Pašvaldība. Aktuālais un procesi

Jārisina problēmas un jāuztur temps

Piekto mēnesi Cēsu novada domes izpilddirektores amatā ir Līga Medne.

Viens no izpilddirektora pienākumiem ir pašvaldības kapitālsabiedrību pārraudzība. Vietvara vienīgā kapitāldaļu turētāja ir astoņos uzņēmumos, arī “Cēsu tirgū”, par kura attīstības sarežģījumiem “Druva” rakstījusi pēdējos mēnešos.

Aktuāls darba uzdevums ir Cēsu pilsētas SIA “Vinda”, tā īsteno pašvaldības mērķi – izveidot vienotu un kvalitatīvu ūdenssaimniecības pakalpojumu nodrošināšanu un uzturēšanu novadā. SIA “Līgatnes komunālserviss” uzdevums – pārņemt lauku teritorijās pašvaldībai piederošās katlumājas un nodrošināt siltumenerģijas piegādi.

Savukārt SIA “Līgatnes nami” grāmatvedībā, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu Līgatnes apvienības pārvaldē, ir jāsakārto un jāsalīdzina kapitālsabiedrības uzskaitē esošo māju uzkrājumi, lai spētu vienoties ar māju pārstāvjiem par turpmāko pakalpojuma sniegšanu.

Saruna ar Līgu Medni par šiem procesiem un citām aktualitātēm.

-Pirms pāris mēnešiem saasinājās jautājums par Cēsu tirgus attīstību. Tirgotājus neapmierināja plānotās pārmaiņas un jaunie līgumi par tirdzniecības platību nomu.

-Tam atrasts risinājums. Aprīlī ar Cēsu tirgus nomniekiem cieņpilnā sarunā vienojāmies par nomas līgumu noteikumiem, kas bija pieņemami un saprotami abām pusēm. Plānotā Cēsu tirgus stratēģija un reorganizācija, par ko diskutēja februārī, apturēta, kamēr meklējam jaunu SIA “Cēsu tirgus” valdes locekli. Jaunās attīstības stratēģijas pilnveidošana, pamatošana būs jaunās vadības pienākums.SIA “Cēsu tirgum” finanšu uzkrājumi ir, tikai jāstrādā. Atlikta arī plānotā vairāku rūpniecības preču stendu pārcelšana uz veco tirgus paviljonu Uzvaras bulvārī. Redzams, ka uzņēmējam, kas nomā vecā tirgus teritoriju, ar vietas attīstību nav veicies. Ir mērķis šo teritoriju attīstīt pašvaldībai un tajā atjaunot Cēsu tirgus darbību. Tiek meklēta iespēja, kā izbeigt nomas līgumu, jo divdesmit gados situācija pilsētā ievērojami mainījusies. Vecā tirgus teritorijā plānotais lielveikals vairs nav vajadzīgs. Cēsīs to ir pietiekami, lai starp lieltirgotavām būtu pietiekama konkurence. Tirgum jāatrod savs īpašais piedāvājums, vieta mājražotājiem un citiem vietējiem tirgotājiem. Bijušā tirgu gaļas paviljona ēka Uzvaras bulvārī ir samērā labā tehniskā stāvoklī, apsekošanā kopā ar komisiju bijām pārsteigti par to, jo ēka daudzus gadus netiek izmantota. Kādreizējais piena paviljons gan ir sliktā stāvoklī. Ja realizējas iecere atjaunot Cēsu tirgus darbību vēsturiskajā vietā, par piena paviljonu var lemt – nojaukt vai pārbūvēt.

-Cik tālu tikts ar lēmumu nodot novada siltumapgādi, izņemot Cēsis, apsaimniekošanai pašvaldības uzņēmumam “Lī­gat­nes komunālserviss”?

-Kā zināms, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas siltumapgādi uzņēmums jau pārņēmis. Bet diemžēl SIA “Līgatnes komunālserviss” esošais valdes loceklis ir iesniedzis atlūgumu. Vadības maiņa iekavēs virzību, bet paliek koncepts, ka visā novadā, izņemot Cēsis, siltuma saimniecība būs viena uzņēmuma pārziņā. To kā optimālu risinājumu ieteikusi arī Valsts kontrole, un to apliecina citu pašvaldību pieredze, kur esam bijuši pieredzes apmaiņā. Ja visā teritorijā darbojas viens uzņēmums, samazinās administratīvās izmaksas, piemēram, optimizējas grāmatvedība, lietvedība, pilnvērtīgāk var izmantot tehnisko speciālistu darbu. Kā zināms, tieši darbaspēka izmaksas ir viens no lielākajiem izdevumu posteņiem.

-Pagastos sāk mainīties ūdens­saimniecības pakalpojumu sniedzējs. Vairākos jau darbojas pašvaldības uzņēmums Cēsu pilsētas SIA “Vinda”.

-“Vinda” ir specializējusies ūdenssaimniecībā, uzņēmumam ir liela pieredze, ir zinoši speci­ālisti, inženieri, ir vajadzīgā tehnika. Diemžēl, pirms pārņemšanas iepazīstot ūdens un kanalizācijas saimniecības, atklājās lielas problēmas. Viena no tām, ka ir ieguldīta nauda un ierīkotas, piemēram, jaunas attīrīšanas iekārtas, bet tās nedarbojas, jo nav pienācīgi uzturētas. Lieli sarežģījumi ir ar kolhozu laikos liktajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem. Tie ir novecojuši, trūkst plānu, izpildmērījumu, kā būvēt. Apvienību pārvaldes apkopo trūkstošo informāciju.

Līgatnes un Priekuļu apvienības pārvalžu ūdenssaimniecības jau ir “Vindas” pārziņā. Nākamā plānā ir Pārgaujas apvienība. Ar pārņemšanu laika grafikā atpaliekam par mēnešiem sešiem, bet ar “Vindu” esam vienojušies, ka vispirms katra ūdenssaimniecība detalizēta jāiepazīst, jāizvērtē, kur vajadzīgi ieguldījumi, lai jaunam apsaimniekotājam infrastruktūru nodotu apmierinošā stāvoklī.

Šī gada novada budžetā apsekojumam un avārijas seku likvidēšanai paredzēti 100 tūkstoši eiro. Pirmais ieguldījums būs ūdens­apgādē Amatas pagasta Ģikšos. Tur ir ļoti slikta ūdens kvalitāte. “Vinda” izvērtēja, sniedza ieteikumus, ko darīt, lai to uzlabotu. Nauda paliks pāri, lai ierīkotu jaunu ūdens urbumu vai nomainītu ūdens filtrēšanas sistēmu.

Papildu 20 tūkst.eiro novirzīti Pārgaujas apvienībai, kas ir nākamā pārņemšanas sarakstā. Tur jāpārceļ kāds nepareizi izbūvēts ūdensvads, kāds aizbīdnis, vajadzīgi uzlabojumi attīrīšanas iekārtās.

-Vai iedzīvotājiem būtu jāraizējas, ka, mainoties apsaimniekotājam, maksa par ūdeni un kanalizāciju varētu palielināties?

-Domāju, tam nav pamata. Pašvaldības saskaņošanai iesūtītajos “Vindas” tarifos Līgatnes apvienībā mazliet palielinājies tarifs par ūdens apgādi, bet samazinājies par kanalizāciju, kopā maksa pat nedaudz sarukusi.

-Izskanējis, ka sarežģījumi ir pašvaldības kapitālsabiedrībā “Līgatnes nami”.

-Jā. Uzņēmuma pārskatos no 2010. līdz 2013.gadam veikta nepareiza grāmatvedības uzskaite, atsevišķi nenodalot ēku uzkrājumus no apsaimniekošanas naudas. 2013.gada beigās uzkrājumos iegrāmatoti 77 tūkstoši eiro, bet bankas kontos tādas naudas nav.

-Kur tādi 77 tūkstoši radušies?

-Ceļam augšā grāmatvedības pirmdokumentus, meklējam. Tas, protams, ir sāpīgs mantojums, ar kuru tagad jātiek galā. Kapitālsabiedrībai no 2010. līdz 2013. gadam nebija finansiāla seguma administratīviem izdevumiem, tos sedza no namu uzkrājumiem. Uzkrājumi šajā periodā ir norādīti nepareizi un neprecīzi. Revidents to atzinis ik gadu, norādot, ka nepieciešama datu salīdzināšana un pārbaude, bet tas netika darīts. Jau 2013.gadā vajadzēja pateikt stop un sakārtot uzskaites dokumentus. Šobrīd veicam datu aktualizāciju, sākot no 2010.gada, aicinām māju vecākos uz datu salīdzināšanu. Jā, situācija ir saspringta. Par problēmām “Līgatnes namos” tiek runāts vairākus gadus. Pašvaldībai pret šo uzņēmumu bijušas divas tiesvedības, vienā ir izdevies daļēji atgūt nepamatoti iztērētos līdzekļus, otru prasību par parādu, kas saistīts ar vienas ēkas jumta atjaunošanu, piedziņu noilguma dēļ tiesa noraidīja.

-Vai vēl kādos pašvaldības uzņēmumos ir sarežģījumi ar grāmatvedības uzskaiti vai līdzekļu nepietiekamību?

-Nē. Izcili strādā “Vinda”, “Cēsu klīnika”, nekādu problēmu nav citās kapitālsabiedrībās. Savi sarežģījumi ir ar “Līgatnes komunālservisu”, bet tur ir risinājumi.

-Pašvaldības izpilddirektors ir arī Civilās aizsardzības komisijas loceklis. Ik pa laikam sabiedrībā uzvirmo sarunas, ka maz zināms par patvertnēm un citiem drošības jautājumiem.

-Novada būvvalde izdarījusi ļoti lielu darbu, apsekojot pašvaldībai piederošo ēku pagrabus, iespējamās patvertnes. Izvērtēts, kā tos pielāgot patveršanās vajadzībām. Sāksim ar uzlabojumiem, kur nepieciešams mazāk ieguldīt. Primāri tās ir patvertnes skolu, bērnudārzu, slimnīcas, pansionātu klientiem, ja tiešām pienāks tāds kritisks brīdis, taču, protams, ārkārtas situācijā tās varēs izmantot katrs garāmgājējs. Tomēr šo patvertņu ietilpība ir limitēta. Piemēram, vēsturiskajā patvertnē Līgatnē, Skaļupēs, ir ne vairāk kā 300 vietu, faktiski iestādes klientiem un personālam.

Patvertņu ierīkošanai valsts budžetā paredzēti 2,2 miljoni eiro. Cēsu novads no tiem saņems ap 360 tūkstošiem. Ar to pietiktu svarīgākajiem darbiem.

Pašvaldības budžetā ir 30 tūkstoši eiro civilās aizsardzības pasākumiem, tos tērēs, piemēram, elektrības ģeneratoru nodrošināšanai un pārbaudei, cilvēku glābšanas palagu iegādei pansionātu vajadzībām, trauksmes apziņošanas sistēmu pārbaudei un pilnveidošanai.

-Dažas pašvaldības civilās aizsardzības jautājumos rīko izglītojošus pasākumus iedzīvotājiem. Vai arī mūsu novadā tādi būs?

-Jā. Sadarbībā ar Cēsu Rotari klubu sākts tematisks lekciju cikls. Klubs nodrošina saturu, paš­valdība telpas. Pirmā saruna bija par kiberdrošību, informācijas atlasīšanu, izpratni.

Cilvēki vēlas apgūt praktiskas lietas, kas palīdz sagatavoties ārkārtas brīdim. Varam sarakstīt dokumentus, bet diezin vai X stundā tiem būs nozīme. Svarīgi apgūt un nostiprināt pamata lietas, gan ko krīzes brīdī vajag somā, gan kurp iet, braukt un citas. Uz rudens pusi sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Zemessar­dzi plānojam iedzīvotājiem šādas praktiskas nodarbības.

-Darba lauks izpilddirektoram plašs. Viens no pienākumiem ir rūpēties par resursu racionālu izmantošanu. Nacionālā līmenī aktualizēta birokrātijas mazināšana. Kā to virzīt?

-Efektīvāk veikt darbu, samazinot resursus, nezaudējot un pat uzlabojot kvalitāti – tas ir pamats. Vērtējam izmaksas, plānojam, kā pārstrukturēt dažādas jomas. Piemēram, reorganizējām Uzņē­mēj­darbības un tūrisma aģentūru par pārvaldi. Aģentūrai bija sava grāmatvedība, tagad šie pienākumi iekļaujas Finanšu pārvaldes centralizētajā grāmatvedībā, kurai kapacitāte to atļauj. Samazinās arī administratīvās procedūras un reizē izmaksas. Un tā katrā darbības jomā tiek meklēti iespējami efektīvākie risinājumi.

-Vai tieši šīs darba organizācijas maiņas pagastos neveido negatīvas sajūtas? Dzirdami taču izteikumi, ka vara attālinās no laukiem.

-Es tomēr atgādinātu, ka pakalpojumi ir pieejami ik dienu. Ja cilvēkam ir kāda vajadzība, ja kāds grib atrast sadarbību, ir tikai jāiet uz apvienības pārvaldi, jārunā.

Kopumā pārvaldēs nav mazāk pakalpojumu, kā bija iepriekš. Tikai funkcijas tiek īstenotas citādi, piemēram, kultūras darbinieks ir novada Kultūras pārvaldes pakļautībā, bibliotekārs Cēsu Cen­trālās bibliotēkas darbinieks.

-Taču ir cilvēki, kas saka – vara attālinās.

-Par to esmu daudz domājusi. Tā varbūt tāda iesakņojusies sajūta, ka jautājumu nevari atrisināt, vēršoties pie pārvaldes vai iestādes vadītāja, bet jāzvana tieši domes priekšsēdētājam. Sak, ja zvanīšu priekšniekam, tad viss būs kārtībā. Taču jautājumu jau tāpat risinās pārvalde vai iestāde.

Taču, ja iedzīvotāji tā jūtas, jāmeklē, kā mazināt šo sajūtu. Iespējams, kaut kas jāmaina kārtībā, kā cilvēks pakalpojumu saņem, vai jāsaprot, kā iedzīvotājs vēlas to saņemt. Tā Sociālais dienests pagastos rīko pieņemšanas, kur vienlaikus ir dienesta visu jomu speciālisti. Redzēsim, kā tas darbosies. Kopumā mērķis noteikti ir būt tuvāk iedzīvotājiem. Pašvaldība nepārtraukti ir pārmaiņu procesā, un visu laiku ir jāmeklē veids, kā pielāgoties cilvēku vajadzībām. Mēs cenšamies un pilnveidojamies!

-Sākot strādāt izpilddirektores amatā, jums bija pieredze pašvaldībā. Vai kaut kas tomēr bija jaunatklājums?

-Zināju darba apjomu, zināju, ka strādājam straujā tempā, bet, ka tik ātri no domas jānonāk līdz tās īstenošanai… Šodien ideja, rīt lēmums, parīt jau realizācija. Varbūt no malas to grūti ieraudzīt, bet temps ir ļoti liels.

Mana priekšrocība tā, ka bija izpratne par novadu, un, galvenais, kolēģi ir pazīstami, strādājam kopā vairākus gadus, labi zinām cits citu. Ir, kam prasīt padomu. Ir zinoša un atbalstoša vadības komanda, atklāti runājam par problēmām un risinājumiem.