Trešdiena, 17. decembris
Vārda dienas: Alvīne

Piedzīvot svētku notikumus

Sarmīte Feldmane
15:30
04.07.2025
295
Bligzna2

Uldis Blīgzna. FOTO: no albuma

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nākamnedēļ pieskandēs Rīgu. Ar patīkamu satraukumu ceļā pošas 1210 dalībnieki no Cēsu novada. Par gaidāmajiem svētkiem, ceļu uz tiem saruna ar svētku koordinatoru Cēsu novadā Uldi Blīgznu.

-Rīgā svētki jau jūtami. Gan kori, gan deju kolektīvi piedalās mēģinājumos, koriem šodien ir konkurss, lielākā daļa svētku dalībnieku Rīgā sāks ierasties pirmdien.

-Kāda dalībniekiem būs slodze?
-Tā nav liela. Dejotāji divas stundas nodejo, tad brīvs. Ceturt­diena būs saspringtākā, jo tad ir caurlaides mēģinājumi, kad ir lielāka nīkšana, jāgaida, kad jādejo un jābūt savā vietā.

Dejotāju kolektīviem koncertā lielākoties divas trīs dejas un nav daudz mēģinājumu. Protams, izņemot tos četrus kolektīvus, kuri piedalās gan “Viedvasarā”, gan deju lielkoncertā. Vidusskolas grupām bija jāapgūst astoņas dejas, piecas no tām dejos stadionā.    Šie kolektīvi piedalās arī    intermēdijās, veido pārejas starp deju blokiem. “Virpulis” dejos arī koncerta prologā.

Visi koristi un dejotāji ēdīs skolās, būs laiks atbraukt un tikt laikā uz mēģinājumiem. Estrādē pēdējos lielajos Dziesmu svētkos bija 15 870    tūkstoši koristu, šajos svētkos 11 399, tā kā estrādē būs ērtāk. Bērniem arī vajag mazāk vietas.

-Kur dalībnieki dzīvos?
-Valsts 1.ģimnāzijā – pūtēju orķestris un folkloras kopa. Natālijas Draudziņas ģimnāzijā kori, koklētāji un Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas ka­mer­orķestris, dejotāji – Rīgas Cent­ra humanitārajā vidusskolā un Bēr­nu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils”, kas atrodas blakus. Dejotāju ir vairāk nekā 400, tādēļ  vidusskolā vietu nepietiek. Visi ēdīs vidusskolā.

-Kas brauks kopā ar kolektīviem, rūpēsies par svētku dalībniekiem?
-Protams, vadītāji. Katriem desmit dalībniekiem ir viena pavadošā persona. Lielākoties tie ir skolotāji, kultūras namu kolektīviem ir arī vecāki, kultūras darbinieki.

-Vai mazo bērnu kolektīviem atbalstošo personu nav par maz?
-1.- 4.klašu kolektīvi ir seši. Ja vadītājs uzskatīja, ka vajag vairāk pieaugušo, bija iespēja piesaistīt vēl vienu. Mazo bērnu kolektīvu vadītāji kopā ar dalībnieku vecākiem rūpīgi izvērtēja, vai doties uz svētkiem. “Miķelēni” skatē piedalījās un nopelnīja būt dalībnieku vidū, bet bērnu vecāki nolēma, ka kolektīvs nepiedalīsies. Pirms skates Straupes pamatskolas 1.-4.klases kolektīvs arī izlēma uz svētkiem nebraukt, 1.- 2.klases un 3.- 6.klases savukārt piedalīsies.

-Vecāki drīkstēs bērnus apciemot skolās?
-Skolās nedrīkst ielaist nevienu, kuram nav identifikācijas kartes. Vecāki var sazināties ar kolektīva vadītāju un kopā ieiet skolā pie bērna. Drošība svētkos ir pats svarīgākais. Visas pavadošās personas arī ir pārbaudītas, vai nav tiesātas, vai atbilst Bērnu aizsardzības likumam.

Vecāki ir atbildīgi. Divi uzrakstījuši iesniegumus, ka viņu atvases nepiedalīsies, lai nebojātu svētkus citiem, jo saprot, ka skolotājs ar viņiem netiks galā un varētu būt problēmas.    Ja tādas radīsies, ja neievēros noteikumus, būs zvans vecākiem un bērns būs jāved mājās.

-Sadzīves apstākļi uztrauc vecākus?
-Vecākiem nav nekāda satraukuma un iebildumu. Dziesmu svētki taču ir notikums, piedzīvojums. Ir daudz darīts, lai sadzīves apstākļi būtu labi, lai būtu pieejams dzeramais ūdens, būs arī karstais ūdens tējai.   

-Kāds bija ceļš uz svētkiem? Medijos izskanēja satraukums, ka daudzi kolektīvi netiek, jo neizturēja skates.
-Neteiktu, ka daudzi netika. No mūsu novada netika Bērzaines pamatskolas 5.-9.klašu deju kolektīvs, Nītaures pamatskolas 5.- 9.klašu kolektīvi, bet tie sāka darboties tikai rudenī. Svētkos nebūs arī 5.-6.klašu kolektīva no Vecpiebalgas pamatskolas. Ja pavērtē, 2010.gadā uz svētkiem netika kolektīvi, kuri skatē ieguva pirmās pakāpes vērtējumu. Ko­lek­tīvam bija vairāk nekā 40 punktu un pirmā pakāpe, bet uz svētkiem tika tikai tie, kas ieguva 42 punktus. Šajos svētkos dalībnieki ir visi kolektīvi, kuru vērtējumā ir otrā pakāpe. Kori visi tika uz svētkiem, arī ar 3.pakāpes vērtējumu. Latvijā bija pāris koru, kuriem piedāvāja iespēju vēlreiz atdziedāt repertuāru, lai varētu braukt uz svētkiem. Viņi atteicās.    Latvijā maz kolektīvu palika mājās. No novada svētkos ir tikpat daudz kolektīvu, cik bija iepriekšējos.

-Dalībnieki svētkiem ir saposti?
-Nav problēmu. Rudenī pašvaldības Izglītības pārvalde budžetā saņēma papildu finansējumu, tērpiem iztērēti vairāk nekā 25 tūkstoši eiro. Vēl arī skolas savos budžetos atvēlēja    naudu tērpiem, tāpat Kultūras pārvalde saviem kultūras iestāžu kolektīviem.   

-Ar transportu nokļūšanai Rīgā un mājas problēmu nav?
-Nav. Laikus tika izsludināts iepirkums. Visi kolektīvi ir nodrošināti. Kolektīvus apkalpos trīs firmas un pašvaldības transports.    Transports izmaksās ap 25 tūkstošiem eiro, tas ir kopā ar paš­valdības transporta izdevumiem. 19 vietu busiņš ir par mazu arī deju kolektīvam, jo svētku dalībnieks var būt katrs, kurš dejo kolektīvā, kā iepriekšējos svētkos nav noteikts, ka deju kolektīvu pārstāv līdz 18 dejotājiem. Ir kolektīvi, kuros būs 25, 26 dejotāji. Rīgā pārvietošanās ir ar sabiedrisko transportu.

-Kura jautājuma risināšana bija sarežģītākā?
-Novadu svētkos pārstāv 1210 dalībnieki. No viņiem 156 piedalās vairākos kolektīvos. Piemē­ram, “Kandes” 14 dejotāji dzied arī savas ģimnāzijas korī.    Sep­tiņi zēnu kora “Piebalgas puikas”, kurā dzied Jaunpiebalgas, Vec­pie­balgas un Dzērbenes skolu audzēkņi, arī dejo kādā kolektīvā. Mēģinājumu grafiki veidoti tā, lai var paspēt būt gan Mežaparkā, gan “Daugavas” stadionā. Diez­gan sarežģīti šiem dalībniekiem bija nokārtot ēdināšanu, rēķinoties, kad ar kuru kolektīvu būs kopā. Tas ir izdarīts, visi būs paēduši. Ir apzināti svētku dalībnieki, kuriem nepieciešams veģetārs ēdiens, viņi ar to tiks nodrošināti. Tādu no mūsu novada ir vairāk nekā desmit.

Vienam jaunietim dienā brokastis, pusdienas un vakariņas maksā 15 eiro. Pusdienās un vakariņās līdzi tiks dots našķis.

-Cik izmaksās novada bērnu un jauniešu piedalīšanās svētkos?
-No valsts esam saņēmuši 147 tūkstošus eiro dalībnieku ēdināšanai un izmitināšanai tajās dienās, kad ir mēģinājums vai koncerts. Pašvaldība sedz ēdināšanas, izmitināšanas izdevumus darba grupām, kā arī kolektīviem dienās, kad nav mēģinājuma vai koncerta.   

Pašvaldība arī maksā komandējuma naudu pedagogiem, atbalsta personālam, tajā skaitā mediķiem, pašvaldības policijai. Kopā ar transporta, ēdināšanas, izmitināšanas izdevumiem svētkiem tika atvēlēti ap 75 tūkstošiem eiro no pašvaldības budžeta. Taču vēl parādījās neplānoti, bet patīkami izdevumi, jo nedomājām, ka tik daudzi kori tiks finālā.

-Daudzi klātienē un pie TV ekrāniem skatīsies svētku dalībnieku gājienu. Vai Cēsu novads būs pamanāms?
-Mūsu gājiena režisore ir Gunita Bārda. Par Cēsu novadu vēstīs bruņinieki un sarkanbaltsarkanie karogi. Seši bruņinieki nesīs Latvijas un Cēsu novada karogus. Katram dalībniekam rokās būs karodziņš, kas paliks atmiņai no svētkiem. Nebūs ziedu un zaļumu.

-Par biļetēm uz koncertiem līdz šim bez dažādiem viedokļiem nav iztikts. Vienmēr kāds palicis neapmierināts. 
-Par to ir nopietni jādomā, jārod risinājums, lai par to nav jārunā pirms katriem svētkiem. Uzskatu, ka    vecākiem, ja viņu bērni piedalās svētkos, ir jābūt iespējai iegādāties biļetes. Vai visus, kuri ierodas Mežaparkā uz koncertu, tas patiesi interesē? Pēdējie lielie dziesmu svētki diemžēl parādīja, ka tā nav. Sabiedrībā aizvien šādos Latvijā nozīmīgos svētkos ir prestiži būt klāt. Tā ir vairāk izrādīšanās, sevis parādīšana, ka dabūjis biļeti, ne interese. Koncerts ir tikai iespēja pabūt Mežaparkā, paēst šašliku, iedzert aliņu, pastaigāt apkārt. Jācer, ka šajos svētkos    alkohola nebūs.   

-Bet arī cita nianse – ja  un mani interesē svētku koncerti, bet nav bērnu, kuri piedalās, iespēja tikt pie biļetēm būs maza.
-Tā gluži nebūtu. No attāliem novadiem reti kura dalībnieka vecāki brauks uz Rīgu.  Pārsvarā brauc tie, kuri dzīvo tuvējos novados un pilsētās. Mežaparkā ir ģenerālmēģinājuma koncerts, noslēguma koncerts. Kad 26.jūnijā tirgoja rezervētās biļetes, nebija problēmu nopirkt. Pats to ātri un ērti izdarīju. Tā bija iespēja.

-Svētku koncerti būs skanīgi un arī vizuāli skaisti.
-Kā vadītājam man tie būs septītie Dziesmu un deju svētki, bet kā dalībnieks esmu no skolas gadiem. Deju lielkoncertā “Es atvēru Laimas dārzu” dzirdēsim arī mūsu novada bērnu un jauniešu balsis. Desmit skolēni no novada piedalījās runas konkursā un ierunāja lielkoncerta tekstus. Režiso­re Inga Cipe izveidojusi sirsnīgu, bērnišķīga humora un dzīves gudrību pilnu koncertu. Ir gandarījums, ka koncerta izskaņā tiks iedzīvināta XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku iecere visiem nodejot etnogrāfisko deju “Sudmaliņas”.    Protams, vērienīgs būs    svētku noslēguma koncerts “TE-AUST” Meža­par­kā. Šie patiešām būs bērnu un jauniešu svētki. Katri svētki ir notikums, arī šie dalībniekiem noteikti paliks atmiņā.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dot prieku citiem. Līdzdalība

12:05
09.12.2025
53

Labdarībā visvairāk iesaistās decembrī, gaidot Ziemassvētkus. Taču tie, kuri šajā laikā palīdz citiem, visbiežāk to dara visa gada garumā. Iemesli vēlmei palīdzēt ir dažādi: galvenokārt rūpes par līdzcilvēkiem, īpaši tiem, kuri ir vientuļāki, kuriem klājas grūtāk, vēlme šiem cilvēkiem radīt svētku gaišumu. Nereti tie, kas paši kādā grūtā brīdī saņēmuši palīdzību, vēlas to sniegt citiem. […]

Brīvprātīgais darbs. Devums sabiedrībai un ieguvums pašam

11:47
05.12.2025
226

Šogad Cēsu novada iedzīvotāji piedzīvoja vairākus vērienīgus svētku notikumus. Starp tiem bija XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuros Cēsu novads bija otrs lielākais dalībnieku skaita ziņā, un multimediālais koncertuzvedums “Māls”, kurā piedalījās vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku, lielākoties novada amatiermākslas kolektīvu dalībnieki. Šādos pasākumos neatsverama loma ir arī brīvprātīgajiem. Brīvprātīgie ir kā […]

Iedzīvotāju padomes

19:31
02.12.2025
32

Iedzīvotāju padome ir konsultatīva institūcija, kas pārstāv vietējās kopienas intereses un sadarbojas ar pašvaldību, rosina un sniedz priekšlikumus, lai veicinātu teritorijas attīstību. Tā piedalās jautājumos par teritorijas labiekārtošanu, kultūras dzīvi un iedzīvotāju iesaisti. Padomi iespējams izveidot katrā Cēsu novada pagastā, ja tiek savākts nepieciešamais iedzīvotāju atbalsts un iesniegts ierosinājums pašvaldībā. Lai izveidotu padomi, teritorijā, kurā […]

Civilā aizsardzība

11:33
28.11.2025
93

Civilā aizsardzība miera laika krīzē un militāra konflikta gadījumā nav tikai dienestu un institūciju atbildība. Valsts aizsardzības koncepcijā cita starpā norādīts: “Katram iedzīvotājam ir jāapgūst un jāpilnveido zināšanas un prasmes, lai krīzes vai kara laikā spētu pasargāt ne tikai sevi, bet arī savu ģimeni, kopienu un valsti. Iedzīvotājs rūpējas par savu gatavību un nepieciešamo resursu […]

Vai attaisnota "bastošana"

10:12
25.11.2025
80

Neattaisnoti mācību stundu kavējumi jeb apzināta bastošana pamazām  sarukusi, tādi gadījumi novada izglītības iestādēs kopumā tiešām skaitāmi uz vienas rokas pirkstiem. Tomēr, nostiprinoties E-klases jeb elektroniskas mācību darba pārvaldības lietošanai un reizē vienkāršākai skolēnu vecāku saziņa ar skolu, krietni vieglāk kļuvis norādīt, ka bērns mācības kavējis attaisnoti. Kā pašreizējo kavējumu ainu vērtē un ko dara […]

Mūžu dzīvo, vēl vairāk mācies

18:30
14.11.2025
45

Nevienu vairs neizbrīna atziņa, ka tikai pāris gadu pēc augstskolas beigšanas jaunietis papildina zināšanas  kādos kursos, ka profesijas zenītā esošs draugs pēkšņi attālināti apgūst jaunas zināšanas un  maina  nodarbošanās virzienu vai arī    kaimiņos dzīvojoša pensionāre ar domubiedriem mācās “nirt” interneta dzīlēs. Mūsdienu dzīves ritms prasa apgūt aizvien jaunas zināšanas kā profesionālajā jomā, tā sadzīvē. […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
31
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
29
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
42
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
44
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
42
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi