Redzeslokā. Izvēlēti kolektīvi Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem

Cēsu novads ar vairāk nekā tūkstoš dalībniekiem ir viens no kuplāk pārstāvētajiem novadiem Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Svētdien noslēdzās dalībnieku reģistrācija. Kopumā svētkos piedalīsies 33 630 bērnu un jauniešu, liecina dalībnieku reģistrācija, kas beidzās svētdien, 11.maijā.

Mūsu novadu Rīgā, Meža­parka estrādē “Sidraba birzs”, noslēguma koncertā “TE-AUST” pārstāvēs desmit kori – visi, kuri piedalījās skatē. Kopumā estrādē dziedās 301 koris, repertuārā savīsies tradīcija ar mūsdienīgo, jauneklīgais – ar briedumu. Komponisti skaņdarbiem izvēlējušies dzejnieku rakstītas rindas, latviešu tautasdziesmas, kā arī labi zināmus skaņdarbus papildinās dažādu mūzikas žanru un stilu jaundarbi. Kopā ar koriem noslēguma koncertā piedalīsies deju kolektīvi, pūtēju orķestri un folkloras kopas, solisti un instrumentālā grupa.

Bērnu un jauniešu tautas deju kolektīvu koprepertuāra apguves un dalībnieku atlases skatē, gatavojoties svētkiem, piedalījās novada 35 kolektīvu grupas. Trīs kolektīvi, kuri ieguva III pakāpi, tomēr uz svētkiem netiks, bet pārējie pievienosies 18 000 dejotāju jeb 809 kolektīviem, kas piedalīsies tautas deju lielkoncertā “Es atvēru Laimas dārzu” un Daugavas stadionā izdejos 23 latviešu skatuviskās tautas dejas.

Cēsu novada dalībnieki augstu novērtēti

Svētku koordinators Cēsu novadā Uldis Blīgzna ir gandarīts, ka novadu pārstāvēsim kuplā skaitā: “Kopā būs vairāk nekā 50 kolektīvu, ap 1300 dalībnieku, no kuriem daļa piedalās vairākos kolektīvos. Svētkos būs novada kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestris, folkloristi, koklētāji, lietišķās mākslas kolektīvi, divas popgrupas. Visi cītīgi pastrādājuši. Pēc skatēm par mūsu kolektīviem saņēmām ļoti labus vārdus. Tā pēc koru skates komisija novērtēja, ka visi nodziedājuši ļoti augstā līmenī un visi kori ir svētku dalībnieki. Mums ir augstākās, pirmās un otrās pakāpes, tajā pašā laikā valstī ir kolektīvi, kuri nesaņēma pat vērtējumu, tikai diplomu par piedalīšanos.”

Arī dejotāju sniegums ir teicams. Salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, kad uz svētkiem vēlējās tikt vairāk nekā 50 novada deju kolektīvu, šogad to ir daudz mazāk, toties uz svētkiem tika gandrīz visi. “Tā kā iepriekš dalībnieku bija vairāk, bija pat tādi kolektīvi, kuri gan saņēma pirmo pakāpi, bet svētku konkurenci neizturēja,” atceras U.Blīgzna.

Vērtējot, kas bija noteicošie faktori, kas šogad dejotājiem neļāva iegūt otro un augstāko pakāpi, svētku koordinators secina: “Viss atkarīgs no vadītāja un arī bērniem, cik daudz no vadītāja dotā viņi paņem pretim. Skatē, protams, vērtēja pamatsoļus, arī to, kā kolektīvs veido zīmējumus. Ja zīmējumu nevarēja precīzi izveidot uz skatuves, tad skaidrs, ka to nevarēs izdarīt lielajā stadiona laukumā. Bija arī vadītāji, kas nebija līdz galam piestrādājuši pie kolektīva kop­iespaida – tautas tērpa, detaļām, piemēram, puiši bija tikai kreklos, nebija vestu. Pašvaldība pērn deva iespēju pārskatīt tērpu noliktavu, ja kā pietrūka, nodrošināja vajadzīgā sašūšanu. Bija kolektīvi, kas iespēju arī izmantoja. Jāņem arī vēra, ka bija tādi, kas dejot sāka tikai šajā mācību gadā, tā varēja būt pārāk maza pieredze, svētkiem jāgatavojas ilgāku laiku.”

Tā kā no iepriekšējiem lielajiem svētkiem, kas notikuši klātienē, pagājis desmit gadu, lielākā daļa topošo svētku dalībnieku šo notikumu personīgi nav piedzīvojuši. “Druva” vaicāja, vai uztvere par svētkiem mainījusies. U.Blīgzna atzina: “Daudz kas mainījies, bērniem ikdiena ir ļoti krāsaina, tāpēc deju svētki, kopābūšana, dzīvošanās pa Rīgu vairs nav tik saistoša kā kādreiz. Ir vecāki, kas pateikuši, ka skatē bērns piedalīsies, bet uz Rīgu nebrauks. Tāpat ir deju kolektīvu vadītāji, kuru 1.-2. klašu grupu kolektīvi ir ieguvuši iespēju piedalīties svētkos, bet vēl domāja, vai brauks, jo satraucās, ka bērni pārāk mazi, vai izturēs nedēļu Rīgā. Ir mainījusies bērnu, vecāku attieksme. Bet, protams, ir ļoti daudzi, kuri ļoti vēlējās uz svētkiem tikt un gaida tos ar nepacietību. Un ir jāpriecājas, ka šī interese ir. Protams, izaicinājumu ir ļoti daudz, bērni ir noslogoti, piedalās dažādos kolektīvos. Savukārt laukos izaicinājums ir mēģinājumu salikšana tā, lai salāgotu ar transportu, kas ved bērnu uz skolu un mājās. Jāteic,    daudz atkarīgs no kolektīva vadītāja, kā viņš veido tā iekšējo dzīvi. Var būt profesionāls vadītājs, bet, ja neatrod kontaktu ar bērniem un viņu vecākiem, nekas neizdosies. Tie nav tikai mēģinājumi, kur mācās dejas, tas ir daudz vairāk.”

Jaunpiebalga kupli pārstāvēta

Jaunpiebalgas vidusskola Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos būs viskuplāk pārstāvētā Cēsu novada skola. Svētkos piedalīsies pieci vidusskolas deju kolektīvi, vadītāja Lāsma Skutāne, meiteņu koris, vadītāja Laila Legzdiņa, apvienotais Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas un Dzērbenes skolas koris, vadītāja Jaunpiebalgas vidusskolā Māra Vīksna. Iespēja piedalīties ir arī vidusskolas rimta grupai, bet vadītājs Dzintars Vīksna paskaidroja, ka izlēma uz svētkiem tomēr nebraukt, jo lielākā daļa grupas dalībnieku ir arī tautisko deju dejotāji.

Skolas direktors Arnis Ratiņš atzīst: “Mūsu vidusskola jau izsenis piedāvā plašu interešu izglītības programmu apgūšanas iespēju skolēniem. Laika gaitā izveidojušās spēcīgas tradīcijas tautisko deju, koru, ritma grupas interešu programmu apgūšanā. Šis darbs iespējams ar lielisku audzēkņu vecāku gādību un atbalstu, kuri motivē bērnus piedalīties šajās ārpusstundu nodarbībās, jo tas ir liels papildu darbs katram dalībniekam. Jaunpiebalgas vidusskola arī iekļaujas vietējās kopienas dzīves veidošanā, un mūsu kolektīvi kuplina daudzus pasākumus gan pagastā, gan visā Cēsu novadā. Tādējādi arī veidojam izglītojamajiem piederības sajūtu savai mājai, pagastam, novadam, valstij.”

Direktors pastāsta, ka skolā noslēdzies akreditācijas process, kurā arī augsti novērtēts darbs iestādes interešu izglītībā, vērtējot, ka redzama vidusskolas aktīva līdzdalība vietējās kopienas dzīvē, balstoties uz tradīcijām un vēsturisko mantojumu, kas veicina izglītojamo interesi par kultūrvēsturi, attīsta pētnieciskās prasmes un sekmē pilsonisko līdzdalību. “Lepojos ar skolas aktīvo darbu ne tikai mācību jomā, bet parādot sevi arī ārpusstundu paveiktajā un apliecinot, ka arī lauku vidusskolā ir daudz iespēju, lai attīstītu savu personību un ieguldītu tās izaugsmē. Ar lielu lepnumu pārstāvēsim Cēsu novadu svētkos Rīgā,” uzsver A. Ratiņš.

Lāsma Skutāne pastāsta, ka svētkos piedalīsies pieci skolas deju kolektīvi un arī viņas vadītais Jaunpiebalgas Kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Piebaldzēni”. Vadītāja neslēpj, ka sagatavošanās process nav viegls: “Jaunpiebalgā skolēniem ir plašs ārpusstundu piedāvājums, esam ļoti pakārtoti cits citam. Apbrīnoju bērnus, kas var tik daudz izdarīt. Bērni iegūst    daudz, bet no viņiem arī daudz tiek prasīts.”

Pastāstīt par sajūtu, ko nozīmē būt Dziesmu un deju svētkos, bērniem, kuri tos nekad nav piedzīvojuši, īsti nav iespējams, saka L.Skutāne, tāpēc gana liels izaicinājums bija dejotāju motivēšana. “Savā ziņā brīnos, ka tas ir izdevies,” ar smaidu teic kolektīvu vadītāja un atzīst, ka motivēšanai bija jāpieliek lielas pūles. “Bet visgrūtāk ir nodrošināt, lai kolektīvā būtu vajadzīgais dalībnieku skaits un salikt viņus kopā vienotā ansambļa izpildījumā. Ne visiem bērniem vienādas dotības, bet mums gandrīz katrā klasē ir deju kolektīvs. Daudz darba ieguldījām, gatavojot repertuāru, pielabojot un noslīpējot.”

Runājot par Jaunpiebalgas pagasta plašo pārstāvniecību skolēnu dziesmu un deju svētkos, L. Skutāne secina: “Mēs citādi nevaram, Ķenča poza mums ir jāietur līdz galam.”

Lai būtu medusmaize, ne stress

Lielkoncerta “Es atvēru Laimas dārzu” virsvadītājs un “Viedvasara” horeogrāfs Agris Daņi­ļevičs bija žūrijā, vērtējot Cēsu novada dejotājus. Viņš “Druvai” teica: “Cēsīs bija ļoti labi. Un man patīk, ka šī tradīcija turpinās, bērniem patīk, ir azarts un    prieks par saņemtajiem vērtējumiem un pakāpēm, prieks par nokļūšanu deju svētkos.”

Viņš skaidroja, ka, lai cik labi dejotāji nodejotu, starp kolektīviem ir jānovelk svītra, kuri uz svētkiem tiek un kuri šajā reizē netiek. Viņš arī atzīmēja, ka ļoti būtiska ir dejotāja gatavība lielajiem svētkiem: “Ja palaidīsim tādu dejotāju, kurš nav gatavs, mēs šo dejotāju pazaudēsim. Jāsaprot, ka publika var būt arī ļoti barga un nežēlīga. Tāpat, ja skolēnam lielajā stadionā būs problēmas atrast savu vietu, visi pārējie būs dusmīgi un neiecietīgi. Tāpēc mums vienmēr jābūt kompetentiem gan palaist uz skatuves, gan nepalaist, lai nepazaudētu dejotāju jau pašā sākumā. Kad viņš svētkiem ir gatavs, kad jūtas savā komforta zonā, tad svētki ir nevis stress, bet medusmaize, ko baudīt un par ko priecāties.”