Sociālais dienests. Pieejamība

Pilotprojektu “Pieejamāks sociālais darbinieks” Cēsu novada Sociālais dienests pavasarī uzsāka Amatas apvienībā, Zaubes, Nītaures, Amatas, Drabešu un Skujenes pagastā. Līdz tam Sociālā dienesta nodaļu darbiniekiem pagastā bija dažādi pieņemšanas laiki, ja iedzīvotājam bija jākārto atšķirīgi jautājumi, pie katra speciālista nācās doties citā laikā.

Kopš pavasara darbinieki pieejami vienuviet un vienlaikus, vienā reizē var iesniegt iesniegumus gan sociālās palīdzības saņemšanai, gan saņemt sociālo darbinieku konsultācijas par atbalstu pilngadīgām personām un ģimeņu ar bērniem jautājumos.

No 7. aprīļa apvienību pārvaldes teritorijas pieņemšanas vietās kopā saņemti 337 iesniegumi un pieņemti 337 lēmumi, veikti 42 apsekojumi, sniegtas154 konsultācijas klātienē un 371 telefonkonsultācija.

Rod veidus, kā būt tuvāk iedzīvotājiem

“Druva” sarunā ar Cēsu novada Sociālā dienesta vadītājas vietnieci Vitu Pleševniku vētīja, kādi ir pirmie secinājumi no pilotprojekta un ieguvumi iedzīvotājiem.

-Vai iedzīvotāji ievērojuši un novērtējuši Sociālā dienesta ieviestās izmaiņas darbinieku pieejamībai?
 

-Pēc administratīvi teritoriālās reformas, apvienojoties vairākiem novadu sociālajiem dienestiem, 2022.gadā tika izveidots vienots Sociālais dienests ar vairākām specializētajām nodaļām – Sociālās palīdzības nodaļa, So­ciālo pakalpojumu nodaļa, Piln­gadīgo personu atbalsta nodaļa, kā arī Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļa. Katrā novada teritorijā tika noteikti konkrēti pieņemšanas laiki, taču sākotnēji tie katrai nodaļai bija atšķirīgi, kas radīja neskaidrību iedzīvotājiem – pie kura speciālista vērsties ar konkrētu jautājumu.

Lai situāciju uzlabotu, uzsākām pilotprojektu, nosakot vienotu laiku konkrētā pieņemšanas vietā, kurā iedzīvotājs var vērsties ar jebkuru sociālo jautājumu neatkarīgi no tā, vai tas skar pabalstus, aprūpi, atbalstu pilngadīgām personām vai citu sociālo pakalpojumu. Iespējams nekavējoties saņemt konsultāciju vai uzsākt sociālā darba procesu, bez nepieciešamības meklēt konkrētas nodaļas speciālistu.

Lai gan pašlaik nav saņemta tieša atgriezeniskā saite, tomēr novērots, ka informācija par pieejamajiem pakalpojumiem izplatās mutvārdu ceļā – piemēram, iedzīvotāji bieži uzzina par iespējām no kaimiņiem vai radiem, kuri jau ir saņēmuši kādu atbalstu vai pabalstu. Cilvēki, kuri iepriekš nav vērsušies pēc palīdzības, tomēr sāk interesēties un uzdod jautājumus, vai arī viņi varētu saņemt kādu atbalstu. Šis netiešais informācijas izplatīšanas veids ir būtisks kanāls sabiedrības informēšanā.

-Vai ir mainījies iedzīvotāju loks, vai sasniegti cilvēki, kuri iepriekš nav vērsušies pēc palīdzības, pat ja tā ir vajadzīga?

-Iedzīvotāju loks, kas vēršas pie Sociālā dienesta, būtiski nav mainījies. Tomēr mūsu iecere un darbs virzās uz to, lai sociālie darbinieki noteiktā klientu pieņemšanas laikā būtu sastopami vienuviet un vienlaikus ar citiem pakalpojumiem. Tas nozīmē, ja iedzīvotājs ierodas Sociālajā dienestā, piemēram, lai pieteiktos pabalstam, vienlaikus, ja ir nepieciešama palīdzība pieaugušajai personai, piemēram, aprūpe mājās pakalpojuma nodrošināšanai, viņam nav jāsazinās atsevišķi ar Piln­gadīgo personu atbalsta nodaļas sociālo darbinieku. Sociālais darbinieks ir pieejams uz vietas, var nekavējoties sniegt nepieciešamās konsultācijas un uzsākt sociālo darbu. Tāpat arī ar sociālā darbinieka pieejamību, kurš strādā ar Ģimenēm ar bērniem.

-Kādi ir pirmie secinājumi par pilotprojektu, vai jauninājums veicina pieejamību, vai radušās vēl kādas idejas, lai pilnveidotu to? Un vai projekts tiks turpināts un paplašināts?

-Veicot pirmo izvērtējumu, secinām, ka šāds formāts ir iedzīvotājiem ievērojami pieejamāks – gan informatīvi, gan praktiski. Iespēja saņemt konsultāciju vai uzsākt sociālā darba procesu vienuviet un konkrētā laikā ir mazinājusi neskaidrību, pie kura speciālista vērsties, kā arī uzlabojusi pakalpojumu pieejamību kopumā.

No dienesta puses šī pieeja ļauj efektīvāk izmantot cilvēkresursus un optimizēt darbu, samazinot liekus zvanus, laika patēriņu un nepieciešamību organizēt papildu konsultācijas. Kopš pavasara regulāri tiekamies ar darbiniekiem, lai pārrunātu pieredzi, identificētu izaicinājumus un kopīgi rastu risinājumus vajadzīgajiem tehniskajiem un organizatoriskajiem pielāgojumiem. Tas palīdzējis laikus novērst nepilnības un uzlabot pakalpojuma kvalitāti.

Plānojam turpināt klientu pieņemšanu šādā formātā arī turpmāk. Tuvākajā laikā esam iecerējuši pilnvērtīgi izvērtēt pilotprojektā paveikto, īstenot pēdējos uzlabojumus, lai Amatas apvienību teritorijas iedzīvotājiem no rudens varētu nodrošināt vēl kvalitatīvāku un ērtāku sociālo darbinieku pieejamību. Vēlāk šādu formātu plānojam ieviest arī visā novadā.

-Vai ir bijusi nepieciešamība braukt pie klienta uz mājām? Kā tiek risināta situācija, ja cilvēkam nav pieejams transports, ja nav interneta, datora?

-Ja situācija prasa, sociālie darbinieki dodas pie iedzīvotāja mājās. Tas attiecas uz gadījumiem, kad cilvēks objektīvu iemeslu dēļ nevar ierasties pie speciālista, piemēram, veselības stāvokļa, vecuma vai citu ierobežojumu dēļ.

Tomēr pirmā pieeja ir mudināt meklēt iespējas ierasties klātienē. Ja ir ģimene – piemēram, pieauguši bērni, kas dzīvo tuvumā, aicinām izvērtēt ģimenes iespējas sniegt atbalstu un palīdzēt ar nokļūšanu Sociālā dienesta pieņemšanas vietā. Tāda pieeja veicina arī ģimenes līdzdalību un atbildību atbalsta sniegšanā.

Tiem, kam nav pieejams dators vai internets, tiek nodrošināta iespēja tos izmantot Sociālajā dienestā.

-Vai ir iespējams ar darbiniekiem sazināties attālināti, lai risinātu jautājumus – telefoniski, videozvanā?

-Jā, attālināta saziņa ar darbiniekiem ir iespējama, un telefoniski tiek sniegts ļoti daudz konsultāciju. Šī forma ir iedzīvotāju vidū plaši izmantota un ērti pieejama, īpaši gadījumos, kad nav nepieciešama klātienes tikšanās.

Savukārt videozvanu iespēja nav bijusi pieprasīta, jo ne visiem klientiem ir pieejami viedtālruņi vai stabils interneta pieslēgums. Tāpēc lielākoties priekšroka tiek dota saziņai pa tālruni vai klātienē, ja nepieciešams padziļināts izvērtējums vai dokumentu noformēšana.

-Cik ātri Sociālais dienests spēj reaģēt steidzamos gadījumos, vai tādi ir bijuši?

-Jā, ir bijuši līdzīgi gadījumi. Krīzes situācijās, ja ir pieejams transports un darbinieks, reaģējam nekavējoties, taču jāuzsver, ka Sociālais dienests nav ārkārtas palīdzības dienests.

-Kādas ir biežākās situācijas, kad cilvēkiem, jo īpaši laukos, visvairāk nepieciešams sociālais darbinieks?

-Lauku reģionos sociālā darbinieka atbalsts visbiežāk tiek meklēts, ja radušās īpašas finansiālas grūtības, ja vajadzīgs aprūpes mājās pakalpojums, atbalsts ģimenēm ar bērniem, transporta nodrošināšana, jo bieži vien lauku teritorijās problēma ir piekļuve pakalpojumiem, asistenta pakalpojumu nodrošināšana personām ar invaliditāti un citi.

-Vai ir kādas iedzīvotāju grupas, ar kurām apsvērts preventīvais darbs – došanās pie viņiem, lai saprastu, vai nav nepieciešams sociālā dienesta atbalsts? Vai ir sadarbība arī ar citām iestādēm, speciālistiem – ģimenes ārstiem, pagastu pārvaldi-, lai laikā varētu palīdzēt?

-Ir sadarbība ar ģimenes ārstiem, vairāk par senioru aprūpi. Ģimeņu ar bērniem atbalsta nodaļa sadarbojas ar izglītības un citām iestādēm.

Seniori sociālo darbinieku pieejamību vērtē dažādi

Senioriem ir atšķirīga pieredze par sociālo darbinieku pieejamību. Amatas apvienību pārvaldē uzrunātās senioru biedrības secina, ka starp biedriem nav pārrunājuši sociālo darbinieku pieejamību, tajā pašā laikā nav izskanējis, ka būtu kādas problēmas.

Zaubes senioru biedrības “Sidrabozols” vadītāja Gunta Rudmieze pastāsta, ka zina, sociālais darbinieks pieejams reizi nedēļā, kā arī iespējams sazvanīties: “Sociālie darbinieki jau palīdz ne tikai krīzes situācijās, bet arī tad, kad sniedzam pieteikumu sociālo projektu konkursā. Neatkarīgi no tā, vai tikšanās ir klātienē vai telefoniski, darbinieces vienmēr ir ļoti atsaucīgas.” Vadītāja arī vērtē, ka no biedrības pieredzes pati zina, ka vientuļos seniorus grūti uzrunāt: “Cilvēki ir pašpietiekami, dzīvo savu dzīvi un nemaz nevēlas, ka kāds nāk ar kādu palīdzības piedāvājumu. Esam aicinājuši arī darboties biedrībā, bet ne visi vēlas iesaistīties vai piedalīties pasākumos, lai gan tas uzlabo garastāvokli un pašsajūtu. Tāpēc teiktu, ka ne visi būtu priecīgi, ja sociālie darbinieki pie viņiem vērstos pēc savas iniciatīvas.”

Nītaures senioru biedrības “Labākie gadi” vadītāja Maira Prikule arī vērtē, ka neviens nav sūdzējies par Sociālā dienesta darbinieku darbu: “Jā, darbinieki pieejami reizi nedēļā, un kādam var piemirsties, ir iespējams atnākt citā dienā. Būtu labāk, ja būtu biežāk, bet ir jau iespējams arī telefoniski sazināties. Mums arī ir labi, Nītaurē ir klientu apkalpošanas centrs, kur cilvēki var nākt ar visdažādākajiem jautājumiem, arī sociāliem. Tāpat senioru biedrībā ir veļas mazgājamā mašīna, iespējams izmazgāt veļu, un šo iespēju vietējie labprāt izmanto.” Arī M. Prikule vērtē, ka ir cilvēki, kuri nevēlas, ka pie viņiem kāds brauc: “Ja tomēr, tad noteikti iepriekš jāsazinās, jāpiesaka, ka darbinieki ieradīsies. Bet vispirms jau vērtīga būtu arī telefonsaruna, kad sociālais darbinieks piezvanītu, apjautātos, kā cilvēkam klājas, vai nav nepieciešama palīdzība. Varētu būt arī uzticības tālrunis, uz kuru jebkurā brīdī iespējams piezvanīt.” Tāpat biedrības vadītāja atgādina, ka nereti senioriem problēmas sagādā internetizācija, piemēram, saistībā ar medicīnas pakalpojumiem, bet arī tad noder klientu apkalpošanas centrs, kur iespējams gan izdrukāt analīžu rezultātus, gan saņemt palīdzību, lai orientētos internetā.

Savukārt Augšlīgatnes senioru biedrības “Možums” vadītāja Ina Čudare vērtē, ka sociālo pakalpojumu pieejamība varētu būt labāka. Viņa pastāsta, ka ir gadījies – norādītājā pieņemšanas laikā darbinieks nav pieejams. “Un, ja ir uz vietas, darbinieces ir ļoti aizņemtas. Būtu vēlams, ka būtu atsaucīgākas pret cilvēkiem. Telpas ir lielas, bet atdeves nav. Domāju – vērtīgi būtu, ja darbinieces arī pieteiktos atnākt uz biedrību, informētu par aktuālo,” saka “Možuma” vadītāja. Viņa atzīst, ka Augšlīgatnes iedzīvotājiem sociālo darbinieku pieņemšanas vieta ir ērti pieejama, bet tiem, kas dzīvo Līgatnē, problēma ir nokļūšana uz Augšlīgatni, jo autobusi kursē reti. Vēl Ina Čudare aizdomājas, ka, iespējams, daļu no sociālajiem darbiniekiem atvēlētajām telpām varētu piešķirt senioru biedrībai: “Strādā divas darbinieces, sociālajiem pakalpojumiem pieejami divi dzīvokļi, tur daļu telpu varētu atvēlēt biedrībai. Labi, ka kultūras namā mums ir vismaz neliela telpa, bet varētu būt plašāka. Mēs biedrībā cenšamies cits citu pēc iespējas atbalstīt, sazvanīties, saprast, kā palīdzēt. Zinām, ka vientulība slimības tikai pastiprina, kad viens ar otru dalāmies, ir vieglāk.”