilvēki, kas izmantoja pakalpojumus, vietu veidojuši kā savas mājas ar piederības sajūtu arī kopienai un rūpējušies, lai vietu pilnveidotu, padarītu saistošāku.

Līdz ar Spāres muižas pieņemšanu bezatlīdzības lietošanā biedrības mērķis ir soli pa solim atjaunot seno ēku skaistumu un apkārtni, saglabājot tās vēsturisko šarmu un piešķirot tai jaunu saturu: sociālās iekļaušanas aktivitātes, radošumu un izglītojošas programmas, kultūras un mākslas notikumus, draudzīgumu un mieru ikvienam, kas te viesojas.


Spāre ir nepelnīti aizmirsta

EVA VIĻĶINA, biedrības “Cerību spārni” valdes priekšsēdētāja, atzīst: “Mana sirdslieta jau daudzu gadu garumā ir radīt iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm, sniegt atbalstu, dot cerību un iedvesmu. Pirms četriem gadiem, uzsākot pakalpojumu sniegšanu Spārē, sajutu, ka šī vieta ir nepelnīti aizmirsta. Tai tiešām ir bagāta vēsture un kultūra.

Maijā, kad uzzinājām, ka skola te darbojas pēdējo mēnesi, bija bažas, kas notiks tālāk, kādi kaimiņi atnāks, kas pārņems, kāds būs pašvaldības lēmums. Bet pašvaldība mums piedāvāja izveidot savu redzējumu, vīziju, kā saskatām vietas attīstību. Kopā ar kolēģiem to plānojām, prezentējām pašvaldībai, un deputāti vienbalsīgi atbalstīja mūsu ideju.

Jaunās ieceres ir liels izaicinājums, bet arī iespēja radīt kaut ko paliekošu kopienai, novadam, mums visiem. Spāre ir vairāk nekā vēsturiska ēka un vieta, tā ir iespēja radīt telpu, kur satikties cilvēkiem, kur tiks lolotas idejas, notiks radoši, izglītojoši un kultūras pasākumi, kur kopā veidosim iekļaujošu un draudzīgu vidi. Es ticu, ka kopā varam padarīt Spāres muižu par vietu, kas vieno, iedvesmo un ir atvērta ikvienam.

Šobrīd ir vīzijas un sapņi, iespējams, par visu vēl nenojaušam, tāpat kā pirms četriem gadiem nezinājām, cik vērienīgi viss te attīstīsies. Bet galvenais ir turpināt sociālo virzienu – sociālo uzņēmējdarbību, sociālos pakalpojumus, ko papildināt ar mākslu, izglītību, kultūru. Daudzus gadus strādājot sociālo pakalpojumu jomā un sociālajā uzņēmējdarbībā, esmu sapratusi, ka nevar fokusēties uz vienu virzienu, līdztekus jāveido vairāki. Tad darot var saprast, kas ir visvairāk nepieciešams, kurš jāattīsta un kurā jāieguldās. Vien­mēr ir jautājums, vai šurp brauks cilvēki. Bet, ja es būtu tā, kas baidās, tad nebūtu nekas izveidots no tā, kas jau ir. Arī tiem, kas te saņem pakalpojumus, ir gaidas, kāds priecājas, ka būs iespēja šeit strādāt, cits jau ir tādā vecumā, ka varētu pāriet uz senioru māju. Manuprāt, ir ļoti labi, ka tieši mēs esam tie, kas turpina iesākto.”


Plašas un daudzpusīgas ieceres

Spāres muižā domāts par dažādām iecerēm, lai ar laiku vērtētu, kuras visvairāk ir nepieciešamas. Par tām “Druvai” pastāsta vadītāja Eva Viļķina, Cēsu, Spāres sociālo pakalpojumu vadītāja Barbara Āķe un mārketinga speciāliste Luīze Vīksna.

  • Sociālā uzņēmējdarbība – kafejnīcas vai restorāna piedāvājums. Biedrība plāno vairāk attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, tāpēc ir iecere Spāres muižā veidot kafejnīcas vai restorāna piedāvājumu.
    Apkalpojošais personāls būtu cilvēki ar invaliditāti. Lai šīm personām sniegtu nepieciešamo atbalstu, te varēs strādāt arī viņu tuvinieki. Biedrība vēlas pagūt atvērt kafejnīcu pavasarī. Patlaban norit sagatavošanās, tajā skaitā kosmētiskais remonts bijušās skolas telpās.
  • Grupu māja kafejnīcas darbiniekiem. Cilvēkiem ar invaliditāti, kas būs darba attiecībās un strādās kafejnīcā, plānots izveidot grupu māju internāta ēkā. Tā viņiem dzīvesvieta būtu blakus darbavietai.
  • Senioru māja. Normatīvie akti nosaka, ka grupu mājā dzīvo cilvēki darbaspējīgā vecumā, kas strādā algotu darbu vai apmeklē dienas centru, darbnīcas. Bet pienāk brīdis, kad šiem cilvēkiem ir cits dzīves ritms, vajadzības, tāpēc svarīga ir senioru māja, kas nodrošina pakalpojumu pēctecību.
  • Dienas aprūpes centrs. Plā­nots izveidot pakalpojumu, kur cilvēkam, kuru nevar atstāt mājās vienu, noteiktas stundas nodrošina nepieciešamo atbalstu. Šobrīd, ja ģimene nevēlas senioru ievietot pansionātā un rūpējas par viņu paši, kāds tuvinieks spiests aiziet no darba. Biedrība laika gaitā izvērtēs, vai šāds pakalpojums būs pieprasīts. Tas būtu ērts tiem, kuri no Cēsīm brauc strādāt uz Ieriķiem, Līgatni, Siguldu, Rīgu un otrādi.
  • Ekspozīcija – izstāde par Spāres muižu un Rakstnieku parku. Biedrības darbiniece Mā­rīte Rukmane apkopo vēstures faktus par Spāres muižu un līdzās esošo Rakstnieku parku. Iecerēts telpās veidot ekspozīciju gan par muižas vēsturi jau no kņaza laikiem, gan Rakstnieku parku. Plānots vērsties pie sabiedrības ar aicinājumu ziedot grāmatas, ko sarakstījuši rakst­nieki, kas parkā stādījuši kokus. Tāpat plānots veidot vides elementu – izgaismotu Spāri, izcelt šīs vietas skaisto nosaukumu. Darbā ir pieņemta arī māksliniece, kura veidos vizuālo tēlu tieši muižai.
  • Dalīšanās pieredzē. Tā kā daudzi vēlas iepazīties ar biedrības pieredzi, plānots veidot metodisko centru sociālo pakalpojumu sniedzējiem speciālās izglītības programmu pilnveidošanai un ieviešanai vispārizglītojošajās skolās. Daudzas skolas ievieš speciālās izglītības programmas, un skolotājiem nepieciešams atbalsts, lai tās īstenotu. Plānots rīkot arī seminārus un lekcijas, turklāt ne tikai par sociālo jomu. Vieta varētu būt interesanta jebkuram uzņēmumam, jo, attīstot visus pakalpojumus, biedrība varēs nodrošināt kompleksu piedāvājumu.
  • Mākslinieciska, radoša vide. Biedrībai ir resursi – pedagogi, kas jau ir uzrunāti, lai varētu organizēt mākslinieku plenērus, tā attīstot radošo vidi. Plānots, ka plenēra dalībniekiem varēs nodrošināt ēdināšanu un naktsmājas. Spārē varētu rīkot arī radošus, muzikālus vakarus. Pasākumus plānots organizēt visu sezonu. Vasarā te ir lieliska vieta brīvdabas sarīkojumiem, tādēļ iecerēts izveidot nelielu estrādi. Jau tradicionālie pasākumi Rakstnieku parkā, arī rudens tirdziņš turpmāk plānoti ar vēl plašāku vērienu.
  • Pārgājieni, dabas skaistums un dzīvnieki. Spārē ir unikāli dabas objekti, plānots izveidot dabas taku maršrutus un organizēt pārgājienus. Pirmos pārgājienus pretī rudenim rīkos pašu darbiniekiem. Jau zināms, ka viens maršruts plānots kā Lat­vijas kontūra. Vēl ir doma, ka varētu turēt kādus lauksaimniecības dzīvniekus, piemēram, aitas, par ko rūpēties pakalpojumu saņēmējiem un priecāties apmeklētājiem.

Muižas ēka nodota bezatlīdzības lietošanā uz desmit gadiem

Bezatlīdzības lietošanā pašvaldība nodevusi bijušo skolu, tāpat ēku, kurā bija internāts, kā arī ir nelielas saimnieciskās celtnes. Teritorijā ir arī plašs pagalms un zaļā zona. Ēkas un teritorijas uzturēšana, un ieguldījumi ir biedrības pārziņā.

Eva Viļķina atzinīgi vērtē, ka paš­valdība ļauj biedrībai brīvi re­alizēt savu redzējumu, nav stingru nosacījumu, kas ierobežotu: “Tādējādi varam saprast, kas visvairāk ir vajadzīgs, un to arī attīstīt.”
Biedrībai ir pieredze fondu finansējuma piesaistīšanā.

Lai izveidotu kafejnīcu, paredzēts izmantot Valsts finanšu institūcijas “Altum” līdzekļus sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. To piesaistīšanai “Cerību spārni” iecerējuši smelties pieredzi no ilggadējiem sadarbības partneriem. Tas ir labs atspaids, uzsākot šādu uzņēmējdarbības formu. “Visu laiku skatāmies, kā piesaistīt līdzekļus. Novērtējam, ka ir pieejams publiskais finansējums,” vērtē E. Viļķina.

Gan Eva Viļķina, gan Barbara Āķe un Luīze Vīksna apstiprina, ka, uzsākot katru jaunu darbu, enerģija rodas dubultā un šobrīd visi ar labām sajūtām ķērušies īstenot jaunās ieceres. Biedrības valdes priekšsēdētāja norāda, ka noteikti būs plašāka komanda: “Te būtiska ir komanda, jo šis nav viena cilvēka darbs.”

E. Viļķina atzīst, ka Spārē nav bijušas lielas problēmas ar darbaspēka resursiem: “Ja daudzi saka, ka trūkst darbinieku, mums līdz šim neviena vakance nav ilgi bijusi brīva. Darbinieki brauc no Cēsīm, Priekuļiem, Līgatnes, Billes, strādā arī vietējie. Visi ir novadnieki. Tāpat ļoti novērtējam, ka būs darbs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas ir ļoti nozīmīgi.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Iedzīvotāju padomes

19:31
02.12.2025
30

Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, rosina un sniedz priekšlikumus, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti. Padomi iespējams izveidot katrā Cēsu novada pagastā, ja tiek savākts nepieciešamais iedzīvotāju atbalsts un iesniegts ierosinājums pašvaldībā. Lai izveidotu padomi, teritorijā, kurā […]

Civilā aizsardzība

11:33
28.11.2025
87

Civilā aizsardzība miera laika krīzē un militāra konflikta gadījumā nav tikai dienestu un institūciju atbildība. Valsts aizsardzības koncepcijā cita starpā norādīts: “Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas par savu gatavību un nepieciešamo resursu […]

Vai attaisnota "bastošana"

10:12
25.11.2025
78

Neattaisnoti mācību stundu kavējumi jeb apzināta bastošana pamazām  sarukusi, tādi gadījumi novada izglītības iestādēs kopumā tiešām skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr, nostiprinoties E-klases jeb elektroniskas mācību darba pārvaldības lietošanai un reizē vienkāršākai skolēnu vecāku saziņa ar skolu, krietni vieglāk kļuvis norādīt, ka bērns mācības kavējis attaisnoti. Kā pašreizējo kavējumu ainu vērtē un ko dara […]

Mūžu dzīvo, vēl vairāk mācies

18:30
14.11.2025
44

Nevienu vairs neizbrīna atziņa, ka tikai pāris gadu pēc augstskolas beigšanas jaunietis papildina zināšanas  kādos kursos, ka profesijas zenītā esošs draugs pēkšņi attālināti apgūst jaunas zināšanas un  maina  nodarbošanās virzienu vai arī    kaimiņos dzīvojoša pensionāre ar domubiedriem mācās “nirt” interneta dzīlēs. Mūsdienu dzīves ritms prasa apgūt aizvien jaunas zināšanas kā profesionālajā jomā, tā sadzīvē. […]

Patriotisms sākas ģimenē

18:02
14.11.2025
77

Novembris ir laiks, kad Latvijā īpaši domājam un runājam par brīvību, zemi un cilvēkiem, kas to sargājuši. Tas ir laiks, kad logos iedegas sveces un sarkanbaltsarkanā lentīte kļūst par lepnuma un pateicības simbolu. Par patriotismu, vēstures stāstīšanu un kultūras nozīmi valsts aizsardzībā saruna ar Latvijas Kara muzeja direktori, cēsnieci Kristīni Skrīveri. -Novembris ir patriotu mēnesis. […]

Ko apgūst Valsts aizsardzības mācībā

08:54
11.11.2025
41

Latvijā kopš 2024./2025.mācību gada vidējā izglītībā ieviesta obligātā valsts aizsardzības mācība (VAM), un Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas ir pieņēmusi tādu lēmumu. Pirmajā akadēmiskajā gadā ar šo programmu izdevies iepazīstināt ap 26 tūkstošiem jauniešu    274 izglītības iestādēs. VAM apguve netiek organizēta ieslodzījuma vietās, starptautiskajās skolās, neklātienes un tālmācības izglītības programmās.       […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi