Elektroskrejriteņu ienākšanu satiksmē liela daļa iedzīvotāju uztvēra ar entuziasmu. 2019.gadā, kad Rīgā ienāca šo braucamrīku nomas uzņēmumi, galvaspilsētā izvērtās īsts elektroskrejriteņu drudzis. Un tad nācās attapties, ka elektroskuteru dalība satiksmē ir haotiska, rada bīstamas situācijas gan pašiem to izmantotājiem, gan gājējiem un arī citiem transportlīdzekļiem.
2019.gada novembrī Saeimā, Ceļu satiksmes drošības padomes domnīcā, tika izskatīti priekšlikumi par elektroskrejriteņu regulējumu. 2021. gada 25. martā Saeima Ceļu satiksmes likumā iekļāva elektroskrejriteņu definīciju, paredzot, ka tā braukšanas maksimālais ātrums nepārsniedz 25 km/h, ka ar tiem drīkst pārvietoties personas tikai no 14 gadu vecuma. 2023. gada 22.jūnijā Saeima noteica, ka no 2024. gada 1. janvāra ir obligāta elektroskrejriteņu reģistrācija valsts noteiktajā kārtībā, bet no 1. aprīļa ceļu satiksmē drīkst piedalīties tikai ar reģistrētiem elektroskrejriteņiem. Tāpat tika noteikts, ka jābūt velosipēda vai cita transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. 2024.gada 1.aprīlī Ceļu satiksmes drošības departamentā bija reģistrēti 14 935 elektroskrejriteņi. No tiem 9063 bija fizisko vai juridisko personu tiesīgā lietošanā esoši, bet 5872 – paredzēti iznomāšanai.
Pērn novembrī pieņēma Ceļu satiksmes likuma grozījumus, nosakot, ka no šī gada 1.jūlija elektroskrejriteņiem nepieciešama obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas polise. Satiksmes ministrija prognozē, ka OCTA polise, līdzīgi kā mopēdiem, elektroskuteriem varētu izmaksāt no 24 līdz 50 eiro gadā.
Reizēm apdraud citus, reizēm sevi
Par satiksmes negadījumiem, ko Cēsīs vai Priekuļos izraisījuši elektroskuteristi, dzirdēts maz. Publiski izskanējis viens. 2023.gada oktobrī kāds braucējs Raunas ielā pie Cēsu Valsts ģimnāzijas pagaidu mājām notrieca no kājām jaunieti un aizbrauca neapstājies. Skolniece guva sasitumus.
Vai jaunās prasības skrejriteņiem un nepieciešamība pēc obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas palielinās iespējas līdzīgos gadījumos vainīgo saukt pie atbildības? Jā, atbild apdrošināšanas brokere Mārīte Vīķe. OCTA sedz zaudējumus, kas nodarīti trešajām personām, viņu mantai, veselībai. Ja skutera vadītājs uzbrauks gājējam, apdrošināšana segs nodarītos zaudējumus – ārstēšanās izdevumus.
Cēsu novada pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts pastāstīja, ka pašvaldības policijai saistībā ar nomas skrejriteņiem galvenokārt nākas saskarties ar divām problēmām. Kaut braucamrīki tiek atstāti paredzētājās vietās (tikai tajās pārtraucas nomas maksājums), tos nereti novieto nevērīgi. Skrejriteņi traucē gājējiem, kāds sadusmojas, pagrūž un apgāž braucamo, tad tas vēl vairāk aizšķērso ceļu cilvēkiem. Pašvaldības policija uzrauga, lai tādas situācijas neveidotos: vai nu paši paceļ nogāzto skuteri, vai ziņo nomas uzņēmuma atbildīgajiem darbiniekiem, kas apkalpo Cēsis un Priekuļus.
Otra problēma, ko vietvaras policija novērojusi, – apdraudējums pašam skrejriteņa izmantotājam. Proti, uz viena spēkrata vizinās divi un, gadījies, pat trīs cilvēki. Tas raksturīgs jauniešiem. “Tad inspektors aptur elektroskrejriteņa vadītāju, brīdina, ka tā nedrīkst. Jāsaprot – arī brīdinājums ir administratīvais sods,” pauda G.Norbuts. Pašvaldības policijas priekšnieks uzsvēra, ka elektroskuteris ir paaugstinātas bīstamības transporta līdzeklis. Tā kā ar to drīkst braukt pa gājēju celiņiem, potenciāli var tikt apdraudēta gājēju drošība. “Uz gājēju celiņiem, gājēju pārejām elektroskrejriteņa vadītājam nav nekādu priekšrocību, priekšroka vienmēr ir gājējam. Braucējam jāpārvietojas ar tādu ātrumu, kādā iet cilvēks,” atgādināja G.Norbuts.
Privātus elektroskrejriteņus Cēsīs un pilsētas apkārtnē redz reti. G.Norbuts atzina, ka pašvaldības policijai nav nācies saskarties ar kādiem pārkāpumiem, ko izdara šo spēkratu vadītāji. Bet kā ar nomas izmantotājiem? Vai iespējams konstatēt, kas izdarījis pārkāpumu, ja paša braucēja vairs nav? “Iznomātājs pēc elektroskrejriteņa reģistrācijas numura var noteikt, kur tas konkrētajā laikā atradies, kas to nomājis. Tātad arī atrast vadītāju, ja tas nepieciešams,” paskaidroja pašvaldības policijas priekšnieks.
Iznomātājs uzņemas atbildību
Cēsīs un Priekuļos kopš 2023. gada vasaras darbojas elektroskrejriteņu iznomātājs “Bolt”. Novērojumi liecina, ka lielākoties šos braucamos izmanto jaunieši, reizēm vidējā paaudze. Pagājušajā vasarā “Druva” novēroja arī dažus braucējus, kuriem, visticamāk, nebija 14 gadu, kā to prasa likums.
“Druva” jautāja, kā braucamrīku iznomātājs aizsargā savus klientus, kā vērtē obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas prasību un kā novērš citus iespējamos pārkāpumus, kas saistīti ar skrejriteņu izmantošanu.
“Bolt” vecākais operāciju vadītājs Latvijā Ronalds Ābols skaidro: ““Bolt” kā lielākajam un pieredzējušākajam skrejriteņu operatoram Eiropā drošība ir viena no galvenajām prioritātēm. Tādēļ jau kopš nomas pakalpojuma ieviešanas Latvijā ikvienam “Bolt” skrejriteņu lietotājam automātiski tiek nodrošināta divu veidu apdrošināšana, kas ir iekļauta skrejriteņa nomas maksā: personas apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un braucēja vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Tas nozīmē, ka skrejriteņa vadītājs ir apdrošināts pret smagām traumām, ko viņš gūst, braucot ar “Bolt” skrejriteni, kā arī pret zaudējumiem, ko vadītājs, braucot ar “Bolt” skrejriteni, nodara trešajām pusēm.
Savukārt jaunie grozījumi, kas paredz obligātu OCTA apdrošināšanu visiem elektroskrejriteņiem, varētu ietekmēt arī gala patērētājus. Proti, apdrošināšanas prasības varētu radīt papildu izmaksas uzņēmumiem, kas sniedz elektroskrejriteņu nomas pakalpojumus. Tādējādi pastāvēs risks, ka elektroskrejriteņu nomas maksa pieaugs, bet atsevišķi nomas pakalpojumu sniedzēji darbību Latvijā pārtrauks pavisam. Vienlaikus šāda prasība radīs papildu izdevumus tiem iedzīvotājiem, kuri ir iegādājušies elektroskrejriteņus.
Runājot par citiem drošības apsvērumiem, mēs esam noteikuši, ka “Bolt” skrejriteņus drīkst iznomāt tikai pilngadīgas personas. Šie noteikumi no mūsu puses ir spēkā jau kopš “Bolt” skrejriteņu ienākšanas Latvijas tirgū 2019. gadā un būs spēkā arī turpmāk. Gadījumos, kad uzzinām, ka nepilngadīgas personas izmanto “Bolt” skrejriteņus, mēs rīkojamies nekavējoties. Nepareizu personas datu norādīšana ir apzināts noteikumu pārkāpums, tāpēc mēs šādus lietotājus no platformas bloķējam.
Apzinoties, ka šādas situācijas var veidoties, esam ieinteresēti tās risināt. Tādēļ katram jaunam lietotājam, kas reģistrējas lietotnē, ir jānorāda savs vecums un jāpiekrīt “Bolt” lietošanas noteikumiem. Pēc konkrēto darbību veikšanas lietotājs uzņemas pilnu atbildību par noteikumu ievērošanu, un jebkāda rīcība, kas pārkāpj šos noteikumus, var novest pie lietotāja profila bloķēšanas.
Tāpat aktīvi sadarbojamies ar Valsts policiju, lai kontrolētu, ka “Bolt” skrejriteņus izmanto atbilstoši lietošanas nosacījumiem. Tuvojoties aktīvajai vasaras sezonai, vēlos aicināt nepilngadīgu bērnu vecākus pārrunāt ar savām atvasēm drošības noteikumus, lai veicinātu drošu skrejriteņu lietošanas kultūru, jo tikai sadarbojoties varam izskaust šo problēmu un padarīt pilsētvidi drošu gan bērniem, gan citiem satiksmes dalībniekiem.”
Nevainosim tikai infrastruktūru
Neliels zaļš braucamrīks, kas triecas pa ietvēm vai brauktuvi, pilsētās ir kļuvis par vienu no pavasara vēstnešiem. Līdzko kļūst mazliet siltāks, “Bolt” īres elektriskie skrejriteņi ir neatņemama satiksmes daļa. Par laimi, mazpilsētās to nav tik daudz kā lielākās apdzīvotās vietās. Tomēr tāpat ik pa laikam pamanās nobaidīt kādu gājēju vai autovadītāju, pēkšņi lielā ātrumā parādoties uz gājēju pārejas, izbraucot no šķērsielas.
Mikromobilitāte ir svarīgs virziens, kurā cenšas iet visa Eiropa, lai mazinātu fosilās degvielas radīto spiedienu uz vidi. Ja vari automašīnas vietā izmantot ko tādu, ko darbini pats vai ko dzen elektromotors, skaidrs, būs ieguvums. Un te nu sākas lielā problēma. Cēsīs un visā Latvijā nav īpašas infrastruktūras – ceļu un celiņu –, kas radīti tieši mikromobilitātei, vienkāršāk sakot, braucamajiem, kas nav ne automašīnas, ne motocikli, ne motorolleri un mopēdi, bet ar kuriem uz priekšu var tikt ātrāk nekā kājām.
Taču negadījumos, ko izraisa elektroskrejriteņu braucēji, vai vienkārši nedrošībā, ko viņi rada gājējiem, nevar vainot tikai infrastruktūras trūkumu un tā norakstīt to, ko elektroskuteri dara pilsētas satiksmē. Mikro transportlīdzekļiem ceļu satiksmes noteikumos atvēlēta vieta uz ietves līdzās gājējam, tomēr uzsvērts – svarīgākais ir tas, kurš iet kājām. Ne velosipēdistam, ne elektroskrejriteņa braucējam nav priekšrocību. Viņiem jāpiemērojas cilvēku plūsmas ātrumam, bet tas visbiežāk tiek aizmirsts. Skuterists lokās cauri gājējiem kā slalomists pa trasē nospraustiem vārtiem, nesamazinot ātrumu.
Cēsu ielas lielākoties mēdz būt patukšas. Kustība ir tirgus dienās, pie skolām, kad beidzas vai sākas mācības, bet parasti gājēju nav daudz. Domāju, gan riteņbraucējiem, gan elektroskuteru vadītājiem arī pa trotuāriem ir iespēja pabraukt ātrāk, nekā iet cilvēki, jo viņu gluži vienkārši nav. Taču, ja nu gājēji parādās, tad satiksmes noteikumus vajadzētu atcerēties – tik vienkārši tas ir. Vai šādai saskarsmes kultūrai esam nobrieduši, tas paliek neatbildēts jautājums.
Bet varbūt jāsaka, kā var gaidīt, ka domās par citiem, ja nerūpējas pat par sevi? Ārsti, iestājoties siltajai sezonai, aizvien biežāk atgādina vajadzību būt atbildīgiem braucējiem. Īpašs satraukums par bērniem un pusaudžiem. Kaut Bērnu klīniskās universitātes slimnīca vēstījusi, ka vairāk traumu gūst jaunie velobraucēji – piemēram, 2023.gadā slimnīcā ārstēti 700 velosipēdisti, elektroskuteristi tikai simts -, smagākas traumas ir tiem, kas pārvietojas ar skrejriteņiem. Lielākoties savaino galvu, seju. Tāpēc mediķi atzinīgi novērtē likuma prasību jauniešiem no 14 līdz 17 gadu vecumam, izmantojot elektroskrejriteni, obligāti nēsāt aizsargķiveri. Vai tā ieviesīsies? Nomas skrejriteņiem tas arī būtu ļoti apgrūtinoši. Diezin vai pusaudzis ņems līdzi ķiveri savās ikdienas gaitās, apsverot, ka varbūt to vajadzēs.
Elektroskuteru vieta satiksmē ir ieguvusi likuma satvaru. Vai tas nozīmē, ka situācija strauji uzlabosies? Pirmām kārtām – vai uzraugošajām institūcijām ir pietiekami daudz resursu, lai kontrolētu situāciju, kaut vai ķiveru lietošanu? Bērniem, pārvietojoties ar velosipēdiem, jau sen likums prasa lietot ķiveres, bet cik daudziem tās redzam?
Komentāri