Teritorijas plānojums ir nozīmīgs dokuments, kas regulē un virza konkrētās teritorijas attīstību. Iet laiks, mainās vajadzības, mainās teritorijas plānojums. Tā patlaban top pirmais kopējais teritorijas plānojums visam novadam, kurā 2021. gada jūlijā apvienojās septiņas pašvaldības.

Ar dusmu viļņiem, aplaudējot sev, iedzīvotāji uzņem Cēsu jaunā teritorijas plānojuma piedāvājumu

Skaidrojumus par novada teritorijas plānojuma pirmo redakciju Cēsīs, novada domes sēžu zālē, gandrīz simt sanākušie vairāk nekā pusstundu uzklausīja mierīgi. Bet tad, nesagaidot prezentācijas noslēgumu un arī nākamos runātājus, iedzīvotāji pakāpeniski pa vienam vien sāka “spridzināt” dusmas.

Jaunajā plānojumā paredzētais daļai novadnieku ievieš pārmaiņas – kādam vairāk, kādam mazāk. Un ne visi ar tām ir apmierināti. Tā šoreiz izsprāga Cēsu pilsētas apkaimes zemju īpašnieku pāris mēnešu augušais sašutums. Vismaz pussimts zemes gabalu saimnieki skaļi protestēja pret īpašumu pievienošanu pilsētas teritorijai.

Jau pirms sapulces, apsverot, ka viens no smagākajiem iebildumiem par īpašuma “pārcelšanu” no pagasta teritorijas uz pilsētu ir iespējamā nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums, pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Madara Jenerte sanāksmei bija sagatavojusi papildu skaidrojošus piemērus, no kā sastāv nodokļa aprēķins. Lai gan lielajā zālē, iespējams, grūti līdz sīkumam saskatāmus, sanākušajiem uz ekrāna parādīja arī attēlus ar strīdīgajās pierobežas zemes vienībās patlaban jau esošajām īpašumu kadastrālajām vērtībām par kvadrātmetru. M. Jenerte jau iepriekš atzinusi, ka Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini nav tā vienkāršākā tēma nespeciālistiem, tomēr mēģināja ievadīt klausītājus hipotētiska nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā un salīdzināja zemes kadastrālās vērtības īpašumam pilsētas teritorijā un ārpus tās.

Tiesa, tas līdz galam neizdevās, jo tieši tobrīd klausītāji jau zaudēja pacietību un cēlās kājās, arī gāja pie mikrofona, lai paustu sašutumu. Izskanēja pat svilpieni un atsevišķi protesta izsaucieni: “Jūs viņus ar varu dzenat pilsētā iekšā!”, “Mēs visi esam pret pievienošanos pilsētai!”, “Jums kauns ir vai nav?”, “Ja nu pēc desmit gadiem atkal būs mazie novadi?”, “Vai jums neliekas, ka mēs tur dzīvojam tikai tādēļ, ka tās nav Cēsis?” Tiesa, uz pēdējo repliku sanāksmes vadītāji paspēja atbildēt, norādot, ka, atrodoties pie pašas pilsētas robežas, iedzīvotājiem jau reāli ir kopēja infrastruktūra ar pilsētu, kur ir apgaismojums, ūdenssaimniecības vai citi pakalpojumi, un ir iespēja izmantot šos pilsētas labiekārtojumus. Pēc M. Jenertes teiktā, šīs teritorijas faktiski jau ir Cēsu pilsētā, bet līdz šim bijis ļoti sarežģīti un gandrīz neiespējami pilsētas robežas mainīt. Strīdu karstumā kāds iedzīvotājs rosināja sapulces dalībniekiem, kuri ir pret pievienošanos blakus esošajai pilsētai, pacelt rokas. Atsaucās desmitiem, pavērās roku mežs.
Iedzīvotāji arī kā nesaprotamu vērtēja teritorijas plānošanas darbu secību. Apspriešanai piedāvā jau faktiski izstrādātu plānojumu, kurā pieļaujamas nelielas izmaiņas, bet korektāk būtu bijis vispirms tikties ar Cēsu apkārtnes zemju īpašniekiem un izrunāt, vai tiešām viņi vēlas būt pilsētā. M. Jenerte atzīmēja, ka tieši tas patlaban arī notiek. Iebildumi un priekšlikumi tiek pieņemti līdz 20. februārim. M. Jenerte uzsvēra, ka pašvaldībai ir pienākums katram ierosinājumam un iebildei sagatavot argumentētu skaidrojumu, kā ir iespējams ko koriģēt vai kādēļ kaut ko no plānotā nevar mainīt.

Sanāksmē piedalījās arī novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova, kura mudināja atsevišķo apdzīvoto vietu, piemēram, Meijermuižas vai Vecozolu, zemju īpašniekus sanākt kopā un pieteikties individuālām sarunām pašvaldībā. Tā varētu detalizētāk izrunāt visas uztraucošās nianses saistībā ar iespējamajām pārmaiņām konkrētajā vietā.

Turpinot kritizēt ieceri par pilsētas robežu paplašināšanu uz lauku zemju rēķina, izskanēja arī satraukums, kā šajā gadījumā varētu mainīties īpašuma uzturēšanas un apsaimniekošanas prasības. Īpašumā pilsētas teritorijā taču nedrīkstot tā vienkārši novietot nemaskētu noliktavas konteineru. Un kā būs ar lapu dedzināšanu?

Attiecībā uz bažām par nosacījumu pieslēgties pilsētas ūdens apgādes vai kanalizācijas sistēmai Attīstības pārvaldes vadītāja atzīmēja – pienākums pieslēgties inženiertīkliem būs tikai tiem īpašumiem, kuru tuvumā ir šī infrastruktūra. Arī patlaban Cēsīs ne visur tāda izveidota. Taču, nenoliedzami, pilsētas robežu izmaiņas varētu tālākā nākotnē ļaut paplašināt centrālās inženierkomunikācijas.

Šajā teritorijas plānojuma publiskās apspriešanas sanāksmē kā vienīgajā no novadā plānotajām tikšanās reizēm bija paredzēts iepazīstināt ar sagatavoto Vides pārskatu un Ainavu plānu. No abām prezentācijām – gan par paša plānojuma pārmaiņu iespējamo ietekmi uz vidi, gan arī par unikālo ainavu kartēšanu un aizsardzību – šoreiz sanākušajiem gan īsti neinteresēja neviena. Lai tiktu pie vārda paust sašutumu par pilnīgi jebkurām pārmaiņām tieši plānojumā, ļaudis sākotnēji pat nevēlējās uzklausīt sagatavoto materiālu, pēc uzstāšanās arī veltot asus vārdus abām speciālistēm.

Vēl ik pa laikam sapulcē no klausītāju rindām izskanēja replikas, pārmetot vietvaras pārstāvjiem demagoģiju, savas valsts izpārdošanu, galu galā retoriski jautājot citiem: “Kam tas viss bija vajadzīgs?” Pašval­dības pārstāvji gan vairākkārt mēģināja vērst iedzīvotāju uzmanību, ka arī citos novados nupat sagatavotie teritoriju plānojumi paredz pilsētu paplašināšanu, dažā vietā pat veselu ciemu pievienošanu, tā nav unikāla attīstība tikai Cēsīs.

Pēc sanāksmes pie pašvaldības pārstāvjiem izzināt savu ideju iespējas bija devies arī Amatciema izveidotājs Aivars Zvirbulis, sarunā vēl tik piezīmējot – būtu ļoti vēlams plānojuma kartes ar vismaz kādiem skaidrojumiem par visu Cēsu novada teritoriju sagatavot un nodrukāt ikvienam pieejamā formā, lai iepazīties varētu arī tie, kuriem nav pieejams internets vai vietnes “geolatvija.lv” lietošana šķiet par sarežģītu.

Bija paredzēta arī iespēja sanāksmei sekot līdzi tiešsaistē, kas šķietami arī darbojusies, lai gan neviens attālināti uzdots jautājums neizskanēja. Tomēr, pēcāk uzrunājot vairākus cēsniekus, izrādījās, ka kāds nav spējis sapulcei pieslēgties vispār, kādam bijis redzams vien attēls bez skaņas.

Vairāk nekā divu stundu garās sanāksmes laikā aiz durvīm dežurēja arī divi pašvaldības policijas pārstāvji, taču, lai gan iedzīvotāju protesti bija skaļi, kārtībsargu iesaiste vismaz līdz pusdeviņiem vakarā nebija nepieciešama.

Atskats aprisēs un skaitļos

Pēc pašvaldības informācijas, jaunais novada teritorijas plānojums paredz Cēsu pilsētas teritoriju palielināt no pašreizējiem 1926,10 ha līdz 2207,40 ha.

Ieskatoties publiski pieejamos interneta resursos, nākas secināt, ka precīzus datus, kā pilsētas teritorija mainījusies, atrast ir sarežģīti. Robežas dažādos laikos mainījušas pakāpeniski. Latvijas Enciklopēdija vēsta, ka pilsētas vēstures pirmsākumi saistīti ar vendu pilskalnu – Riekstu kalnu. Pirmo reizi Cēsu novads minēts Livonijas Indriķa hronikā, aprakstot 1206. gada notikumus. To parasti uzskata par pilsētas dibināšanas gadu. Dokumentos Cēsis kā pilsēta pirmo reizi minēta 1323. gadā. Platība varēja būt daži desmiti hektāru. 19. gadsimtā pilsēta palielinājās, gadsimta beigās teritorija varētu būt mērāma vismaz pārsimt hektāros. Attīstoties jaunajai Latvijas valstij, 20. gs. 30. gados pilsēta auga, bet lielākā paplašināšanās notika pēc Otrā pasaules kara.