Sociālais dienests sniedz atbalstu iedzīvotājiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība – vai tas būtu bērns, jaunietis, pieaugušais vai seniors. Pērn Cēsu novada Sociālais dienests vērsa uzmanību uz nepieciešamo atbalstu jauniešiem, šogad lielāks atbalsts plānots ģimenēm ar bērniem, audžuģimenēm un aizbildņiem. Turklāt iecerēts turpināt novada lauku iedzīvotāju vajadzību apzināšanu, kartējot viensētas.

Mācības, jaunieši, klientu apkalpošana

Vērtējot aizvadīto gadu Cēsu novada Sociālajā dienestā, vadītāja Inga Kārkliņa teic, ka tas ir bijis ļoti aktīvs. Tika aktualizēta jauniešu tematika, sociālie darbinieki turpinājuši mācības, lai spētu sniegt individualizētus pakalpojumus, kā arī dienests turpina strādāt pie klientu apkalpošanas kvalitātes uzlabošanas.

Būtisks atbalsts jauniešiem

“Jauniešiem, kuriem ir dažādas mācību, uzvedības, mentālās grūtības, ir nepieciešams atbalsts, to esam aktualizējuši arī valsts līmenī. Rīkojām vairākas nometnes tieši jauniešiem, līdzekļus iegūstot, piedaloties      Ei­­ropas Savienības LEADER projektā. Īstenotās aktivitātes ļāvušas jauniešiem celt pašapziņu, mācīties sadarboties, komunicēt un atbalstīt citus, arī apzināties savas stiprās un vājās puses.”

Kā vēl vienu būtisku problēmu Inga Kārkliņa saistībā ar ārpusģimenes aprūpi saskata pakalpojumu sniedzēju trūkumu. Inga no aizvadītā gada darbojas Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības valdē. Apvienība sagatavoja vēstuli iesaistītajām pusēm valsts līmenī par šo problemātiku, norādot, ka audžuģimenes atsakās no bērniem, kuriem ir veselības traucējumi, nav gatavas ģimenēs uzņemt šādus bērnus: “Deinstitu­ciona­lizācijas laikā lielās valsts iestādes likvidēja, bet jaunas pietiekamā daudzumā nav radītas. Ir izveidots ģimenei pietuvināts ilgstošas aprūpes pakalpojums, bet nav pietiekamas kapacitātes, lai varētu tik daudziem bērniem palīdzēt.”

Apgūst metodikas darbam ar klientiem

Inga Kārkliņa ļoti pozitīvi novērtē, ka dienesta darbinieki ir  aktīvi un izmanto visas iespējas mācīties, apgūt sociālā darba metodiku. “Ar nodaļu vadītājiem esam runājuši, ka šajā gadā jāvirzās uz specializāciju, darbu ar konkrētu mērķgrupu – ģimenēm ar bērniem, jauniešiem, personām ar garīga rakstura traucējumiem, vardarbībā cietušajiem, vardarbību veikušajiem, līdzatkarīgām, atkarīgām personām, senioriem, krīzes situācijā nonākušajiem. Darbam ar katru šo grupu ir atšķirīga metodika, kā    palīdzēt sasniegt labākus rezultātus,” saka I. Kārkliņa.

Informē sabiedrību par pakalpojumiem

Pērn viens no Sociālā dienesta mērķiem bija sabiedrības informēšana. “Mēs iedzīvotājus informējām ne tikai caur mājaslapu un feisbuka kontu, bet arī aktīvi tikāmies ar nevalstiskajām organizācijām, senioru biedrībām, klubiem, atgādinot, cik svarīgs ir visas sabiedrības atbalsts. Piemēram, ja kaimiņam ir kādas grūtības, svarīgi, ka to ierauga līdzās esošie, saprot, vai paši var palīdzēt, un, ja nevar, dot ziņu Sociālajam dienestam, kur sapratīs, kādu atbalstu iespējams sniegt. Vienmēr uzsveru, ka esam atvērta, atbalstoša iestāde. Nevajag kautrēties lūgt palīdzību, ja tā vajadzīga pašam vai citam. Sabiedrība ir tā, kas redz, kas apkārt notiek – ne tikai ģimenēs ar vecākiem un bērniem, bet arī senioriem un citiem cilvēkiem, kas varbūt pat neapzinās, ka pastāv problēma un ir iespējama palīdzība,” uzsver Inga Kārkliņa. Viņa gan norāda, ka reizēm, kad saņemta ziņa par nepieciešamo palīdzību cilvēkam, viņš no tās atsakās: “Arī tas ir jāsaprot, ka Sociālais dienests nevar pateikt – tagad tu dzīvosi šādi un ne citādi, tagad nedzersi, nebūsi agresīvs. Mēs varam vairākkārtīgi runāt, konsultēt, rādīt ceļu, uz kuru pusi jāiet, bet ir situācijas, kad jāļauj cilvēkam iekrist visdziļākajā grāvī, līdz viņš pats saprot, vai vēlas no tā kāpt ārā. Tā ir katra izvēle. Bet ir ļoti veiksmīgi gadījumi, kad cilvēks pieņem palīdzību, pats ir motivēts un atgriežas sabiedrībā.”

Sociālajā dienestā iespējams vērsties krīzes situācijās, atgādina vadītāja. “Ja nepieciešams aprūpes mājās pakalpojums, mēs to ātri, nedēļas laikā, daž­reiz pat pāris dienās, varam sakārtot. Līdz šim nav bijis daudz tādu situāciju, bet tomēr ik pa laikam ir. Tā kā pašvaldība mūsu dienestam nodrošina arī autoparku, varam diezgan ātri reaģēt krīzes situācijās, braukt uz konkrēto vietu, novērtēt situāciju, sniegt atbalstu,” skaidro I. Kārkli­ņa. Sa­vukārt tiem klientiem, kuriem jau ir aprūpes mājās pakalpojums, aprūpētāji arī seko līdzi seniora stāvoklim un, ja nepieciešams papildu atbalsts, informē dienestu. “Esam iespējami elastīgi,” teic I. Kār­kli­ņa.

Cieņpilna klientu apkalpošana

Uzticības pilnu attiecību veidošanai būtiska ir klientu apkalpošana, cieņpilna klienta uzņemšana, uzsver Sociālā dienesta vadītāja: “Lai gan pie mums nāk dažādi cilvēki, visbiežāk dusmīgi un nikni par kaut ko, darbiniekiem ir jāspēj būt pieklājīgiem, draudzīgiem, strādāt klienta labā. To arvien turpinām mācīties, jo tā ir liela māksla.”

I. Kārkliņa arī piebilst, ka daudzi iedzīvotāji neizprot normatīvo regulējumu un ir dusmīgi, ka darbinieks atsaucas uz Ministru kabineta noteikumiem, lai paskaidrotu, ko dienests var un ko tomēr nevar izdarīt. “Ir jāsaprot, ka darbinieks var sniegt konsultāciju, ieteikt, bet, tiklīdz jasniedz finansiāla palīdzība, tā ir stingri reglamentēta. Ja maznodrošinātas mājsaimniecības slieksnis ir noteikts tāds un cilvēkam ienākumi to pārsniedz pat par centiem vai dažiem eiro, mēs konkrēto pabalstu nevaram piešķirt. Saprotam iedzīvotāju sašutumu un bēdu, mēs gribētu visiem palīdzēt, bet Sociālajam dienestam jārīkojas normatīvo aktu ietvaros, un arī mūsu budžets ir tik liels, cik tas ir.”

UZZIŅAI

2025.gads faktos

• Trūcīgas mājsaimniecības statuss 2025. gadā – 637 mājsaimniecībām (937 cilvēkiem). 2024. gadā 512 mājsaimniecībām (752 cilvēkiem).
• Maznodrošinātās mājsaimniecības statuss 2025. gadā – 193 mājsaimniecībām (277 personām). 2024. gadā 173 mājsaimniecībām (262 cilvēkiem).
• Garantēto minimālo ienākumu pabalsts 2025. gadā 179 mājsaimniecībām (114 cilvēkiem). 2024. gadā 149 mājsaimniecībām (258 cilvēkiem).
• Mājokļa pabalsts 2025. gadā 518 mājsaimniecībām (2024. gadā – 511).
• Pakalpojums “Aprūpe mājās” – vairāku gadu garumā 120 cilvēkiem.
• Līdzfinansējums ilgstošās sociālās aprūpes iestādē katru gadu nepieciešams ap 200 cilvēkiem.
• Sociālā dienesta redzeslokā ir ap 400 ģimenēm. Tajās ir dažādas situācijas – bērna pamešana novārtā, atkarības, vardarbība, vecāki ar garīga rakstura traucējumiem.
  Avots: Cēsu novada Sociālais dienests

Lielāks atbalsts un lauku viensētu kartēšana

Ņemot vērā iedzīvotāju sniegtās atbildes Sociālā dienesta aptaujā, šim
gadam izvirzītas vairākas prioritātes.

“Aizvadītajā gadā veiksmīgi ar politiķiem un deputātiem esam izdiskutējuši un vienojušies par atbalstu audžuģimenēm un aizbildņiem. Tas ir ļoti liels sasniegums,” vērtē Inga Kār­kliņa. Tāpat ieguvums ir deputātu iniciatīva bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanai, kā arī pabalsta palielināšanai Černo­biļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un politiski represētām personām, un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Izvērtēs pakalpojumu sniedzējus

Deinstitucionalizācijas laikā tika izveidoti grupu dzīvokļi, dienas aprūpes centrs, specializētās darbnīcas, sociālās rehabilitācijas pakalpojums. Priekuļu dienas aprūpes centrs ir Sociālā dienesta struktūrvienība. Pārējie pakalpojumi deleģēti organizācijām vai uzņēmumiem, kas tos sniedz. “Mēs ļoti cieši sadarbojamies ar pakalpojumu sniedzējiem, bet vienlaikus esam ļāvuši brīvi darboties. Tomēr redzam, ka dažādās situācijās vajadzētu citu rīcību, kas balstās holistiskajā pieejā, katra individuālajā situācijā, vajadzībās, spējās un prasmēs. Holistiskajā pieejā visas iesaistītās puses, kas sniedz pakalpojumu klientam, sanāk kopā un izstrādā vienotu soci­ālās rehabilitācijas plānu, nevis katrs darbojas atsevišķi.

Tāpat vēlētos sniegt mērķtiecīgāku atbalstu bērniem ar invaliditāti. Pabalsts ir vienreizējs, bet ir svarīgi saprast, kādu atbalstu var sniegt valsts, kādu izglītības iestāde un kā var palīdzēt pašvaldība. Arī te svarīgi, tā teikt, sanākt pie viena galda kopā ar bērna vecāku un rīkoties vienoti. Bet tam ir vajadzīgs atsevišķs finansējums. Mūs uzrunāja Valsts kanceleja, būs kopējs pilotprojekts ar izglītības iestādēm, ģimenes ārstiem. Tas dos iestrādes turpmākai vienotai darbībai,” ir pārliecināta Inga Kārkliņa.

Novada iedzīvotāju vajadzību apzināšana – kartēšana

Lai apzinātu novada iedzīvotāju vajadzības, pērn Sociālajā dienestā uzsākta viensētu kartēšana lauku teritorijās. Kad pirms administratīvi teritoriālās reformas Cēsu novadā bija Cēsu pilsēta un Vaives pagasts, kartēšana veikta Vaivē. Tagad tā pamazām plānota visā novadā. Inga Kār­kliņa pastāsta, ka tas darīts tāpēc, ka Sociāla­jam dienestam lielajā novadā nav datubāzes par vientuļajiem senioriem, iedzīvotājiem, tikai tiem, kuri ir bijuši redzeslokā vai ar kuriem dienestam ir bijusi saziņa. “Novadā 22 vietās pieņem sociālie darbinieki, un tie iedzīvotāji, kas dzīvo pārvalžu centros, tiek pie šiem speciālistiem, bet vēlamies aptvert visu teritoriju, arī tos, kas dzīvo tālākās viensētās. Svarīgi noskaidrot iedzīvotāju vajadzības ārpus pilsētas un pagastu centriem.”

Līdz šim notikuši    divi izbraucieni, apsekotas sešpadsmit mājas. “Iedzīvotāji bija ļoti atsaucīgi un priecīgi, ka pie viņiem nāk un apvaicājas par vajadzībām. Es, protams, saprotu, ka tas nebūs ne viena, ne divu gadu darbs, jo novadā ir ļoti liela lauku teritorija, daudz viensētu, bet ir ļoti svarīgi to izdarīt, jo ir jāsaprot, kurās mājās neviens nedzīvo un kurās dzīvo cilvēki, kādas ir viņu vajadzības, kā paš­valdība var palīdzēt. Domāju, tur mazāk būs sociālo jautājumu, vairāk tādu, par kuriem atbild pārvaldes – infrastruktūras jautājumi, sniega tīrīšana. Tāpēc ceru, ka arī pārvaldes mūs atbalstīs šajā uzdevumā.”

Plānots, ka kartēšanas izbraukumi notiks reizi nedēļā. Pirmos secinājumus varētu ieskicēt pavasarī – martā, aprīlī. “Paldies manām kolēģēm Piln­gadīgo personu atbalsta nodaļā, kuras to ir uzņēmušās un gatavas darīt,” teic Sociālā dienesta vadītāja.