Valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe jeb Atbalsts dzīves nogalē ir pieejams

Telefoniski par konsīlija pieteikšanu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā iespējams interesēties pa tālruni 67095392, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā – 27899984, Vidzemes slimnīcā – 64202602, 64202603, kā arī pacienta izrakstus, lai konsīlijs pieņemtu lēmumu, sūta uz ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv.

Pērn valdība pieņēma Paliatīvās aprūpes noteikumus, kas nosaka kārtību paliatīvās aprūpes organizēšanai, saņemšanai un finansēšanai, lai nodrošinātu jauna pakalpojuma – paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā – ieviešanu.

Ņemot vērā pacienta un tuvinieku vajadzības, paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā ir valsts apmaksāts veselības aprūpes pakalpojums, kas tika sākts pērnā gada sākumā, turpinot sekmīgi īstenoto pilotprojektu, kas pakalpojumu iedzīvotājiem nodrošināja Dien­vid­kurzemē.

Pakalpojumu nodrošina īpaši apmācītu speciālistu komanda: ārsti, ārstu palīgi, māsas, sociālie darbinieki, kā arī psiholoģiskā atbalsta sniedzēji – psihologs un kapelāni -, tādējādi sniedzot atbalstu gan pacientam, gan viņa tuvākajiem līdzcilvēkiem.

Pakalpojuma saņemšana

Nacionālais veselības dienests informē, ka pakalpojumu var saņemt personas, kurām ir IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes (Cēsīm tuvākā ir Vid­zemes slimnīca) ārstu konsīlija lēmums par indicētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā, ja konsīlija lēmumā pacientam ir piešķirts paliatīvā pacienta statuss un prognozētā personas dzīvildze ir līdz sešiem mēnešiem.

Uz konsīliju ambulatoro pacientu var nosūtīt ģimenes ārsts un ārsts speciālists. Ja pacients atrodas stacionārā, tad konsīliju organizē stacionārā ārstniecības iestāde. Cēsu klīnikas pārstāve Madara Ozoliņa teic: “Ja Cēsu klīnikā ir kāds pacients, kurš atbilst mobilās paliatīvās aprūpes komandas pakalpojumam, sūtām dokumentus uz Vidzemes slimnīcu, kur konsīlijs izskata pieteikumu. Ja lēmums ir pozitīvs, informējam paliatīvās aprūpes komandu par pakalpojuma nepieciešamību.”

Vidzemē paliatīvo aprūpi sniedz Latvijas Samariešu apvienība un SIA “MED4U” jeb paliatīvās aprūpes mobilā komanda “Samarieši&MED4U”. Tālrunis pakalpojuma pieteikšanai ir 28010404. Koordinatori Vidzemē ir Jānis un Sintija, ar kuriem papildu informācijas iegūšanai iespējams sazināties pa tālruni 25762922. Mobilās aprūpes komanda Cēsu klīnikā īrē kabinetu, tāpēc konsultēties iespējams arī klātienē, iepriekš piezvanot. Te ir arī tehnisko palīglīdzekļu noliktava. Latvijas Samariešu apvienības paliatīvās aprūpes komandas vadītāja Inta Gerharde pastāsta, ka klīnika ir ļoti atsaucīga: “Esam priecīgi par šo sadarbību.”

Ambulatoram pacientam pakalpojuma sniegšana tiek uzsākta ne vēlāk kā 24 stundu laikā no brīža, kad pacients pieteikts pakalpojuma saņemšanai. Ja pacients pieteikšanas brīdī atrodas stacionārā, tad 24 stundu laikā pēc izrakstīšanās no stacionāra.

Individuāli un cieņpilni

Latvijas Samariešu apvienības paliatīvās aprūpes komandas vadītāja Inta Gerharde pastāsta, ka visvairāk pakalpojumu saņēmēji ir onkoloģijas un neiroloģiskie pacienti, taču ir daudz citu, gan ar sirds mazspēju, multiplo sklerozi, barības vada, muguras smadzeņu bojājumiem. Vadītāja vērtē, ka onkoloģijas pacientiem blaknes lielākoties saistītas ar sāpēm un citiem smagiem simptomiem, kā arī slimības gaita var būt ļoti dinamiska: “Tāpēc var būt nepieciešams ātri iesaistīt plašākus palīdzības resursus, mainīt tehniskos palīglīdzekļus, jo situācija var mainīties pa dienām un pat stundām.”

I. Gerharde uzsver: “Mūsu mērķis ir pakalpojumu sniegt iespējami ātri, lai cilvēki grūtajā situācijā justos pēc iespējas komfortablāk. Saņemot pieteikumu, visbiežāk jau tajā pašā dienā, bet noteikti 24 stundu laikā sazināmies ar slimnieka tuviniekiem, paliatīvās aprūpes ārsts brauc izvērtēt situāciju un sagatavot pacienta vajadzībām un vēlmēm atbilstošu plānu.”

Paliatīvajā aprūpē pacientam nodrošina funkcionālu gultu ar pretizgulējuma matraci, galdiņu pie gultas, tualetes krēslu un citu nepieciešamo. Māsas vai ārstu palīgi nepieciešamības gadījumā pie slimnieka ierodas pat divas reizes dienā, veic vajadzīgās procedūras.

Savukārt sociālais darbinieks apzina situāciju slimnieka dzīves­vietā, vai jāsniedz arī sociālā palīdzība, vai vajadzīgs psiholo­ģis­kais atbalsts. Ja pacientu aprūpēt izvēlas tuvinieki, viņu apmāca, kā to darīt pareizi, saudzējot arī savu veselību.

Paliatīvās aprūpes pakalpojumu sniedz, ja to vēlas pacients un viņa tuvinieki. Ir ģimenes, kuras izvēlas tikai ārstniecības pakalpojumus, citas arī psihosociālo atbalstu.

“Mēs arī strādājam pie cieņpilnas, iejūtīgas pakalpojuma sniegšanas, kas ir ļoti būtiska šādā brīdī,” uzsver I. Gerharde. Pakal­pojuma sniedzēju komanda ir profesionāla, visi ir apmācīti tieši paliatīvajā aprūpē, turklāt turpina mācīties, kā strādāt tieši ar paliatīviem pacientiem. Starpdisci­plinā­rā komanda ir vienota, lai saprastu, kā vislabākajā veidā palīdzēt pacientam un ģimenei.”

Ne visi zina

Paliatīvās aprūpes pakalpojums ir pārdomāti izstrādāts, un tas tiešām sniedz nepieciešamo daudzpusīgo atbalstu, saka I. Gerharde. Turklāt pakalpojums ir valsts apmaksāts, pacientam vai tuviniekiem par to nav jāmaksā. Tomēr, lai šo atbalstu saņemtu, liela loma ir ģimenes ārstiem, pēc kuru sagatavotajiem un konsīlijam nosūtītajiem dokumentiem var tikt pieņemts pozitīvs lēmums pakalpojuma saņemšanai. “Taču redzam, ka ne vienmēr pacients saņem informāciju par šāda pakalpojuma pieejamību. Bet tādā brīdī profesionāls atbalsts ir ļoti nepieciešams. Funkcionālās gultas ērtībai, ratiņkrēsls, ar ko cilvēku izvest laukā, īpaši vasarā, to visu mēs nodrošinām. Jo laicīgāk varam sākt palīdzēt, jo vieglāk to ir izdarīt – sāpes vieglāk novērst, ja laikus uzsākta pretsāpju terapija, izgulējumu ir mazāk, ja laikā sākta pacienta aprūpe. Un, novēršot sāpes, sliktu dūšu, nelabumu vai strādājot ar depresijas mazināšanu, ja tā slimojot radusies, palīdzam pacientam justies pēc iespējas komfortablāk un saglabāt dzīves kvalitāti. Palīdzība pieejama arī naktīs un svētku dienās. Vienmēr esam zvana attālumā. Zinām pacientu, viņa slimības dinamiku, tāpēc varam atbilstoši reaģēt un palīdzēt.”

Dvēseles un garīgie jautājumi

Būtiska pakalpojuma daļa, ko sniedz paliatīvās aprūpes mājās komanda, ir garīgā aprūpe. Inta Gerharde gan atzīst, ka cilvēki dažkārt neapzinās, cik daudz tā var palīdzēt: “Saruna ar kapelānu jau nenozīmē, ka pacients acumirklī aiziet no dzīves. Kapelāns ir garīgais līdzgaitnieks, kurš var palīdzēt atbildēt uz eksistenci­āliem jautājumiem. Mēs nepārstāvam nevienu konfesiju, esam gatavi runāt gan ar ticīgiem, gan neticīgiem, ar ikvienu, jo visi esam garīgas būtnes un mums rodas dvēseles un garīgie jautājumi. Nereti ir situācijas, kad ir vajadzīgs gan psihologa, gan kapelāna atbalsts. Visbiežāk psihologs ir vajadzīgs, ja saslimušais ir gados jaunāks cilvēks, un atbalsts ir vajadzīgs palicējiem.” I. Gerharde paskaidro, ka palīdzība tuviniekiem tiek sniegta arī vēl gadu pēc pacienta nāves, ja tas vajadzīgs.

Garīgais līdzgaitnieks var būt blakus, lai palīdzētu atrisināt ģimenes strīdus, aizvainojumus, lai palīdzētu piedot. “Mēs esam gandarīti, ja komandai izdodas palīdzēt tuviniekiem izlīgt, tā atbrīvojoties no emocionāla smaguma, kas dažkārt ir nests pat gadu desmitus. Esam piedzīvojuši, ka pacients vai tuvinieki garīgo atbalsts neizvēlas, bet vēlāk saprot, cik ļoti noderīgs tas ir, un pieņem šo iespēju,” zina teikt    I. Ger­harde un piebilst: “Mēs, latvieši, nereti domājam – es visu pats, bet dažkārt drosme ir arī pieņemt palīdzību. Mūsu palīdzība ir visaptveroša.”

Pakalpojuma ilgums

Paliatīvās aprūpes komandas vadītāja skaidro, ka pakalpojums tiek plānots uz pusgadu, bet iedrošina, ka tas nav tik absolūti. “Palīdzam tik, cik nepieciešams pacientam. Nevienam pakalpojums netiek noņemts tikai tāpēc, ka slimnieka mūžs paildzinās. Mēs esam priecīgi, ja aprūpe pacienta veselības stāvokli uzlabo. Tas nenozīmē, ka varēsim cilvēku izārstēt, bet varam ievērojami uzlabot dzīves komfortu.”

Vadītāja gan norāda, ka diemžēl vidējā dzīvildze pakalpojuma saņēmējiem ir 55 dienas, jo daudzi aprūpē nonāk novēloti: “Tā­pēc iedrošinātu arī ģimenes ārstus iesaistīties aktīvāk, sagatavojot dokumentus konsīlijam. Konsīlijs tiek gatavots reizi nedēļā, uz slēdzienu nav ilgi jāgaida.”

Komanda paliatīvās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā sniedz visā Vidzemē. Visvairāk pacientu ir Valmieras novadā, bet pakāpeniski to novērtē arī Cēsu novadā. I. Gerharde teic: “Cilvēki iepriekš nav ticējuši, ka Latvijā kas tāds ir iespējams, ir ļoti pateicīgi, saka, ko mēs bez jums būtu darījuši.”    Tā komandai atsūtītajās pateicībās pausts: “Paldies par atsaucību un ātro darbu! Bija iebraukusi gan aprūpes māsiņa, gan atvesta un uzstādīta gulta”; “Pateicos par ļoti labo sadarbību. Liels paldies par laipno, uzmanīgo un iejūtīgo attieksmi, drošību, aprūpi un sapratni. Jūsu sirsnība un profesionālā attieksme ir nenovērtējama”; “Mīļš paldies jūsu lieliskajai komandai par sirsnību un iejūtību mums tik grūtajā dzīves brīdī.”

Inta Gerharde uzsver, ir labi, ka arvien vairāk sākam fokusēties uz cilvēku, kamēr viņš ir dzīvs: “Arī dzīves nogale var būt pēc iespējas kvalitatīvāka. Medicīna ir progresējusi, ir pieejama atsāpināšana. Patiesībā nevienam nevajadzētu ciest lielas sāpes, jo to visu var regulēt un 90-95% gadījumu palīdzēt.”

Paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā ir būtisks valsts nodrošināts pakalpojums, kas ne tikai atvieglo slimnieka ikdienu, bet arī sniedz nozīmīgu atbalstu tuviniekiem. Lai gan pieejamais atbalsts ir daudzpusīgs un profesionāli nodrošināts, joprojām nepieciešams uzlabot informētību par šī pakalpojuma esamību un pieejamību.

UZZIŅAI

Paliatīvā aprūpe ir tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, tās mērķis ir novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas un sniegt atbalstu pacienta ģimenei.

Paliatīvā aprūpe mājās jeb paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums ietver gan
veselības, gan sociālo komponenti, tādējādi pakalpojums pacientam un ģimenei tiek nodrošināts koordinētā un integrētā veidā.

Tā ietver:

• pakalpojuma organizēšanas koordinatora diennakts atbalstu, tajā skaitā par nepieciešamajiem dokumentiem;
• pacienta vajadzību izvērtēšanu un sociālās aprūpes un terapijas (ārstniecības) plāna sastādīšanu, īstenošanu un aktualizēšanu;
• ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu pieejamību diennakts režīmā konsultācijām pacientam un tuviniekiem;
• pacienta transportēšanu uz ārstniecības iestādi un atpakaļ uz mājām;
• tehniskos palīglīdzekļus, tai skaitā to piegādi uz mājām un apmācību, kā arī to nomaiņu;
• psihosociālo rehabilitāciju pacientam un tuviniekiem;
• sociālo aprūpi.

Avots: Veselības ministrija