Rosināt jauniešus

Nodrošināt ikvienam jaunietim līdzvērtīgas iespējas saņemt to, ko piedāvā pašvaldības darbs ar jaunatni– tāds ir mērķis šīs jomas pārvaldības reorganizācijai Cēsu novadā. Līdz pagājušā gada novembrim novadā nebija vienotas struktūras. Tagad Cēsu Bērnu un jauniešu centra paspārnē darbojas Jaunatnes lietu nodaļa, kas apvieno jaunatnes speciālistus, kuri iepriekš strādāja pašvaldības apvienību pārvaldēs. Nodaļā ir septiņi darbinieki: nodaļas vadītāja Iluta Balode, viņas vietniece un arī Vecpiebalgas Jaunatnes centra vadītāja Līna Paimiņa, viens jaunatnes lietu speciālists un četri jaunatnes darbinieki.

Ļaut jauniešiem pašiem virzīt procesus, bet būt blakus un atbalstīt

Pārmaiņas bija vajadzīgas, lai novadā veidotu vienotu jaunatnes politiku, īstenojot pērn pieņemto jaunatnes politikas stratēģiju, saka Jaunatnes nodaļas vadītāja Iluta Balode.

-Līdz šim par darbu ar jauniešiem atbildēja apvienību pārvaldes, turpinot strādāt, kā tas bija pirms apvienošanās lielajā Cēsu novadā.

-Pieeja jaunatnes darbam iepriekš bijusi krasi atšķirīga. Tas savā ziņā ir kā spogulis par izpratni un attieksmi pret šo jomu. Dažā pašvaldībā bija jaunatnes darbinieks, bet atšķīrās darba slodzes, dažam tā bija ļoti maza, kādā vietā tāda speciālista nebija vispār. Tāpat pieejamie resursi, budžeta līdzekļi jaunatnes aktivitātēm bijuši ļoti atšķirīgi. Nevarējām runāt par vienotas jaunatnes politikas īstenošanu, ja katrā apvienībā savā ziņā darbojamies citādi, ar atšķirīgām prioritātēm. Tagad vienā nodaļā varam šo procesus virzīt vienoti.

Arī mērķgrupas, kurām vairāk virzīts jaunatnes darbs, bija atšķirīgas. Piemēram, Liepas jauniešu centrs aktīvāk darbojies un darbojas ar sociālā riska grupām, Cēsīs veiksmīgāk izdodas sasniegt tos, kas ir līdzdalīgi un labprāt iesaistās jaunatnes politikas ieviešanas līmenī.

-Ko ņemat līdzi no iepriekš darītā?

-Sākot darbu, galvenais bija saglabāt iestrādes, lai esošie jauniešu centri turpina darbu. Ja viss funkcionē, kāpēc būtu vajadzīgas radikālas pārmaiņas? Ir arī aizsākti darbi, kuros esam kopā. Pašvaldības rīkotajā jauniešu iniciatīvu konkursā diezgan labi ir pārstāvēts viss novads, projektu pieteikumus iesniedz no dažādām vietām. Gribētos veltīt vairāk laika, viņus atbalstot tieši pieteikumu sagatavošanā. Summa vienam projektam nav liela – 300 eiro, bet cik patīkami pārsteigti esam un pat brīnāmies, ko jaunā paaudze var izdarīt ar 300 eiro.

Katrā vietā, kur noticis aktīvs darbs ar jauniešiem, ir kādas labas iestrādes, ko varam paplašināt visā novadā, pilnveidojoties visiem kopā. Cēsīs darbojas Jauniešu dome, ko ievēl paši jaunieši, dome darbojas radoši, iesaista vienaudžus, arī pārstāv viņu intereses. Paplašināsim domes darbu, lai tajā pārstāvēts viss novads.

Bet būtiski nodrošināt darbu ar jaunatni pakalpojumu vietās, kur tā vai nu vairs nav, vai nekad nav bijis, uzsvaru liekot uz pēdējām.

-Vai tas prasīs vēl kādas pārmaiņas?

-Īstenosim pilotprojektu, ieviešot jaunu darba organizāciju. Plānots, ka būs divi tā sauktie mobilie darbinieki, kas uzsāks darbu ar jaunatni vietās, kur tā nav bijis.

Mobilo darbinieku uzdevums pirmām kārtām ir veidot kontaktus ar jauniešiem pagastos. Svarīgi saprast, vai pēc šī pakalpojuma konkrētajā vietā ir pieprasījums. Protams, nekas nenotiek vienā dienā, bet esmu pilnīgi droša, ka Līgatnē un Pārgaujā, kur patlaban nav jaunatnes darbinieka, vajadzība pēc tā būs. Tur šis pakalpojums agrāk bija pieejams, to novērtē.

Jaunieši ir aktīvi, grib darīt, bet viņiem vajag atbalsta personu. Ja būs divi mobilie darbinieki, tas būs atbalsts Līgatnes, Pārgaujas un Amatas apvienībā. Jā, cilvēks tur nebūs katru dienu, tomēr būs. Līgatnē un Pārgaujā ir jauniešu telpas, ir resursi, vietās, kur to nav, sadarbībā ar apvienības pārvaldēm būs jāmeklē iespējas.

Mobilie darbinieki strādās sadarbībā ar citiem nodaļā. Viņu uzdevums nodrošināt jauniešu sasniegšanu un iesaisti novada pasākumos, projektos. Tāpat jānodod informācija par to, kā darbojas, ko dara jaunatnes centrā Cēsīs, Jaunpiebalgā, Priekuļos, Vecpie­balgā un citur, kur ir jaunatnes darbinieks, lai veidotos sasaiste, lai aktivizētu visu novadu.

-Vai mobilais darbs Latvijā ir kas jauns?

-Tādu īsteno daudzas pašvaldības. Ir labi piemēri Saldus, Siguldas novadā. Siguldā jaunatnes joma ir centralizēta, pagastos nav darbinieku, viss notiek izbraukumu veidā.

-Kā strādāt vietās, kur jaunatnes speciālistu nav bijis?

-Jāsadarbojas ar skolēnu paš­pārvaldēm. Protams, skolās īsteno “Erasmus” un citus projektus, skolēniem ir iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs. Tomēr darboties skolā ir kas cits, nekā lemt un rīkoties pašiem, to dzirdam no pašiem jauniešiem. Negribu apgalvot, ka tas tā vienmēr ir, bet tomēr uz skolu ejam ar citu sajūtu.

Ceļi pie jauniešiem ir dažādi. Piemēram, kad īstenojām projektu “Lauzt robežas”, Ieriķos tikāmies sporta laukumā, jo viņi tur pavada laiku. Sarunās sapratām viņu intereses. Ja tās ir sportiskas nodarbes, kā šajā gadījumā, jāskatās tajā virzienā. Tas var būt, piemēram, nakts volejbola turnīrs.

-Ar kādu tēmu aktualizēšanu jaunā nodaļa sāk darbu?

-Pirmām kārtām, protams, tā ir pašu sadarbības veidošana, katru mēnesi tiekamies pie kāda kolēģa, plašāk iepazīstam, kā katrā vietā strādā, kādi ir resursi.

Bet, īstenojot jaunatnes politikas stratēģiju, tuvākais, ko kopā ar kolēģiem esam izvirzījuši, ir attīstīt un pilnveidot brīvprātīgā darba sistēmu. Daudzi jaunieši kaut kādā veidā veic brīvprātīgo darbu, piemēram, darbojas skolas paš­pārvaldē, īsteno savas iniciatīvas. Taču, domāju, ne visi zina, ka to var noformēt tā, lai šīs pieredzes apliecinājums noder studijās, darba meklējumos.

Ir brīvprātīgā darba grāmatiņa, kur jaunietis ieraksta nostrādātās stundas un pilnveidotās kompetences, reizi gadā saņemot tam paš­valdības apstiprinājumu. Bet ne visi izņem grāmatiņu, ieraksta stundas. Daudzi, piemēram, Cēsīs, Vecpiebalgā, kā brīvprātīgie gada laikā piedalās vienā konkrētā notikumā, bet visbiežāk to nenoformē. Tāpēc gribam pārskatīt sistēmu, lai apliecinājumu par nostrādātajām stundām un pilnveidotajām prasmēm var saņemt uzreiz pēc pasākuma.

Tāpat jārosina darboties bezpeļņas organizācijās, stāstot par ieguvumiem. Un jārunā ar organizācijām, iestādēm, kas sniedz brīvprātīgā darba iespējas. Sva­rīgi, lai piedāvājums tiešām ļautu papildināt prasmes. Tā Cēsu jaunieši kā brīvprātīgie lielajos koncertos darbojās aizskatuvē, strādāja kopā ar kultūras darbiniekiem, palīdzēja veidot dekorācijas, arī palīdzēja koordinēt pilsētas svētku gājienu, bet, ja brīvprātīgos uztver tikai kā darbarokas, tas neizdodas.

-Vai, izveidojot jaunu struktūru, mainījies arī finansējums?

-Pieticīgs finansējums mūs izaicina profesionāli, mēs neiesēžamies. Ir vietvaras, kur finansiālās iespējas darbam ar jaunatni lielākas, taču redzu, ka netiek īstenoti projekti, šķiet, darbs stagnē. Mūsu situācija liek būt radošiem, kļūt arvien profesionālākiem. Mēs aktīvi izmantojam iespēju piedalīties projektos, administrēt tos ir milzīgs darbs, bet katrā kaut ko iemācāmies.

-Jums ir pieredze darbā ar jauniešiem gan bijušajā Pār­gaujas novadā, gan Cēsīs. Uzsākot vadīt šo jomu visā novadā, noteikti saskatāt arī problēmas.

-Izaicinājumu netrūkst. Cēsīs mēs ļoti viegli sasniedzam tos, kuri grib darboties. Bet zinu, ka ir daudz to, kuri pat neiedomātos ienākt Jauniešu mājā, piedalīties kopējās lietās. Viņi nenojauš, cik noderīgi un dzīvi mainoši šie pavērsieni var būt. Un noteikti nav vienkārši sasniegt riska grupas. Kolēģei Liepā tas izdodas, šai mērķgrupai tagad jau visā novadā turpinās otrais posms projektam “Proti un dari”. Tas paredzēts atbalstam meitenēm un puišiem, kuri pametuši mācības, nestrādā. Mērķis ir apzināt situāciju, šos jauniešus arī citur. Jau sadarbojamies ar pašvaldības Sociālo dienestu, esam klāt darba sarunās, kur piedalās arī pašvaldības policija, bāriņtiesa, skolu pārstāvji. Tas mums palīdzēs sasniegt riska grupu.

-Kā organizēt darbu, lai jaunā paaudze, pusaudži gribētu līdzdarboties, gribētu darīt kopā, sadarboties?

-Jaunatnes darbiniekam ir jājūt, kas jaunajam cilvēkam vajadzīgs, iespējams, vienkārši vajadzīgs atbalsts. Varbūt tā ir krīzes situācija, bet varbūt, gluži pretēji, jāsajūt talants un jāpalīdz ar kādu nākotnes izvēli.
Pats labākais ir ļaut jauniešiem pašiem virzīt procesus, bet būt blakus un atbalstīt, tad arī vislabāk izdodas. Te reizē gan ir stāsts, ka ne visur zina, ko nozīmē, ka paši šo procesu var virzīt. Es teiktu, priekšā ir ļoti daudz darba. Un esam jau ķērušies pie svarīgākajām lietām, lai nodrošinātu visiem vienas un tās pašas iespējas vai vismaz informētu, ka jauniešiem tādas ir.

UZZIŅAI

Cēsu novadā pastāvīgi darbojas:

• Cēsīs Jauniešu māja;
• Dzērbenē Jauniešu centrs;
• Inešos Jauniešu un sporta centrs;
• Jaunpiebalgā bērnu un jauniešu centrs “Tagad”;
• Liepā jauniešu centrs “Apelsīns”;
• Vecpiebalgā Jaunatnes iniciatīvu centrs “Balgas strops”