Pašvaldība. Virzieni nākamajiem četriem gadiem

Vietvaras spēks – redzēt tālāko un risināt neatliekamo

Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”) jau ceturto sasaukumu vadīs Cēsu novada pašvaldību. Pirmos divus sasaukumus tas bija novads ar divām administratīvajām teritorijām – Cēsu pilsētu un Vaives pagastu, nu jau otro reizi J.Rozenbergs kļuvis par domes priekšsēdētāju novadā, kas apvieno divas pilsētas un 21 pagastu.

-Kā raksturotu savas nākamo četru gadu ieceres, tas būs līdzšinēja darba turpinājums vai arī tam klāt pavisam jauni akcenti?

-Jaunizveidotajā Cēsu novadā pirmie divi gadi bija laiks iepazīt apvienotās pašvaldības, saprast, kā būvēt jaunās pārvaldības struktūras, iestādes, budžetus. Tas prasīja daudz laika. Nākamie divi gadi bija pastiprināta lauku teritoriju iepazīšana, tad atskārtām ūdenssaimniecību, siltuma apgādes un citas problēmas.

Teiktu, ka šis sasaukums ir turpinājums iepriekšējam, risinājumi tam, kas tika konstatēts iepriekšējā sasaukuma otrajā pusē. Un sakrita arī tā, ka aizvadītie divi gadi bija aktīva projektu konkursu uzsaukumu fāze. Tagad tos īsteno. Tātad turpinām iesākto, bet ir virzieni, kas veidojas no jauna, jo situācija to prasa. Tā noteikti ir izglītības kvalitātes pilnveidošana. Ja iepriekšējos četros gados lielākais akcents bija izglītības tīkla sakārtošana, tagad tas jāliek uz kvalitātes kāpināšanu.

-Ko izglītības kvalitātes uzlabošanā var darīt pašvaldība?

-Uzskatu, ka ļoti svarīgi ir monitorēt mācību sniegumu. Kad būs zināms, kā monitoringu īstenos Izglītības un zinātnes ministrija, vērtēsim, vai vajadzīgs vēl kas, lai spējam pilnvērtīgi sekot mācību sniegumam, analizēt un rīkoties.

Manuprāt, ir svarīgi mācību apguvi vērtēt jau 1.klasē, tas ļaus saprast izglītības kvalitāti pirms­skolās. Redzot bērnu lasītprasmi, matemātikas pamatus, varam ana­lizēt, kā strādā katra konkrētā pirmsskola. Nākamā vērtēšana būtu pēc 4.klases, lai saprastu sākumskolas izglītības kvalitāti, tālāk 7. un 10. klase. Tad atpakaļgaitā var skatīties, kas notiek katrā mācību iestādē, un vērtēt arī konkrētus pedagogus.

Protams, ļoti liela loma ir direktoriem, jāsniedz atbalsts viņiem. Skolotājiem daudz var dot profesionālās metodiskās apvienības, novadā darbojas tikai viena – matemātikā, jārosina arī citas.

Liela nozīme skolotāju darbā ir atbalsta personālam. Arī te vispirms jāsaprot, kāds būs ministrijas finansējums, vai pašvaldībai būs kas jāliek klāt. Taču jāņem vērā, ka nauda vien neatrisinās šo speciālistu vajadzību, psihologu, sociālo pedagogu trūkst.

Svarīgi arī, lai izglītības kvalitātes ķēdē iesaistās visi, arī skolēnu vecāki. Gadījies, ka kopienās ar vecākiem runājām par izglītības kvalitātes jautājumiem, bet viņi negribēja par tiem pat dzirdēt.

-Pēc ievēlēšanas par domes priekšsēdētāju, uzrunājot deputātus, kā aktualizējamu nosaucāt civilo aizsardzību.

-Iepriekšējā sasaukumā darbs šajā jomā tika iesākts, bet turpmāk tam būs lielāka loma. Runāsim ar deputātiem par jaunu amata vienību -civilās aizsardzības speciālistu. Ir jāizstrādā jauns civilās aizsardzības plāns, jāorganizē mācības, tikšanās ar uzņēmējiem, iedzīvotājiem un citas aktivitātes. Ja gribam metodisku, sistemātisku darbu, speciālists ir nepieciešams.

-Akcentējāt ekonomiskās dzīves aktivizēšanu. Vai uzņēmēji pamana pašvaldības iniciatīvas? Piemēram, industriālā par­ka teritorija nav pilnībā izmantota.

-Jāiestartē Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvalde, kas iepriekš bija aģentūra. Pārvaldei ir jauna vadītāja, viņa veido rīcībspējīgu komandu. Ar industriālā parka piedāvājumu diemžēl pēdējos gados strādāts maz, lai neteiktu, ka nemaz. Tur jābūt aktīviem, jāmeklē uzņēmēji, jāpiedāvā. Bet tomēr paši uzņēmēji interesējas. Tagad uz izsoli vienai industriālā parka teritorijai ir pat konkurss.

Nākamais svarīgais- topošais teritorijas plānojums. Jāvērtē, kur paredzēt teritorijas uzņēmējdarbībai. Bija investors, kurš darbībai meklēja 10 hektārus, bet lai teritorija nav tālāk par desmit kilometriem no pilsētas, lai ir pie liela ceļa. Taču pašreizējā plānojuma visai zemei ārpus pilsētas ir lauksaimnieciska vai mežsaimniecības funkcija. Jāparedz platības ar duālu pielietojumu, lai ir, ko investoram piedāvāt. Viņš negaidīs pusotru gadu, kamēr grozīsim plānojumu.

Viena teritorija, kur piedāvāt lielākas platības, pašvaldībai ir – Rīgas iela 105, bijušās kokaudzētavas 60 hektāri. Tur nevarēs būt smagā rūpnieciskā ražošana, to neatļauj valdošie vēji, bet varētu būt vieglā rūpnieciskā ražošana ar komercdarbības funkcijām.

Taču skaidrs, ka novada uzņēmējdarbības pamata mugurkauls ir uzņēmumi, kas darbojas šodien, darbojas gadiem, kas nodrošina darbavietas un nodokļu ieņēmumus. Un arī viņiem visiem ir attīstības plāni, kuri nozīmīgi novadam.

Domājot par attīstību, svarīga ir mājokļu pieejamība. Un tur ir cerības uz būtisku izrāvienu. Cēsīs par dzīvojamām mājām rekonstruē ēkas Cīrulīšos, tūlīt sāks būvēt zemās īres māju Lāču ielā 9. “Siguldas būvmeistars” septembrī uzsāks nākamās daudzdzīvokļu mājas būvniecību, vienu tūlīt pabeigs.

-Uzsvaru liekat arī uz efektīvu, rīcībspējīgu pašvaldību. Vai domāti taupības pasākumi, kas, visticamāk, neies garām vietvarām?

-Noteikti pašvaldību budžetiem būs kādi samazinājumi, kas saistās ar valdības apņemšanos virzīt drošībai un aizsardzībai piecus procentus no iekšzemes kopprodukta. Ne velti pieminēju efektivitāti. Jāturpina vērtēt vienas vai otras štata vietas pienākumus, funkcijas, skatīties, ko var apvienot, savienot. Taču nebūs lielu sistēmisku pārmaiņu. Bet arī viena štata vieta ir no svara, gadā tā tāpat izmaksā ap 30 tūkstošiem eiro.

Zināmā mērā slodzes, darbinieku skaits būs atkarīgs arī, piemēram, kā par siltuma apgādi, ielu, ceļu uzturēšanu lems deputāti: kas nododams ārpakalpojumā, ko dara pašvaldība.

-Taču jūsu minētie komunālās saimniecības uzlabojumi prasīs papildu līdzekļus.

-Jā, uzsākta projektēšana Auciema, Ģikšu, Dzērbenes ciemata ūdenssaimniecību modernizācijai. Tai nav pieejami fondu līdzekļi, būs jāņem kredīts. Bet tas jādara, tās ir kritiskākās vietas novadā. Nākamgad programma jāturpina. Ūdenssaimniecības prob­lēmas ir Zaubē, Taurenē. Paš­valdības SIA “Vinda” pārņēma Priekuļu, Līgatnes ūdens­saim­niecību, risinās Līgatnes sarežģījumus, bet citviet darīsim par pašvaldības līdzekļiem. Ūdens kvalitāte un pieejamība ir pamatpakalpojums.

Lielais uzdevums šajā sasaukumā ir vienoties par siltumapgādes modeli. Iepriekš strādājām uz virzību, ka to pārņems pašvaldības SIA “Līgatnes komunālserviss”, bet maijā finanšu komitejas sēdē atlikām uzņēmuma stratēģijas saskaņošanu, lai jaunajā sasaukumā ar svaigu skatījumu izvērtētu, kā realizēt siltumapgādi. Aiz kalniem nav arī 2031.gads, kad beig­sies līgums ar uzņēmumu, kas nodrošina siltumu Cēsu pilsētai. Viss kopā jāizskata un jāsaprot, ko izvēlēties.

-Komunālie jautājumi aktuālāki laukos?

-Man ir pārliecība, ka ļoti svarīga ir teritorijas, pagasta saimnieka rīcībspēja, sasniedzamība, prasme komunicēt ar citām paš­valdības struktūrām un iedzīvotājiem. Liela daļa neapmierinātības, kas izskan iedzīvotāju sapulcēs, ir saimnieku kompetenču jau­tājumi.

Ir teritorijas, kur viss kārtībā, kur saimnieks ierauga problēmu, organizē darbus, viss notiek, bet citur viss it kā apstājies. Un ir arī atšķirīgi darbības modeļi. Dažās apvienībās saimnieciskos darbus koordinē pārvalde, citur pagasti sadalīti saimniekiem. Varbūt labāk, ka katrai teritorijai ir saimnieks, kurš vajadzības pārzina no A līdz Z, zina par ceļiem, kapsētu uzturēšanu, parkiem un zālieniem, ūdenssaimniecības lokālajām problēmām, kurš ir motivēts problēmas risināt, komunicēt par tām.

-Un te nonākam pie jautājuma, par kuru runā lauku iedzīvotāji – pašvaldības sasniedzamība.

-Domāju, svarīgākais, ka pagasta saimnieks ir cilvēks, kurš prot dot ticamu atbildi, reāli risināt problēmu. Esmu dzirdējis neskaitāmus stāstus, kā vietējam darbiniekam prasīts, kad varētu cerēt uz ceļa greiderēšanu, bet atbilde – es nezinu, neprasiet, Cēsis visu naudu atņēmušas. Jāstiprina saimnieku kvalifikācija, maksājot arī atbilstošu algu, lai var prasīt atdevi.

Tāpat svarīgi ir klientu apkalpošanas speciālistu (vai tas ir bibliotekārs, vai klienta centra darbinieks) spēja izskaidrot ar pašvaldību saistītos jautājumus, palīdzēt iedzīvotājiem tos nokārtot. Aprīlī ziņoja, ka klientu apkalpošanas speciālisti neatbild uz telefona zvaniem, arī neatzvana. Rīkojām pārbaudes, anonīmi zvanījām. Tagad ejam soli tālāk, caur tumšajiem klientiem mēģināsim saprast, cik zinoši ir šie speciālisti. Tās ir pozīcijas, ar kurām vairāk jāstrādā.

Jaunums būs iedzīvotāju padomes, redzēsim, kā tās attīstīsies. Viena būs, ir izsludinātas vēlēšanas Skujenes pagastā. Arī Kaivē un Inešos savāca parakstus, ka padome vajadzīga, bet nav pretendentu, un pieteikšanās pagarināta.

Sākot ar mazāku pagastu skaitu, labāk varēsim saprast, kā padomes darbojas, ko varbūt vajag vienkāršot. Pieļauju, padomēm būtu jādod iespēja lemt par kādu budžeta summas izlietošanu, piemēram, vai vispirms jāuzstāda videonovērošana vai jānovieto soliņš. Tas veicinātu iesaisti, piederības sajūtu un arī līdzatbildību par lēmumiem.

-Jūsu politiskā spēka priekšvēlēšanu programmā tikai viens teikums par sociālajiem jautājumiem.

-Saprotams, vairāk nevarējām uzrakstīt atļautajās četru tūkstošu zīmēs.

Runājot nopietni, gribētu, lai sociālie darbinieki pie iedzīvotājiem dotos ne tikai tad, kad saņem iesniegumu vai tālruņa zvanu, bet lai rīkojas preventīvi. Pagastā zina, kam 85 un vairāk gadu, kam ir invaliditāte. Reizi gadā sociālais darbinieks aizbrauc, izrunājas, saprot, vai nevajag palīdzību.
Līdz šim Sociālā dienesta darbība virzīta uz specializāciju, sociālie darbinieki strādā pēc grafika noteiktas stundas katrā vietā, bet jāveido arī reģionālā pārstāvniecība, un būtu vēl viens pašvaldības atslēgas cilvēks konkrētajā teritorijā. Tas varbūt maksās kādu kapeiku vairāk, bet ir vajadzīgs.