Sporta spēlēs Ieriķos kopā ar sportisko aktivitāšu entuziastiem. FOTO: no albuma
Sports un sportiska brīvā laika pavadīšana ir viena no jomām, kur atsevišķu entuziastu lomai ir gana liela nozīme. Nereti aktīvi neprofesionāli sportot gribētāji ap sevi pulcē interesentu lielu loku, kas laika gaitā rada plašāku piesaisti, uz kā bāzes izaug arī profesionāli sportisti.
Katrā gadījumā, pateicoties tieši aizrautīgiem cilvēkiem, kas rosina kopienas dalībniekus iesaistīties sportiskās aktivitātēs, sabiedrībā tiek veicināts veselīgāks un kustīgāks dzīvesveids, kas savukārt mazina dažādu ar mazkustīgu dzīvesveidu un aptaukošanos saistītu slimību izplatīšanos. Nenoliedzams ieguvums ir arī tas, ka, redzot pieaugušo darbošanos sportiskās aktivitātēs, vieglāk tām piesaistīt arī jauno paaudzi, iemācot, cik nozīmīgi ir veltīt laiku, lai izkustētos mūsdienu viedierīču laikmetā. Turklāt būšana kopā sportiskās nodarbēs vieno un stiprina kopienas emocionālās un sociālās saites, rada piederības sajūtu viena ciema, pagasta un novada iedzīvotājiem, ļaujot ikdienas dzīvi padarīt patīkamāku, interesantāku un piepildītāku.
Iesaista sportiskās aktivitātēs
Dāvis Dedumets mācījies Priekuļu tehnikumā un pēc tam Rīgā Banku augstskolā, bet nu jau aptuveni desmit gadus ir ieriķietis. Brīvajā laikā viņš iekustinājis arī citus vietējos līdzdarboties sportiskās aktivitātēs. Sarunā ar “Druvu” Dāvis atzīst, ka ne vienmēr citu iesaistīšana izdodas viegli un raiti. Dažkārt cilvēki vārdos visam piekrīt, bet, kad reāli ir jārīkojas, runātāji ir pazuduši.
Dāvis atzīst, ka, jau mācoties Rīgā, skaidri zinājis, ka negribēs tur palikt dzīvot pastāvīgi. Tagad gan braukšanu uz galvaspilsētu vismaz divreiz nedēļā nākšoties pieņemt, jo viņa darbavietā valsts pārvaldē veikto optimizācijas pasākumu dēļ nu divas dienas būšot jāstrādā centrālajā birojā Rīgā.
“Mani sports ir saistījis, kā saka, no bērna kājas, bet tolaik tās iespējas jau bija tādas, kādas nu bija,” pastāsta ieriķietis, piebilstot, ka ar zināmu skaudību vēro savu dēlu Raimondu, kurš trenējas futbolā Cēsu stadionā. Viņš spriež: “Ej no rīta vai vakarā, laukums ir gaišs, laukums ir zaļš, bumbu ir vairāk, nekā vajag! Nāc tik un trenējies!”
Pašam uzsākt regulārus treniņus izdevies laikā, kad mācījies 5. , 6. klasē. Viņš vērtē, ka tas jau ir par vēlu, lai nopietni pievērstos sporta karjerai, tomēr ar gandarījumu atzīst, ka tolaik rajona līmenī tāpat gūti atzīstami rezultāti. Sports tā vai citādi vienmēr bijis klātesošs viņa dzīvē. Dāvis skaidro: “Gribēju mācīties par sporta žurnālistu. To gan neizdarīju, taču jau sen rakstu par florbolu un komentēju spēles.” Tāpat arī iznākot iesaistīties sporta pasākumu organizēšanā. “Kopā ar kolēģiem rīkojām Eiropā lielāko jauniešu hokeja turnīru. Sākām ar to nodarboties 2018. gadā, bet tad nāca kovida pandēmija un viss nobruka, bet domājam, ka šogad izdosies vērienīgi. Ceram, ka ieradīsies ap trijiem simtiem komandu,” atklāj sporta entuziasts, pastāstot, ka spēles tiek rīkotas piecas nedēļas pēc kārtas, dalot spēlētājus atbilstoši vecuma grupām.
“Pirms gadiem pieciem sešiem Ieriķos kompānijā pulcējāmies uzspēlēt bumbu, bet tas vairāk bija tāds tusiņš, nevis īsta sportošana. Pāris vasaras tā nospēlējām, bet tas pakāpeniski izbeidzās, līdz ieriķietis Aivars Balodis, ar kuru mums kopā mācās bērni, mani uzrunāja, ka vajadzētu vakaros kopā pasportot. Sākumā atnācu ar dēlu un viņš ar savu puiku. Tomēr tā lēnām, lēnām, līdz kopā jau bijām paprāvs pulciņš,” ar gandarījumu atmiņās dalās Dāvis.
Tiesa gan, rudenī Dāvis neveiksmīgi kritis un salauzis roku, tāpēc sportiskajām aktivitātēm nācies pielikt punktu pirms sezonas beigšanās. Viņam neveiksmīgi izkrītot no aprites, par laimi, sportotāju grupas kūrēšanu turpinājis Aivars, ziemā pulcējot gribētājus skolas nelielajā zālītē, kur gan esot tiešām maz vietas, lai aktīvi darbotos. Vairākkārt arī pašvaldībai pausts lūgums rast iespēju sakārtot sporta laukumu Ieriķos, kas būtu lietderīgi gan jauniešiem, lai piesaistītu dzīvot aktīvāk, gan citiem vietējiem iedzīvotājiem, nodrošinot pieejamu infrastruktūru veselības uzturēšanai. Dāvis samērā kritiski vērtē vēlmi visu centralizēt. “Esmu Cēsu patriots, un ir forši, ka daudz kas ir pieejams pilsētā, tomēr arī citur cilvēkiem būtu nepieciešamas plašākas iespējas,” rosina Dāvis, atgādinot, ka pēdējais autobuss no Cēsīm uz Ieriķiem kursē jau pulksten septiņos vakarā un arī viņu ģimenē no treniņiem pilsētā mājās jāved ar personīgo automašīnu, jo nodarbība beidzas vēlāk.
Jautāts, kāda ir vietējo iedzīvotāju aktivitāte un kā viņi iesaistās pasākumos, ieriķietis atzīst, ka tā ir “sāpīga tēma”. Tiesa gan, viņš ir priecīgs, ka rudenī notikušajos sporta svētkos bijis tiešām daudz apmeklētāju, tomēr nereti esot tā, ka cilvēki ir gatavi iesaistīties tikai tad, ja viss tiek gatavs nolikts priekšā, bet meklē atrunas, lai nepiedalītos organizēšanā. Tomēr Dāvis ir optimistiski noskaņots un stāsta, ka šādas tādas jaunas idejas jau rosoties galvā, piemēram, par kāda galda spēļu pasākuma sarīkošanu.
Cēsu novadā entuziastu skaits aizvien palielinās
Novada apkaimēs sportot gribētāju kļūst arvien vairāk, “Druvai” zina pastāstīt Cēsu novada Sporta un veselības pārvaldes vadītājs Viesturs Dumpis.
Viņš stāsta, ka ar sportošanu sokas arvien labāk – teju katrā pagastā atrodas kāds entuziasts, kas pulcē ap sevi aktīva dzīvesveida cienītājus. “Tiesa, ne visur uzreiz ir iespējams nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru,” atzīst speciālists, paskaidrojot, ka no pašvaldības darbiniekiem tas prasa nemitīgu situācijas monitorēšanu, sekojot līdzi tam, cik aktīvi katrā vietā ir sportotāji, cik daudz būs iecerētā laukuma vai citu elementu lietotāju. Kā piemēru V. Dumpis min situāciju, kad pirms administratīvi teritoriālas reformas daudzviet izveidoti kādi sporta laukumi, bet pēc tam secināts, ka nebūt visur tie tiek vienādi daudz izmantoti. Tādēļ ir svarīgi izvērtēt, cik sportotāju realitātē katrā vietā būs. Turklāt viņš norāda, ka mūsdienās cilvēki ir gana mobili, pārvietojas pa pagastiem visā novada teritorijā. Jautāts, vai starp pagastiem ir kādi līderi, kur sportotāju ir visvairāk, pārvaldes vadītājs skaidro, ka tā gluži nevarot spriest, drīzāk katrai vietai ir savas iezīmes, kurā sporta veidā šajā apkaimē ir vairāk entuziastu. Kādā pagastā aktivizējušies florbola mīļotāji, citur pa laikam rodas interese par slidošanu, vēl kādā vietā, pateicoties badmintona spēles entuziastei, radusies interese par šo nodarbi. Viesturs Dumpis rezumē, ka katrā vietā, protams, aizrautīgie sportotāji vēlas savām aktivitātēm nodrošinātu infrastruktūru, bet pārvaldes uzdevums ir raudzīties uz visa novada sportisko dzīvi kopumā.Viņš atgādina, ka sporta infrastruktūras izveidošana izmaksā gana dārgi. “Turklāt runa jau nav tikai par izveidošanu, bet arī par turpmāko uzturēšanu, kas tāpat prasa resursus,” spriež V. Dumpis. Speciālists pauž gandarījumu, ka sporta aktīvistu skaits Cēsu novada teritorijā palielinās, un atzīst, ka pašvaldība turpinās sekot līdzi aktuālajām vajadzībām sporta infrastruktūras nodrošināšanā, cenšoties entuziastiem sabalansēt pieejamību visa novada teritorijā.
